Cikos stundas patiesībā katru nakti jāguļ? 0
Katram cilvēks ir nepieciešams miegs, lai atgūtu enerģiju, spētu produktīvi strādāt un funkcionēt. Ik pa laikam nāk klajā jauni atklājumi un pētījumi par to, cik stundas miega mums nepieciešamas.
Par jaunāko šajā nozarē, TV24 raidījumā “Ēdiens kā zāles” uztura speciāliste Alise Kindzule, diskutējot par miega un sabalansēta uztura mijiedarbību, stāsta, ka “kādreiz ieteikums bija septiņas stundas miega katru nakti, bet šobrīd pētnieki iesaka gulēt vienu stundu ilgāk, proti, veltīt miegam astoņas stundas!”
Interesanti, ka atklāts, lai cilvēks pamostos enerģisks un gatavs jaunai dienai, dziļā miega fāze būtu jāsasniedz pusnaktī, kas nozīmē, ka pie miera būtu jādodas ne vēlāk par pulksten 23.00!
Iepriekš pētot šo tēmu, esam rakstījuši, ka pastāv divas miega fāzes – lēnais jeb dziļais un ātrais jeb seklais miegs. Miega cikli nakts laikā mainās 4–6 reizes. Iemiegot cilvēks atrodas lēnajā miega fāzē, bet uz rīta pusi – ātrajā miegā, kad visbiežāk sapņo vai redz murgus.
Ātrais miegs atgādina nomodu. “Tēlaini varētu teikt – drīzāk izslēgts nomods nekā ieslēgts miegs. Muskulatūras tonuss šai miega fāzei ir viszemākais visā miega laikā,” skaidro Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža.
Lēnajā miegā atpūšas smadzenes, tas atgādina komas stāvokli, tādēļ no šā miega ir grūtāk pamosties un parasti nepieciešams kāds laiks, kamēr attopas.
Ir principi, piemēram, 6–8 stundas, kuras ieteicams veltīt miegam ik nakti, tomēr miega higiēna katram var atšķirties. Kā zināms, ir pūces, kuras labprātāk ceļas un iet gulēt vēlāk, un cīruļi, kuri dienu sāk un pabeidz daudz agrāk.
Cits guļ diendusu, kāds veic īpašas darbības, kas palīdz iemigt. Pirms pēta, kāpēc tik daudziem no mums rodas miega traucējumi, jāizprot miega higiēna un mūsu attieksme pret naktsmieru – cik lielu vērtību tam ikdienā piešķiram, vai atstājam aiz darba, hobijiem, izklaidēm un nemitīgās dienas steigas vai tomēr noliekam vienā līmenī ar ēšanu, dzeršanu un primāru labsajūtu.
