Alimentu nemaksātāja: “Bija doma nolikt tiesības. Nu man šī iespēja liegta” 31
Tomēr no nākamā gada februāra tiks pārtraukta alimentu nemaksātāju vārdu publiskošana, kas līdz šim pierādīja savu efektivitāti.
Trīs bērnu māte Kristīne Balande-Balode divas atvases audzina pati, bet viena dzīvo pie tēva. Kristīne jau divus gadus nav maksājusi bērna tēvam uzturlīdzekļus, tādējādi izveidojies aptuveni divu tūkstošu eiro parāds pret valsti, un viņa atrodas uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā. Ieceri parādniekiem neļaut vadīt auto viņa uzskata par ļoti nepareizu, jo tas situāciju tikai pasliktināšot.
“Valstij tas radīs tikai lielākus zaudējumus. Tas būs papildu šķērslis tiem, kas kaut kā cīnās, lai alimentu parādu sāktu atmaksāt. Man arī bija doma nolikt tiesības, lai varētu izbraukāt uz darbu, jo manas dzīvesvietas tuvumā darba iespēju nav. Nu man šī iespēja būs liegta,” secina Kristīne. Viņa aizstāv uzskatu, ka vairākums uzturlīdzekļus bērniem nemaksā apstākļu spiesti, nevis ļaunprātīgi. “Cilvēkiem lieki kreņķi,” viņa piebilst.
“Nu, ir nedaudz neērti”
Kristīni gan sevišķi neuztrauc tas, ka viņas vārds patlaban atrodas publiski pieejamā parādnieku sarakstā Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) mājaslapā ugf.gov.lv. “Nu, ir nedaudz neērti, bet katrs dzīvē var nonākt tādā situācijā,” teic Kristīne.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar atbalstīja grozījumus UGF likumā, kas paredz parādniekiem liegt vadīt transportlīdzekļus un kuģošanas līdzekļus. Likumprojekts pēc nedēļas galīgajā lasījumā vēl jāizskata Saeimā. Tajos noteiktais aizliegums izmantot transporta vadīšanas tiesības paredzēts, ja parādnieka vietā valsts maksā valsts garantētos minimālos uzturlīdzekļus un viņš tos nav maksājis trīs reizes pēc kārtas. Tiesa, aizliegums varētu skart tikai ceturto daļu visu uzturlīdzekļu parādnieku. Turklāt paredzēti arī izņēmumi aizlieguma piemērošanai. Tas neattieksies uz invalīdiem vai ilgstošajiem bezdarbniekiem un uz tiem, kam tiesības nepieciešamas darba pienākumu veikšanai. Tāpat tiks vērtēts, vai tas neradīs būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgas personas vai cita viņa aprūpē esoša bērna interesēm. Aizliegums arī būs atceļams, ja tā piemērošanas laikā iestāsies kādi no iepriekš minētajiem apstākļiem.
Sods: 40 eiro un tiesību atņemšana
Lēmumus par aizliegumu varēs apstrīdēt Tieslietu ministrijā (TM), savukārt ministrijas lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, kuras lēmums gan nebūs pārsūdzams. Regulējums par tiesību aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem stāsies spēkā 1. aprīlī. Bet līdz nākamā gada beigām UGF administrācijai būs jātiek skaidrībā, uz kuriem parādniekiem liegums vadīt transportu attieksies, bet uz kuriem ne. Lēmumus būs jāpieņem secīgi, sākot ar lielāko summu parādniekiem. Ja alimentu nemaksātājs, neskatoties uz liegumu, tomēr vadīs transportlīdzekli, viņam tiesības tiks atņemtas, kā arī piemērots 40 eiro administratīvais sods.
60 tūkstošu parāds par septiņiem bērniem
UGF publiskajā parādnieku sarakstā šobrīd ir ziņas par 3519 parādniekiem, tiesa, tā ir tikai aptuveni devītā daļa no visiem alimentu nemaksātājiem – 32 661, kas izveidojuši parādu 192,8 miljonu eiro apmērā. 60,5% no visiem nemaksātājiem parāds pastāv ilgāk par pieciem gadiem. Šobrīd lielākais alimentu parāds valstij ir 61 433,88 eiro, kas kādai personai uzkrājies, desmit gadus nemaksājot uzturlīdzekļus septiņiem bērniem.
“Cik gan augsta ir nihilisma pakāpe, ja cilvēks var braukt ar 2015. gada “BMW”, bet savai miesīgai atvasei mēnesī neatvēlēt 111 eiro. Ir jāpiegriež šiem cilvēkiem ekstras – braukt pa valsts ceļiem un vizināties ar kuteriem,” pauž deputāts Artuss Kaimiņš, kas bijis idejas par tiesību aizliegumu iniciators, uzsverot, ka šādi aizliegumi vismaz pamudinās nemaksātājus komunicēt ar UGF administrāciju. Arī tos, kas it kā nespēj alimentus samaksāt. “Ja pietiek divlitrenei un benzīnam, tad arī bērnam atradīsies,” piebilst Kaimiņš.
“Tas vairs nebūs kauna stabs”
Kopš 2015. gada jūlija, kad sāka parādnieku vārdu publiskošanu, būtiski palielinājies atgūto līdzekļu apmērs, uzsver UGF administrācijas pārstāve Linda Sparāne. Piemēram, salīdzinot gadu pirms nemaksātāju vārdu publiskošanas un gadu pēc, varot novērot, ka atgūtās naudas apmērs ir palielinājies par vairāk nekā 35%. “Lai gan straujākais kāpums tika novērots apmēram pusgadu pēc saraksta publiskošanas, joprojām ir novērojama pozitīva tendence līdzekļu atgūšanā – to apmērs turpina pieaugt katru mēnesi. Līdz ar to var secināt, ka šis mehānisms ir bijis efektīvs un ir sasniedzis savu mērķi,” secina Sparāne.
Tomēr Satversmes tiesa šovasar atzina, ka, publicējot parādnieku vārdus, tiek ierobežotas parādnieka un viņa bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tālab no nākamā gada februāra informāciju par parādniekiem varēs iegūt, tikai zinot konkrētās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kas datu pieejamību padarīs stipri ierobežotu. “Tas vairs nebūs kauna stabs, jo tikai zinātājam būs piekļuve, līdz ar to tam vairs nav nekādas nozīmes. Manuprāt, bērns, ja viņa vecāka nemaksātāja vārds ir šajā sarakstā, iegūst daudz vairāk nekā zaudē,” atzīst deputāts A. Kaimiņš.
Minimālais uzturlīdzekļu apmērs
* Par bērnu līdz 7 g. v. (25% no min. algas): 92,5 eiro (nākamgad – 95 eiro).
* Par bērnu no 7 līdz 18 g. v. (30% no min. algas):
111 eiro (nākamgad – 114 eiro).
