Cik zaļš ir lauksaimnieku traktorparks? 34
Anita Pirktiņa, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienība ir strikti noteikusi dalībvalstu virzību uz Zaļo kursu, kas citstarp prasa arī jaunākajām ekoloģiskajām normām atbilstošu lauksaimniecības tehniku. Un runa nav tikai par videi draudzīgākiem traktoru dīzeļmotoriem, bet vienlaikus arī par pāreju uz alternatīvām motoru darbināšanas iespējām – ar elektrību, biometānu, ūdeņradi u. c.
Liela daļa Latvijas zemnieku savos laukos joprojām ekspluatē visai vecus spēkratus, nereti tos paši pielāgojot un pārveidojot atbilstoši savas saimniecības darbu specifikai. Jaunākās paaudzes traktortehniku, kas atbilst gan stingrajām motoru izmešu emisijas prasībām, gan būtu piemērota darbam ar precīzās lauksaimniecības metodēm, lielākoties var atļauties tikai lielsaimniecības, un nez vai tuvākajā nākotnē šajā ziņā situācija mainīsies – mazās saimniecības arī turpmāk diezin vai varēs atļauties modernās tehnoloģijas, elektrotraktorus, nezāļu iznīcinātājrobotus utt.Vai 20 un vairāk gadu veca traktortehnika ir kāds drauds no emisiju viedokļa? Varbūt nav jāmaina tehnika, bet jāizvēlas citi agrotehniskie risinājumi, kas ļautu mazināt emisijas esošā neadvancētā tehnikas parka ietvaros?
Divas trešdaļas reģistrētās tehnikas vecāka par 10 gadiem
Latvijā neviens tā īsti nevar pateikt, cik vecs vai salīdzinoši jauns kopumā ir mūsu lauksaimnieku tehnikas parks. Arī Zemkopības ministrijas rīcībā neesot datu par reģistrētās traktortehnikas vidējo vecumu.
Ir būts saimniecībās, kur gluži kā starptautiskā moderno tehnoloģiju izstādē var aplūkot jaunākās paaudzes spožos un dizainiski pievilcīgos spēkratus, kas turklāt aprīkoti ar GPS, dažādiem sensoriem, datorprogrammām un citām precīzās lauksaimniecības iekārtām un kuru motori, protams, atbilst jaunākajām ekoloģiskajām normām. Bet turpat līdzās ir saimniecības, kas savu ikdienas darbu veikšanai darbina vecos T-25, belarusus, valmetus, fergusonus – mašīnas, kuras var droši ierindot retro klasē.
Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) uztur reģistrētās traktortehnikas statistiku. Un tā liecina, ka katru gadu jau lietotu un gados vecu lauksaimniecības tehniku, kas ražota pat pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, reģistrē ievērojami lielākā skaitā nekā jaunu. Piemēram, līdz 2021. gada 1. decembrim VTUA bija reģistrējusi 1017 dažādu vecumu lietotus traktorus, tostarp 40 ražoti laikā no 1959. līdz 1979. gadam, savukārt vairāk nekā 280 ražoti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet teju 300 – deviņdesmitajos.
Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse šogad reģistrēto traktoru ražota 20. gadsimtā un neko nav pat dzirdējusi par dzinēju atbilstību Eiropas Savienības ekoloģiskajiem standartiem. No minētajām 1017 tehnikas vienībām tikai 50 ražotas laikā no 2019. līdz 2021. gadam.
Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra arī veikusi aprēķinu: patlaban no kopumā reģistrētajām traktortehnikas vienībām 11079 ir vecākas par 30 gadiem; 7369 ir vecuma grupā no 21 līdz 30 gadiem; 3583 ir 16–20 gadu vecas; 3629 ir 11–15 gadu, bet 3231 – 6–10 gadus vecas, un tikai 3333 spēkrati ir vecumā līdz pieciem gadiem.
Jāteic, ne visi lauksaimniecības traktori tiek reģistrēti, un tas arī neesot obligāti. Tādējādi patiesā aina par lauksaimnieku traktorparku varētu būt vēl neskaidrāka.
VTUA uzsver, ka traktortehnikas reģistrācija ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālā prasība, tādējādi ir būtiskas atšķirības reģistrējamās traktortehnikas iedalījumos, bet ir viena kopīga iezīme – galvenokārt obligāti tiek reģistrēta tikai tā traktortehnika, kas piedalās ceļu satiksmē.
Tomēr VTUA ir pārliecināta, ka nereģistrētā traktortehnika sastāda niecīgu daļu no kopējā traktortehnikas parka Latvijā, jo lauksaimniecības mašīnu īpašnieku interesēs ir veikt tehnikas reģistrāciju arī tad, ja tā nepiedalās ceļu satiksmē, lai nostiprinātu īpašumtiesības un nepakļautu sevi, savu saimniecību, uzņēmumu riskiem, kas var iestāties dažādu incidentu gadījumos.
Ar ES finansējuma atbalstu tehnikas parks atjaunojas
VTUA rīcībā esošie dati tomēr diezgan precīzi arī parāda, ka traktortehnikas parks Latvijā regulāri atjaunojas – katru gadu lauksaimnieki iegādājas vairākus simtus jaunu lauksaimniecības mašīnu. Piemēram, 2019. gadā VTUA reģistrējusi 665, 2020. gadā – 564, bet līdz 2021. gada 7. decembrim tika reģistrēti 620 jauni dažādu zīmolu traktori.
Arī Lauku atbalsta dienesta sniegtā informācija liecina, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā pasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās kopumā apstiprināti projekti par 1197 jaunu traktoru un 585 jaunu kombainu pirkumu. Pēdējos gados projektu kārtu ir maz, 2021. gada projektu pieteikumi šobrīd vēl ir vērtēšanā. 2022. gada janvārī tiks izsludināta kārta pasākumam, kur arī varēs iegādāties tehniku.
Tehnikas iegādes notiek arī citos atbalsta pasākumos, piemēram, jaunajiem lauksaimniekiem, tā ka iespējas savu tehnikas parku atjaunot ir. Taču noteicošais faktors ir lauksaimnieku rocība, kā arī projektu finansējuma un kredītiestāžu atbalsta pieejamība, nevis Zaļais kurss.
Protams, joprojām ir daudz spēkratu, kuriem vieta atrastos Latvijas lauksaimniecības muzejā, tomēr traktortehnika tiekot kvalitatīvi saremontēta, tehniskās apskates tiekot veiksmīgi izietas, un mašīnas joprojām ir izmantojamas darbībā.
Tādējādi VTUA speciālisti uzskata, ka nemodernā tehnika nebūt nav likvidējama, jo varot paveikt tos pašus lauku darbus, tikai esot jārēķinās ar mazāku komfortu, veiktspēju un efektivitāti. Katram saimniekam jāatrod balanss starp ieguldījumiem jaunas tehnikas iegādē un tās atmaksāšanos.
Jaunas traktortehnikas cena tomēr mērāma vairākos desmitos un pat simtos tūkstošu eiro, turklāt katra nākamā traktoru paaudze kļūst aizvien dārgāka, kas ir loģiski – ja ražotājs jaunās tehnoloģijās, uzlabojumos un inovācijās iegulda miljoniem eiro, tad radītais produkts ir jāatpelna. Tiesa, visā Eiropā kopumā lauksaimnieku tehnikas parks ir samērā vecs.
Bet kā tad ar emisijām? Zemkopības ministrijā (ZM) teic, ka motoru dūmgāzes emisiju pārbaude traktortehnikai netiek veikta. VTUA rīcībā neesot tādas iekārtas, lai veiktu attiecīgos mērījumus tehniskās apskates laikā.
Jāpiebilst gan, ka traktortehnikas izmantošana lauksaimniecības nozarē noteikti nav nedz galvenais, nedz lielākais emisiju rašanās avots. Ievērojami vairāk jācīnās ar emisijām, kas rodas lopkopībā, kūtsmēslu un organisko augšņu apsaimniekošanā.
Jauni traktori – tikai ar izmešu prasībām atbilstošiem motoriem
Lietotas traktortehnikas reģistrā faktiski var iekļaut jebkuru tehnikas vienību, kas atbilst prasībām, kas izvirzītas attiecīgajam ceļu satiksmē izmantojamam transportlīdzeklim. Citādi ir ar jaunas traktortehnikas reģistru – tajā var iekļūt tikai mašīnas, kas atbilst ES drošības un vides nekaitīguma prasībām. Tās periodiski pāriet no viena motoru izmešu posma uz nākamo, paredzot pakāpeniski samazināt iekšdedzes dzinēju emisijas pieļaujamās normas.
Traktora atbilstību minētajām normām apliecina ražotāja izsniegts sertifikāts, kas tiek dots līdzi katram pārdotajam traktoram.
Gan traktora atbilstības sertifikātā, gan pie traktora piestiprinātajā ražotāja marķējumā ir norādīta informācija par traktora atbilstību spēkā esošās attiecīgās ES regulas prasībām. Lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un traktortehnikas tirgotājiem ir jāzina, ka traktoru, kas neatbilst spēkā esošajām prasībām, nebūs iespējams reģistrēt un ar šādu tehniku arī nebūs iespējams pretendēt uz ES atbalstu.
Stingrākas motoru izmešu emisijas prasības Eiropas Savienībā pakāpeniski tiek noteiktas ik gadu, dalībvalstīm, tostarp Latvijai, nosakot arī motoru emisiju posmus un pieļaujamos traktoru reģistrācijas termiņus. Tas nozīmē, ka, sākoties jaunajam motoru izmešu posmam, aizliegts piedāvāt tirgū traktorus ar izmešu prasībām neatbilstošiem iepriekšējā posma motoriem.
Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas Parlamentā tika atbalstīts lēmums līdz 2021. gada 31. decembrim atlikt obligāto pāreju uz pagaidām stingrāko ekoloģisko standartu STAGE V. Tehniskās uzraudzības aģentūra vērš uzmanību, ka no Eiropas Komisijas tika saņemts regulas grozījumu projekts, kas paredzēja šo termiņu pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet līdz šim brīdim grozījumi vēl neesot apstiprināti un par to virzību sīkākas informācijas nav.
Patlaban motoru izmešu prasības noteiktas 2018. gada 12. februāra Regulā 2018/985, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) nr. 167/2013, iekļaujot tajā prasības par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu un to motoru ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju, un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/96.
VTUA stāsta, ka motoru izmešu V posma prasības visās motoru kategorijās ir spēkā jau no 2020. gada. Līdz 2021. gada 31. decembrim varēja reģistrēt traktortehniku, kam uzstādīti pārejas perioda motori, kas atbilst iepriekšējā izmešu posma (STAGE IV) prasībām. Traktoriem, kas bija reģistrējami līdz 31. decembrim, bija jābūt veiktai vismaz tehnisko datu salīdzināšanai (uzsāktai reģistrācijai), tad reģistrāciju var pabeigt arī pēc 31.12.2021.
Alternatīvi darbināmi traktori kļūst par ražotāju ikdienu
Šodien nez vai atradīsies kāds pasaules līmeņa traktortehnikas ražotājs, kas saviem inženieriem nebūtu licis strādāt pie modeļiem, kuru dzinēji būtu darbināmi ar elektrību, metānu, ūdeņradi vai citu alternatīvu degvielu. Hibrīdtraktori, kas var pārslēgties no darba ar dīzeļdegvielu uz darbu, piemēram, ar metānu, tirgū parādījušies jau pirms vairākiem gadiem.
Šobrīd kompānijas radījušas arī pilnībā elektriskus spēkratus vai tādus, kas strādā tikai ar alternatīvo degvielu.
Piemēram, pirms gada kompānija Fendt iepazīstināja ar sava elektrotraktora e100 Vario modeļa projektu, savukārt New Holland Methane Powered Concept pirmoreiz tika demonstrēts jau 2017. gada vasarā. Reālos lauka apstākļos konceptuālais metāna traktors rada vismaz par 10% mazāk CO2 izmešu, bet kopējais izmešu daudzums ir par 80% mazāks nekā standarta dīzeļdegvielas traktoriem. Turklāt ekoloģiskos rādītājus ražotājs papildus uzlabojis, izmantojot biometānu, tādējādi panākot, ka CO2 izmešu daudzums ir tuvu nullei.
No 2021. gada sākuma New Holland Methane traktors ir pieejams pasūtīšanai arī klientiem Latvijā. Šā traktora modelis ir pieprasīts saimniecībās, kas pašas ražo biogāzi un var to pārvērst par izmantojamo metāna gāzi CH4 traktora darbināšanai. Vidzemes puses zemnieku saimniecībām un uzņēmumiem esot liela interese par šo traktoru. Decembra sākumā tas tika demonstrēts un testēts vairākās Latvijas saimniecībās.
Ražotājs uzsver, ka T6.180 Methane Power veiktspēja ir kā traktoram ar dīzeļa dzinēju, bet par 30% mazāki ekspluatācijas izdevumi, maksimālā jauda ar papildjaudu ir 180 ZS. Traktors ir aprīkots ar jauno NEF 6,7 litru dzinēju, ko speciāli izmantošanai lauksaimniecībā ir izstrādājis FPT Industrial. T6.180 Methane Power cena ir no 97 000 eiro.
Britu speciālās un lauksaimniecības tehnikas ražotājs JCB investējis 100 miljonu mārciņu augsti efektīvu ūdeņraža dzinēju ražošanā. Ūdeņraža dzinēji strādāšot ar nulles CO2 izmešiem. Uzņēmums uzskata, ka elektrība nav universāls risinājums nozarē, jo ir izmantojama tikai nelielām mašīnām. Inovatīvais JCB risinājums tika demonstrēts arī klimata izmaiņām veltītajā ANO konferencē Glāzgovā.
Lai arī sērijveidā ūdeņraža tehnoloģijas vēl netiek ieviestas, ir radītas mašīnas, kas jau šodien ir spējīgas strādāt un paveikt to pašu darba apjomu, kā tās, kas tiek darbinātas ar dīzeļdzinēju. Galvenie izaicinājumi ieviest ūdeņraža tehnoloģijas sērijveidā ir saistītas ar ūdeņraža loģistiku un ūdeņraža uzpildes iespējām ikdienas lietošanā.
Ražotājs piebilst, ka savukārt elektrisko dzinēju iespējas jau šodien varot izbaudīt, jo tās ir ieviestas septiņās tehnikas grupās JCB klāstā. Tās ir teleskopiskie iekrāvēji, mobilie pašizgāzēji, miniekskavatori, kompaktie pašizgāzēji, dakšveida iekrāvēji, šķērveida pacēlāji un uzlādes stacijas. Šīs tehnoloģijas galvenie ieguvumi ir izplūdes gāzu neesamība, iegūstot bezizmešu tehnoloģiju, zemais trokšņu līmenis, strādājot apdzīvotās vietās, kā arī ātrā uzlādes iespēja, ļaujot strādāt ilgāk un ražīgāk.
Bez starptautisko nozares speciālistu uzmanības nav palicis arī lietuviešu uzņēmuma Auga Group radītais profesionālai lietošanai paredzētais bezizmešu riteņtraktors Auga M1.
Kad traktors strādā, iekšdedzes dzinējs, kas darbojas ar biometānu, izstrādāto enerģiju nodod tieši elektrodzinējiem, kas darbina riteņus un uzlādē akumulatorus. Darbojoties parastos apstākļos, kad nav vajadzīga liela jauda, traktors saražoto enerģijas rezervi uzkrāj akumulatoros. Bet paaugstinātas slodzes apstākļos vai ilgstošā nepārtrauktā darbā tas ļauj barot riteņu elektropievadus vēl papildus 2–4 stundas, kopumā nodrošinot nepārtrauktu 12 stundu darbu.
Biometāna kā alternatīvās degvielas izvēle neesot bijusi nejauša – tas esot viens no zaļākajiem biodegvielas veidiem. Metāns, kas savākts no mājlopu atkritumiem un pārvērsts biometānā, ražošanas un lietošanas ciklā kompensē proporcionāli vairāk emisiju uz vienu enerģijas vienību nekā rada. Tādējādi ražotājs uzskata, ka hibrīdais biometāna un elektriskā dzinēja traktors palīdzēs lauksaimniecības nozarei novērst piesārņojumu, kas izraisa klimata pārmaiņas.
Uzņēmuma patentētais dizains ļauj traktorā ievietot lielākus biometāna balonus. Auga Group atrisinājusi arī biometāna uzpildes staciju infrastruktūras trūkuma problēmu, piedāvājot ātru un ērtu gāzes balonu nomaiņu.
Latvijā biometāna ražošanai trūkst atbalsta
Pēc ZM sniegtās informācijas, lauksaimniecības biogāzes stacijās, tām darbojoties ar 80% jaudu, tiktu pārstrādāti 900 tūkstoši tonnu kūtsmēslu, kas dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu, un biometāna ražošana no biogāzes un tā izmantošana transporta, tostarp lauksaimniecības, nozarē ir Latvijā vēl neizmantots resurss.
Pētnieki uzskata, ka biometānam kā biodegvielai ir augsta nozīme un vērtība ne tikai klimata problēmu risināšanā, bet arī ilgtspējīgā ekonomiskās attīstības programmā.
Ja visu biogāzes nozari mobilizētu vien biometāna ražošanai, varētu nosegt 2,5% no degvielas patēriņa transporta nozarē, ka atbilst aptuveni 5–6% kopējā dīzeļdegvielas patēriņa. Tas nozīmē gan mazāk emisiju, gan atbalstu Latvijas tautsaimniecībai, gan valsts atkarības mazināšanu no energoresursiem. Tomēr joprojām neesot skaidrības, kā atbalstīt pāreju uz šā enerģijas veida ražošanu.
Latvijā lauksaimniecības nozarē patlaban darbojas vairāk nekā 50 biogāzes stacijas. Viena no tām – SIA Grow Energy Limbažu pagastā – jau divus gadus ražo biometānu un izmanto to sava tehnikas parka darbināšanai. Uzņēmums biometāna un elektroenerģijas ražošanā izmanto vien kūtsmēslus, kautuvju atlikumus un dzīvnieku līķus, kā arī citus organiskos atkritumus.
Uzņēmumā secināts, ka biometāna izmantošana transportā ļauj taupīt 20–30% izmaksu. Piemēram, ar biometānu darbināmās kravas mašīnas Scania var bez uzpildes veikt 500 km attālumu. Savukārt vieglā automašīna Škoda uz 100 km tērē četrus kg biometāna, kas līdzvērtīgs sešiem litriem dīzeļdegvielas. Grow Energy ik mēnesi ar biometānu aizstāj 20 tonnu dīzeļdegvielas, kas vienlaikus nozīmē tūkstošus tonnu CO2 emisiju ietaupījumu.
Apkalpojot māsas uzņēmumus, piemēram, SIA Lādes piens, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, izveidots aprites ekonomikas modelis, kur tehnikas darbināšanai piena ražošanā, tostarp trim Fendt 956 vario traktoriem, plaši izmanto biometānu. Spēkrati pārbūvēti Latvijā un darbojas duālā sistēmā – dīzeļdegviela–biometāns. Biometāna īpatsvars to patēriņā ir 40–60%.
Katrs Latvijas traktors ik dienu, intensīvi darbināts, patērē 200–250 litru dīzeļdegvielas. Ja tās patēriņu samazina par 40%, nākotnē var iegūt lielāku efektivitāti.
Aizvadīto divu sezonu laikā uzņēmumā darbībā uz lauka veiksmīgi izmēģināts arī ar Latvijā ražotu biometānu darbināms New Holland traktors, kam Latvijā pievienota sistēma, lai līdz 45% varētu izmantot biometānu. Aprēķināts, ka dīzeļdegvielas aizstāšana ar biometānu mazina emisijas par 206% uz vienu litru!
Eiropā pāreja no fosilās degvielas izmantošanas uz biometānu vai citiem atjaunojamiem energoresursiem notiek ļoti lēni. Latvijā – vēl lēnāk. Tādējādi būtu nepieciešamas gan iestrādnes šajā jomā, gan valsts atbalsts.
ZM darīja zināmu, ka Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros tikšot atbalstīta traktortehnikas iegāde, īpaši tādām saimniecībām, kurās ir novecojusi tehnika (vecāka par 10 gadiem), kā arī tādas jaunas tehnikas iegāde un esošās tehnikas pārbūve, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu, t. i., tādas, kas aprīkotas ar hibrīda, elektrības, biogāzes, saspiestas dabasgāzes (CNG), ūdeņraža šūnu un citiem alternatīvo enerģijas avotu dzinējiem. Tomēr nav paredzēts papildu vai paaugstināts atbalsts ar alternatīvās enerģijas izmantošanas iespējām aprīkotas tehnikas iegādei.
Biometāna ražotāji teic, ka pagaidām valstiskā līmenī neesot arī nekādu iestrādņu ekonomiski pamatotam atbalstam, piebilstot, ka faktiski nav izstrādātas arī nekādas konkrētas atbalsta shēmas, kas vispār veicinātu pāreju uz zaļo ekonomiku.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Kristīne Veģere, inženierzinātņu doktore, biometāna eksperte, RTU vadošā pētniece: – Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm ir jāveic noteiktas darbības, lai panāktu klimata neitralitāti. Un tieši lauksaimniecības sektors ir viens no tiem, kam būtiski jāsamazina emisijas. To var izdarīt vairākos veidos. Aplūkojot Latvijas autoparku, tostarp lauksaimniecības mašīnu parku, jāsecina, ka tas ir ļoti novecojis, tādējādi rada vairāk emisiju. Izeja ir – vairāk darbināt mašīnas ar tā saukto zaļo degvielu. Latvijā potenciāli perspektīvākais šīs zaļās degvielas veids ir biometāns.
Latvijā ir biogāzes stacija, kas no biogāzes ražo biometānu un jau pāris gadu veiksmīgi izmanto to sava tehnikas parka darbināšanai, kas, manuprāt, ir būtisks ieguldījums emisiju samazināšanas virzienā un lauksaimniecības sektora zaļināšanā kopumā. Turklāt Latvijā ir pietiekami liels biometāna ražošanas potenciāls un ir iespēja šo degvielu saražot ekonomiski izdevīgi – līdzvērtīgi fosilās degvielas piedāvājumam.
Patlaban būtu svarīgi valstiskā līmenī skatīties, kā varētu paplašināt biometāna izmantošanas iespējas, tostarp traktortehnikas darbināšanai. Nepieciešamie resursi – atkritumi, kautuvju un citi atlikumi – Latvijā ir pieejami, tādējādi biometānu varam saražot pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu teju visa traktortehnikas parka pakāpenisku pāreju uz šo degvielu. Un biometāns pat paliktu pāri eksportam. Ir jābūt tālredzīgākai politikai. Protams, teju visu varam pirkt no ārzemēm, bet tādā veidā nebūs iespējams mazināt valsts atkarību no enerģijas un citiem resursiem.
