Cik vērts cilvēks – 1 gab.? 10
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/Lursoft
Laiks ķerties klāt veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un efektivizēšanai, priekšvēlēšanu gaisotnē tas skanēja vai no katra politiķa mutes. Tam pieķēries Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais veselības ministra amata kandidāts Guntis Belēvičs. “Turēšu pie vārda koalīcijas partnerus, kuri visi pirms vēlēšanām teica, ka veselības aprūpe ir prioritāte,” trešdien LTV sacīja topošais ministrs, vienlaikus uzsverot, ka nāk no uzņēmējdarbības, līdz ar to lieliski saprotot, ka tukšā mucā ūdeni nav vērts liet, tāpēc viņš ir apņēmies skatīties, un, ja manīs kādu caurumu, tad centīšoties to aizdrīvēt.
Paskatīsimies uz veselības nozares sakārtošanas nozīmību no cita skatpunkta! Noskaidrosim, cik tad viens iedzīvotājs mūža garumā sniedz pienesumu valstij naudas izteiksmē. “LA” vērsās pie Finanšu ministrijas (FM), Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Bankas. Izrādās, neviena valsts iestāde nav aprēķinājusi, cik lielu vērtību valstij dod viens tās iedzīvotājs.
“Latvijas Avīze” jau septembrī vērsa sabiedrības uzmanību uz faktu, ka Latvijā nav iespējas auditēt veselības nozari, kurā par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem ārstniecības iestādes katru gadu saņem līdzekļus no valsts budžeta, piemēram, 2014. gadā gandrīz 610 miljonus eiro, un uzsvēra, ka nozares vai jomas, par kuru efektivitāti nevar pārliecināties, noteikti nav arī efektīvas.
Ar gandarījumu oktobra sākumā tika uztverta Valsts kontroles iestāšanās par neatkarīgu veselības nozarei piešķirtā valsts finansējuma kontroli, lai veicinātu resursu efektīvu izlietojumu. Taču vēl pēc nedēļas sekoja Veselības ministrijas “atbilde”, ka tā nepiekrīt, ka veselības aprūpes sistēma nebūtu caurskatāma, un aicina Valsts kontroli sniegt konstruktīvus priekšlikumus kontroles uzlabošanai veselības aprūpes sistēmā!
Iestādēs nezina, kāds labums no iedzīvotājiem
Uz jautājumu, “vai ministrijai ir pieejami vai aprēķināti dati par to, kādu pienesumu valstij sniedz viens Latvijas iedzīvotājs, darba ņēmējs”, Finanšu ministrija sniedza atbildi, ka datus par saviem samaksātajiem nodokļiem var iegūt VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Savukārt uz precizējošiem “LA” jautājumiem un iebildumiem, ka iedzīvotāji maksā arī PVN, akcīzes nodokli utt., FM sniedza atbildi: “Finanšu ministrija nav rēķinājusi, cik viens iedzīvotājs sniedz pienesumu nodokļu veidā.” Jautājums, “vai iedzīvotāja vienīgais pienesums valstij ir nodokļos samaksātā nauda”, palika neatbildēts.
Savukārt Labklājības ministrija uz jautājumu par iedzīvotāju pienesumu atbildēja, ka LM rīcībā ir informācija par sociāli apdrošināto cilvēku veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, un par iedzīvotāju pienesumu ieteica vērsties Finanšu ministrijā. Paldies, tur jau bijām!
Latvijas Banka atzina, ka ir veikusi aptuvenu pētījumu par šo tēmu pirms vairākiem gadiem un nevēlējās dalīties ar novecojušiem datiem, norādot, ka iedzīvotāju pienesums aptuveni korelē ar IKP uz vienu iedzīvotāju. Paliek atklāts jautājums, vai tiešām nevienai valsts iestādei neinteresē, kādu pienesumu sniedz iedzīvotāji? Tad taptu skaidrāks, cik vērts ieguldīt iedzīvotāju veselībā.
Zaudē miljardus
Par aptuvenu rādītāju izmantojot IKP uz vienu iedzīvotāju, redzams, ka 2013. gadā šis rādītājs uz vienu nodarbināto bija 25,9 tūkstoši eiro, uz vienu iedzīvotāju – 11,5 tūkstoši. Tas nozīmē, ka strādājoša cilvēka pienesums valstij ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā vidēji valstī.
Ja cilvēks zaudē darbaspējas, viņa pienesums valstij ievērojami samazinās, ja emigrē – tas kļūst līdzvērtīgs nullei. Piemēram, ja iedzīvotājs strādā 40 gadus, viņa pienesums ir vairāk nekā viens miljons eiro savu darba gadu laikā. Un, matemātiski pareizinot vienu miljonu ar 200 tūkstošiem (aptuvenu emigrējušo skaitu), iegūst 200 miljardus eiro. Protams, šāds aprēķins ir ļoti vienkāršots un daudzi faktori nav ņemti vērā, bet tas kaut aptuveni parāda, cik vērtīgs ir viens cilvēks un par kādām summām kopumā ir runa. Ja mēģina pieskaitīt tos gadījumus, kad cilvēki zaudē darbaspējas veselības aprūpes zemās kvalitātes dēļ, miljardu summas, ko negūst valsts, ir vēl iespaidīgākas.
“Katra cilvēka dzīvība var tikt aprēķināta arī finansiāli, t. i., kādu finansiālu devumu iedzīvotājs sniedz valstij,” uzsver Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Sinka. Viņš min piemēru, ka pirmreizējās invaliditātes galvenie cēloņi Latvijā ir skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, kā arī ļaundabīgie audzēji. Pie skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām vairāk nekā 80% iedzīvotāju, kas saņem pirmreizējo invaliditāti, ir zem 60 gadiem. Tie ir cilvēki, kam būtu jāstrādā, nevis jāsaņem pabalsti.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane papildina: “Līdz šim valstiska līmeņa veselības politikas uzsvars tika likts uz dzīves ilgumu, ar kuru slimību ir vislielākā mirstība, tā ir mūsu prioritāte. Bet ir jāņem vērā arī veselīgie dzīves gadi un invaliditātes rādītāji, tādēļ prioritātes mūsu veselības sistēmā sanāk nedaudz greizas. Veselības sistēmai ir jāražo darbspējīgs cilvēks.”
Seniori sniedz savu pienesumu
Gan emigrācijas, gan veselības aprūpes kvalitātes problēmas vieno fakts, ka valsts zaudē iedzīvotājus vienā gadījumā tādēļ, ka viņi aizbrauc dzīvot uz ārzemēm, otrā – priekšlaicīgas nāves vai darbnespējas dēļ. Latvijā no aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju 37% nav darbspējas vecumā, proti, 454 tūkst. ir pensionāri un 294 tūkst. – bērni. No tā izriet, ka divi trīs darbspējas vecuma iedzīvotāji (no kopumā 1,2 milj.) “uztur” vienu darbnespējas vecuma iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iedzīvotāji nav tikai mistiska masa, kam vēlams būt pēc iespējas lielākai. Iedzīvotāji uztur arī valsts aparātu ar nomaksāto nodokļu palīdzību un ne tikai. Un, lai cik ciniski tas izklausītos, ikkatra iedzīvotāja devumu var aprēķināt naudā. Atmetot visu pārējo sniegumu un fokusējoties tikai uz nodokļiem, redzams, ka jebkurš iedzīvotājs visa mūža garumā ir nodokļu maksātājs. Jā, arī seniori, kurus pieņemts uzskatīt tikai par naudu patērējošu daļu, iepērkoties maksā PVN, akcīzes nodokli u. tml. Turklāt summa, ko Valsts ieņēmumu dienests iekasē PVN veidā, ir otra lielākā aiz sociālās apdrošināšanas iemaksām – 1,7 miljardi eiro.
Kopš 2000. gada Latvijas iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ samazinājies par 238 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par ilgtermiņa emigrāciju. Atsevišķi eksperti lēš, ka skaitlis varētu būt vēl lielāks. Pirms vairākiem gadiem ekonomists Mihails Hazans vērtēja, ka 200 tūkstošu iedzīvotāju aizplūšana uz citām valstīm vērtējama kā ekonomiskais zaudējums 140 miljardu eiro apmērā, jo jāņem vērā gan Latvijā nepiedzimušie bērni, gan ārzemēs nostrādātie gadi, jo lielākoties emigrē darbspējīgie ļaudis. Šī pati loģika ir attiecināma uz iedzīvotāju veselības aprūpi – jo vairāk cilvēku nav darbspējīgi, jo mazāki ienākumi valstij.
