Cik vērts ir ātrāk nobraukts kilometrs? 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakardienas avīzē ielikām “Nestes” bildīti ar 2,047 par litru 95. markas benzīna. Un patiess prieks, ka šodien nav jādrukā kaut kas vēl briesmīgāks…
Bet – šā vai tā – kamēr ne tirgus, ne likumdevēji krasus uzlabojumus šajā jomā nesola, atliek vien turpināt privāto risinājumu meklējumus. Vispirms pilsētā, kur pavadu visvairāk savu braucienu stundu.
Galvenā ir stratēģija
Par brauciena taktiku (strauji ieskrējieni un apdzīšanas tikai tur, kur tuvumā nav jaunu šķēršļu!) pavisam nesen jau rakstījām. Tā bieži vien palīdz. Bet ir pilnīgi bezspēcīga, ja nevari izvairīties no drūzmas stundu sastrēgumiem. Tajos pat manas mazās ķēvītes apetītes displejs no cītīgi izripinātajiem pieciem vai pat 4,5 litriem uz simts km dažās minūtēs pieaug līdz sešiem. Ja dienā tā muļļāšu 100 km – trīs eiro pagalam…
Pat skolēnu brīvdienās liels risks ir sarunāt kādu randiņu Daugavas otrā krastā plkst. deviņos. Runājiet, kā saka, attālināti. Vai pārceliet tikšanos par stundu vēlāk. Rentēsies.
Pierunājiet priekšniecību (ja tā pati nav tik zaļa) izmainīt jūsu darba laiku. Vēlāk sākt, vēlāk beigt. Ielas tad tukšākas un maciņš pilnāks. Varbūt nedēļā var strādāt klātienē četras vai pat trīs garākas dienas un tā vinnēt pat 40 procentus agrāk patērētā.
Ja skatāmies vēl plašāk, pāri vieglākajai vasarai – vai tiešām to Jāni, Pēteri, Miķeli no Mārupes vai Baltezera jāved uz skolu Rīgas centrā? Lieks piečuka tēriņš dienā garantēts…
Tātad – neaicinu nebraukt. To nemāku un nez vai iemācīšos. Bet degvielas cenu pieaugumu varam kompensēt, braucot tikai tad, kad tas nepieciešams.
Svarīgi testēt uz lielceļa
Arī šeit liela nozīme ir brauciena laika izvēlei. Ripot var vienmērīgāk un tieši tik ātri, cik nepieciešams, ja ceļš būs tukšāks. Naktī labi. Piektdienu un svētdienu vakaros – slikti.
Ja ir vēlēšanās ietaupīt, tad jāzina sava auto ekonomiskā zona jeb “sweet spoot” – tā saka angliski. Tiešām salda ātrumu zona, kurā momentālā patēriņa rādītājs turēsies zemu. Un no kuras, uz ātro pusi rāpjoties, lēnāk vai straujāk tiks pārsniegts auto teniskajos datos ierakstītais ārpilsētas patēriņš.
Automobiļi šajā ziņā ir ļoti dažādi. Manējais (410 cm garš, trīscilindru 100 ZS, pieci pārnesumi) ekonomiskākais ir zonā no 70 līdz 100 km/h. 4–5 litri uz 100 km. Tālāk pieaugums visai straujš un pie 120 km/h jau būs virs sešiem, pie 140 km/h – virs astoņiem litriem uz 100 km.
Ir man bijuši citādi auto. Gandrīz piecus metrus gara “Opel Omega” spēja skriet 180 km/h (kur atļauts!), Latvijas limitiem atbilstoša ripojuma patēriņu (kādi 6 l/100 km) palielinot vien par litru. Līdzīgi uzvedas plūdlīnijas dīzeļi. Džipi nē! To sliktā aerodinamika sačakarē jaudīga motora priekšrocības.
Apmēram tā. Izpētiet savējo. Praksē izpētiet. “Google” nelīdzēs. Kaut kā nekāro ne auto būvētāji, ne degvielas pārdevēji reklamēt ātruma rijību.
Vienu pētījumu gan atradu. Amerikāņu “Consumer reports” salīdzinājuši astoņus ļoti dažādus automobiļus ātruma režīmos no 55 līdz 75 jūdzēm stundā. Un viņu iegūtie dati (skat. tabulu) var kalpot par lielisku ceļvedi gan tiem, kuri savu nākamo auto vēl nav izvēlējušies, gan tiem, kuri meklē ekonomiski saldo brauciena ātrumu zonu.
Tabulas pirmajā ailē: vairākumā Latvijas ceļu atļautais maksimālais ātrums. Otrajā – ātrums, kādu izvēlas līdzpilsoņi, kuriem 90 km/h šķiet par lēnu, bet sodu maksāt negribas. Trešajā – steidzīgie jeb mērenie ekstrēmisti. (Mērenie, jo viņi nebūt nav tie ātrākie…)
Ko viņi iegūst? 100 km tie pirmie brauks 4000 sekundes. Trešie – 3000. Jeb par nepilnām 17 minūtēm ātrāk. Bet maksās par to vismaz trīs eiro. Laikam jau viņu stunda ir desmit eiro vērta…
Turklāt – neiegūs jau viņi tās 17 minūtes, ja vien šie 100 km ceļa nebūs pilnīgi tukši un neļaus viņiem nemainīgi braukt tos 120 km/h. Ar kruīza kontroli. Tieši tā tika darīts tabulā redzamo mērījumu eksperimentā. Bet Latvijā tas iespējams ja nu vien krietni pēc pusnakts. Plūsmā, kura tomēr ir mazliet lēnāka, ekstrēmisti bieži atdursies pret kāda šobrīd neapdzenama pakaļu un krietnu ceļa gabaliņu paši būs tikpat lēni. Piedevām, atgriežoties pie saviem 120, nikni akselerēsies un degvielas patēriņa rādītājus vēl vairāk sačakarēs…
Kuri automobiļi vislabāk spēj kompensēt degvielas cenu pieaugumu? Tabula saka – mazie. Tie ir gan taupīgākie lojālajā ātrumu zonā, gan vismaigāk soda par 120 km/h kāri (braucot vēl ātrāk, patēriņa kāpums gan būs ļoti straujš). No lielajiem lētāku ātruma kāpināšanu piedāvā manis jau pieminētajai “Opel Omega” līdzīgā “Toyota Camry”. Dārgāko – amerikāņu 12 gadus vecais piecmetrīgais “Mercury Mountaineer” – nu ļoti jau līdzīgs mūsu mīļajiem lietotu auto importā dominējošiem “Toyota”, “BMW” un “Volvo” džipiem.
Rezumēju – no Rīgas līdz Ventspilij un atpakaļ vienmērīgi 90 km/h ar “Toyota Yaris” maksās 44 eiro. Ja brauksiet 120 km/h – 56 eiro. Bet 120 km/h diždžipu kategorijā – tā ap 100 eiro. Tas, ja benzīna cena ap diviem eiro. Jautājumi ir? Tiem, kas naudu skaita, nav. Rāmu garu un cenu kāpumu pratīsim pārdzīvot.
