“Cik vērta ir viena minūte prieka pret daudzu citu dzīvu būtņu ciešanām?” Dzīvnieku mīļotāji aicina aizdomāties par dzīvniekiem salūta laikā 0
Lai arī Jaunā gada sagaidīšana ierasti saistās ar krāšņu salūtu un uguņošanas troksni, aizvien vairāk tiek runāts par šo svētku tradīciju ietekmi uz dzīvniekiem. Vai esat aizdomājušies par to, kā svētku uguņošana izskatās no dzīvnieku skatupunkta?
Cilvēkiem salūts nereti simbolizē prieku un svētku kulminācijas brīdi. Kamēr mēs priecājamies par gaismas spēlēm debesīs, daudzi mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki piedzīvo stresu un apjukumu, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz viņu veselību un uzvedību. Skaļie trokšņi un spožās gaismas dzīvniekiem ir ne tikai neizprotami, bet arī biedējoši, kas var izraisīt dzīvniekā trauksmi, sirdsdarbības traucējumus un pat vēlmi bēgt no mājvietas.
Sociālajā tīklā “Facebook” zirgu un cilvēku labsajūtas centra “Dabas zirgi” saimniece Līga Broduža publicējusi videofragmentu ar aicinājumu cilvēkiem aizdomāties, cik vērta ir viena minūte prieka sagaidot Jauno gadu attiecībā pret daudzu citu dzīvu būtņu ciešanām?
“Dabas zirgi” saimniece raksta: “Kura ir daļas Latvijas zirgcilvēku gada bailīgākā diena un nakts? Mums ir atbilde, tas ir 31. decembris, kad vairāku stundu garumā stihiski un neparedzami tiek izšauti privātie salūti. Jā, mēs dzīvojam meža vidū un mums ir vieglāk, bet ir daudzas saimniecības, kas ir tuvu citām mājām, un pat zirgi, kas atrodas stallī, var “iet pa sienām” bailēs. Cik vērta ir viena minūte prieka pret daudzu citu dzīvu būtņu ciešanām?”
Video fragmentā, kurš publicēts “Dabas zirgi” “Facebook” lapā Līga Broduža :”Ir 31.decembris, un tā mūsu saimniecībā ir gada bailīgākā diena, jo, ja visā pārējā laikā mūsu zirgi jūtas droši, tad 31.decembrī, kad viss mājās uguņo, un tas nav tā, ka ir viena centralizēta uguņošana pulksten 24:00, bet mūsu novadā ir atļauts uguņot no pulksten 23:00 līdz 01:00, tas nozīmē, ka visās mājsaimniecībās, kad nu kuram gribās un kad ienāk prātā, mēs laižam gaisā ugunis.
Mēs aizmirstam, ka mums līdzās ir mūsu mīļie “mazie brāļi”. Un šie “mazie brāļi” ir ļoti bailīgi. Tā kā mūsu dzīvnieki dzīvo pietuvināti dabīgiem apstākļiem, mēs viņus nevaram ielikt slēgtā telpā – tas vienkārši nav fiziski iespējams. Lai arī mēs dežurējam aplokos, mums nākas redzēt, kā viņi izmisīgi skrien, kā viņi baidās un kā mēs cilvēki, gribot mazu mirkli prieka, kas parasti ir vienas minūtes prieks, nodarām pāri viņiem.
Tāpēc mūsu aicinājums ir – atceramies, ka mēs neesam vieni šajā pasaulē un ka mums līdzās ir arī citi, kuri arī Jaungada naktī vēlas būt priecīgi.”
Tāpat arī kāda cita sociālā tīkla “X” lietotāja dalījusies ar ierakstu, kurā paudusi neapmierinātību par kādas atpūtas vietas iecerēm rīkot uguņošanu:
Šovakar no jaunā krievu kempinga atnāca paziņojums, ka viņiem rīt būšot uguņošana. Tieši pretī manu liellopu aplokam, kurā šobrīd ir gandrīz 100 liellopi – govis ar mazuļiem, grūsnas govis un dzemdējošas govis. Un izdarīt es varu tieši neko. Un es esmu latviete savā zemē…🤦♀️
— Kniipa (@Kniipa2) December 30, 2024
Vēl kāda sieviete pie iepriekšējā ieraksta komentējusi savu pieredzi svētku uguņošanas laikā:
Kā es šo saprotu! Es jau četrus gadus, gadu miju sagaidu aplokā ar cerību, ka manas stirnas nesabīsies un neskries žogos… Dzīvojam prom no pilsētas, pie meža, bet ir dīvaiņi, kas šauj. Un jau 23:00 🙁
— Kristīne (@kristine_grass) December 31, 2024
