Publicitātes foto

Cik “zaļi” ir dati, ko ikdienā lietojam? 1

“Sērfojot” internetā, ne katrs no mums aizdomājas par to, vai un cik lielu ietekmi patērētie interneta dati var atstāt uz dabu. Taču šobrīd – interneta un tehnoloģiju uzplaukuma laikmetā – tam, cik zaļi ir dati, ko ikdienā lietojam, ir lielāka nozīme kā jebkad agrāk.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Lasīt citas ziņas

Strauju izplatību piedzīvo arī datu centri, kuru milzīgais enerģijas patēriņš rezultējas oglekļa emisijās. Tā, piemēram, datu patēriņš 30 minūtes skatoties savu iemīļotāko Netflix raidījumu ir vienāds ar emisiju daudzumu, kas rodas, nobraucot 100 metrus ar automašīnu.

Lai gan šis rādītājs var nešķist tik liels, jāņem vērā, ka šobrīd jau 61% no pasaules iedzīvotājiem izmanto internetu savās ikdienas gaitās, turklāt interneta lietotāju skaits katru dienu turpina pieaugt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Datu centri – elektroenerģijas patēriņa “milzis”

Parastam interneta lietotājam varētu šķist, ka sameklēt atbildi uz radušos jautājumu Google vai augšupielādēt fotoattēlu Facebook nepatērē daudz elektroenerģijas, taču kopējā datu plūsma visā pasaulē ir vērienīga, kas nozīmē, ka tikpat liels ir arī datu patēriņš.

Ja pirms 20 gadiem pasaulē bija vien 100 miljoni interneta lietotāju, tad šobrīd lietotāju skaits pieaudzis līdz pat 4,8 miljardiem[1], tādēļ ir svarīgi apzināties, no kurienes nāk datu plūsmai nepieciešamā enerģija. Viens no lielākajiem elektropatēriņa avotiem ir datu centri, kas nodrošina visu lietotāju datu apstrādi.

Kā liecina jaunākie pētījumi, pasaules datu centri gadā patērē aptuveni 205 TWh, kas sastāda ~1% no pasaules elektroenerģijas patēriņa un apjoma ziņā līdzinās komerciālas aviosabiedrības izdalītajām CO2 emisijām.

Lai gan 1% nav kritiski daudz, pastāv vieta izaugsmei, lai uzlabotu datu centru energoefektivitāti, padarītu datus zaļākus un palīdzētu tiekties uz klimatneitralitāti un kopējiem Eiropas Zaļā kursa mērķiem.

Tepat pie mums, Latvijā, viens no lielākajiem neatkarīgajiem datu centru operatoriem Ziemeļeiropā SIA “DEAC” jau kļuvis par videi draudzīgu.

SIA “DEAC” tirgzinības projektu vadītāja Irina Strahova stāsta par to, ko uzņēmums jau šobrīd paveicis, lai mazinātu patērētās elektroenerģijas apjomu: “Sakarā ar milzīgo digitālo transformāciju, arvien vairāk datu tiek apstrādāti un saglabāti serveru iekārtās, kas patērē elektroenerģiju. Tie ir lieli datu apjomi, kas nepārtraukti pieaug, un tajā pašā laikā pieaug datu centru operatoru sociālā atbildība.

Reklāma
Reklāma

Šī iemesla dēļ uzņēmums pārgāja uz 100% atjaunojamo enerģiju no vēja parkiem; tāpat atjaunojām infrastruktūru, kas samazina enerģijas patēriņu, un ieviesām modernizētu dzesēšanas sistēmu. Šobrīd tāpat testējam jaunas biodegvielas mūsu dīzeļģeneratoriem, kas spēj uzturēt nepārtrauktu jaudu strāvas padeves pārtraukuma gadījumā.”

Pielietojot ilgtspējīgu praksi un izmantojot ne vien atjaunojamo enerģiju, bet arī dažādas tehnoloģiskās inovācijas, arī citi uzņēmumi var kļūt zaļāki un videi draudzīgāki.

Tehnoloģiskie risinājumi un zaļā enerģija kā ilgtspējīgas nākotnes pamats

IKT nozare turpina tehnoloģisko progresu, ieviešot dažādus risinājumus, kas samazina enerģijas patēriņu. Tā, piemēram, lai samazinātu datu centru serveru pārkaršanas risku, vadošais tehnoloģiju ražotājs Huawei ir izstrādājis vairākas inovatīvas tehnoloģijas, kas palīdz nozarēm ietaupīt enerģiju un samazināt emisijas.

To vidū ir vairāki viedie programmatūras dzesēšanas risinājumi, piemēram, iCooling@AI – īpaši efektīva dzesēšanas sistēma, kas izmanto lielu datu apjomu un mākslīgo intelektu, lai ātri un precīzi apkopotu informāciju par datu centra energoefektivitāti. Līdztekus datu centra slodzes izmaiņām, mainās arī dzesēšanas režīms, kas palīdz ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un zudumus.​​

Tikpat efektīvi ir arī viedie modulārās aparatūras risinājumi, piemēram, FusionModule2000, kas nodrošina ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes iespējas datu apstrādes nozarē. Huawei tāpat izstrādājis ierīci NetCol8000-E, kas ir lieliski piemērota izmantošanai Eiropas valstīs, jo dzesēšanas procesā ierīce izmanto vēso āra gaisu.

Runājot par jaunākajiem risinājumiem, Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka uzsver: “Pasaulē, kurā viss ir savienots, ilgtspējīga nākotne ir iespējama vien tad, ja par prioritāti tiek izvirzīta gan vides aizsardzība, gan izaugsme. Huawei turpinās optimizēt risinājumus, lai palīdzētu veidot energoefektīvākus datu centrus kā daļu no videi draudzīgākas viedās pasaules, kas izmanto tehnoloģijas gan planētas, gan cilvēku labā.”

Turpmākajos gados mākslīgais intelekts un lietu internets (IoT) vēl vairāk palielinās datu izmantošanu, tāpēc 5G ieviešanai būs nozīmīga loma, palīdzot ikvienai nozarei sasniegt ilgtspējas mērķus un pārveidot savus darbības procesus. 5G ieviešana tāpat uzlabos arī IT nozares energoefektivitāti, jo enerģijas izmaksas uz vienu bitu 5G tīklā būs par 90% mazākas nekā 4G tīklā.

Runājot par 5G ietekmi uz IT nozari, Irina Strahova skaidro, ka iespēja izmantot lielu interneta ātrumu ar zemu latentumu noteikti radīs milzīgu datu pieaugumu, kas būs jāuzglabā, tādējādi patērējot elektroenerģiju. Tādēļ, ņemot vērā 5G ienākšanu gan uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju ikdienā, SIA “DEAC” ir pārliecināts, ka šodien un tālākajā nākotnē atbildīga pieeja pret vidi būs īpaši svarīga, un ikvienai nozarei, kas to vēl nav izdarījusi, ir būtiski apsvērt pāriešanu uz zaļo enerģiju.

[1] Digital 2021 July Global Statshot Report (2021). Data Reportal. Available: https://datareportal.com/reports/digital-2021-july-global-statshot

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.