– Vai tad tas nemainītos, ja Vējonis kļūtu par prezidentu? 33
– ZZS tiks dota iespēja izvirzīt citu kandidātu, bet koalīcijas partneri to varēs noraidīt, ja kandidāts nebūs pieņemams.
L. Rasa: – Vai jūs manāt, ka ZZS un tās pārstāvētā Labklājības ministrija ir gatava kompromisiem un samazinās savas prasības?
– Mums uz gadu jāatliek darba algas pieauguma indeksācijas palielināšana. To varētu sākt pakāpeniski no 2017. gada. Kas attiecas uz pensiju kapitāla izlīdzināšanu, tas mums jādara jau nākamgad. Ja pārliecināsimies, ka varam atrast četrus miljonus eiro, tad noteikti to darīsim, jo tā ir klaji netaisnīga norma, kur pensionārs ir cietējs atkarībā no sava dzimšanas un pensionēšanās gada. Ir vēl viens jautājums par pensijas neapliekamā minimuma palielināšanu, kas arī maksā apmēram trīsdesmit miljonus eiro. To es prioritāšu skalā redzu nedaudz zemāk, tāpēc ka tas skars lielo pensiju saņēmējus. Mums primāri jādomā par mazo pensiju saņēmējiem. Ļoti svarīgi ir arī mazināt nabadzību, tāpēc strauji jādomā par neapliekamā minimuma diferenciāciju. Finanšu ministrija ir izstrādājusi diezgan labu modeli, un tas ir nākamajā gadā risināms jautājums.
– Jūs teicāt, ka budžetā trūkst miljonu, lai uzlabotu trūcīgāko cilvēku dzīvi, bet ko jūs atbildēsit pensionāriem, kuri lasa ziņās – “AirBaltic” vadītājam alga ir gandrīz miljons eiro gadā, tāpat Valsts kontrole konstatē pārmērīgus tēriņus ministrijās, kas tērē valsts naudu dažādām piemaksām, ēku remontam utt. Tur nauda vienmēr atrodas!
– Ja esam uzcēluši māju, tad mums ir jāpietiek naudas labai atslēgai un apsardzei, jo pretējā gadījumā mēs māju varam zaudēt. Mēs ļoti labi atceramies, kas notika ar “AirBaltic” iepriekšējās vadības laikā. Mēs vēl ilgi strēbsim putru, kas tur ievārīta. Šobrīd “AirBaltic” attīstās normāli, tāpēc samaksāt vienu miljonu, lai nopelnītu divdesmit miljonus, ir vērts.
– Bet runa nav tikai par “AirBaltic”. Ir taču daudz pozīciju valsts iestādēs, kur Valsts kontrole uzrāda nelietderīgus tēriņus…
– Pie katra nevajadzīga tēriņa ir kāds labuma guvējs. Tiklīdz valsts pārvalde cenšas nostāties kādas naudas straumes ceļā, tā sākas šausmīgs lobisms, un bieži šie nevajadzīgo tēriņu lobētāji ir daudz profesionālāki nekā uzraugi, kas cenšas naudas straumes nobremzēt. Cīņa ir ļoti grūta. Atgādināšu vienu epizodi šā gada budžeta pieņemšanas kontekstā, kur iestrādājām personīgo valdes locekļu atbildību par klajām krāpnieciskām shēmām, par to organizēšanu, kad tiek radīts uzņēmums, kas nemaksā nevienu centu valsts budžetā, pēc tam atsavina savus pamatlīdzekļus, un tajā brīdī, kad sākas piedziņa, šis uzņēmums izrādās tukša čaula bez nekā. Valsts kasei aiziet garām daudzi miljoni. Kad Finanšu ministrija izstrādāja kritērijus, kas liecina par krāpniecisku shēmu, un iestājās valdes locekļu personīgā atbildība par nodokļu nomaksu, man ar lielu nožēlu jāatzīst, ka ļoti cienījamas organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, nāca un lobēja savu biedru intereses, lai šos krāpnieciskās darbības atmaskojošos kritērijus nepieņemtu. Mums draudēja, ka Latvijā vairs nenākšot ārvalstu investori, būšot tiesu darbi… Nekas nav noticis, viss ir kārtībā.
