Ivars Bušmanis: Cik tālu esam ceļā uz bezskaidru norēķinu valsti? 0
Zviedrija ir pasaules līderis ceļā uz bezskaidras naudas valsti. Vai topošo e-kronu pieņems zviedri, un vai tehnoloģijas paraus līdzi kaimiņvalstis?
Gluži kā elektrokardiogrammā bitkoinu kurss no hipertensijas stāvokļa nokritis, un līkne izstiepusies tāda, kas uzrāda zemas dzīvības pazīmes. No 16,5 tūkstošiem eiro par vienu bitkoinu pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem, tas tad maksā trīsreiz mazāk.
Kamēr fintech eksperti konferencēs spriež par diviem tūkstošiem dažādu kriptovalūtu likteni, kamēr SIA “CryptoCash” Rīgā savā “Kriptovalūtas vēstniecībā” maina bitkoinus pret eiro, tikmēr vairāku valstu centrālās bankas zīmē savu valūtu digitālo nākotni.
Zviedrijas valsts centrālā banka “Sveriges Riksbank” nākamgad plāno sākt pilotprojektu ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu. Jau 2017. gada pavasarī tā sāka “pētīt iespējas centrālajai bankai izdot digitālo valūtu (CBDC) – tā saukto e-kronu kā papildinājumu skaidrajai naudai”, teikts “Sveriges Riksbank” oktobrī publiskotajā ziņojumā par e-kronas ieviešanu.
Projekta vadītāja Eva Julina uzsver, ka nekāds lēmums par ieviešanu vai neieviešanu nav pieņemts un ka jāturpina dialogs ar sabiedrību, ar maksājumu tirgus dalībniekiem un citām valsts institūcijām.
Zviedrija nav vienīgā. Izpēti sākušas arī Kanādas, Singapūras, Japānas bankas, bet par maksājumiem ierobežotam klientu lokam. Zviedrija ir pirmā, maksājumus sola nodrošināt visiem. Izdošanās (lasi – uzticēšanās) gadījumā tas zviedriem nozīmēs to, ka katram būs jāatver e-naudas konts Centrālajā bankā.
“Riksbank” digitālo valūtu veidotu tādu, lai tā spētu funkcionēt arī krīzes situācijās, kad komercbankas un privātās maksājumu sistēmas būtu paralizētas. Tās vērtība – tieši tāda pati kā zviedru kronai – tiktu saglabāta “Riksbank” kontā, maksājumu kartē vai viedtālruņa lietotnē.
Komercbanku izputēšanas gadījumā likums paredz noguldītājiem nezaudēt lielu, bet ierobežotu naudas summu. “Riksbank” e-kronai paredz 100% visas naudas saglabāšanas garantijas.
Tas nozīmē arī to, ka blokķēdes tehnoloģija tieši tāpat kā kriptovalūtai reģistrētu naudas summas un spētu izsekot darījumus. E-krona būtu ar izsekojamu maksājumu vēsturi.
Ir viens būtisks moments: e‐krona dos ikvienam patērētājam pieeju centrālās bankas naudai pat tad, kad komercbankās tā nav pieejama. Norēķināties caur centrālo banku bez komercbanku iesaistes! Bez interešu procentu un pārskaitījuma augstas maksas. Faktiski atņemot arī ikdienas maksājumu funkcijas komercbankām.
Vai tādai jābūt centrālās bankas atbildei kriptovalūtas ekspansijai?
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fillipovs “LB” atzīst, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sarosījusies tikai pēc Zviedrijas Centrālās bankas pieteikuma digitālās kriptovalūtas – e-kronas – ieviešanai.
“Ja valūtai nepiemīt naudas funkcijas, tad tā īsti nav nauda. Centrālās bankas gadījumā mēs runājam par tādu hibrīdu, kas apvienotu skaidras naudas īpašības un vienlaikus būtu digitālā formā kā bezskaidra nauda.”
Iespējams, centrālā banka savu digitālās valūtas risinājumu tehnoloģiski balstītu uz kriptogrāfiju un blokķēdi kā izplatīšanas tīklu, bet, zinot, ka šī patlaban ir ļoti jaudīga tehnoloģija, un redzot, cik ātri tā attīstās, nevar teikt, ka jau pēc diviem gadiem nebūs parādījies kaut kas jauns, spriež Fillipovs.
Patlaban ECB pētot atsevišķas blokķēdes daļas, piemēram, dalīto virsgrāmatu (distributed ledger) jeb izkliedēto uzskaiti. Nekavējoša datu izplatīšana visiem uzreiz un kopiju spēja atjaunoties no citām kopijām šo tīklu padarītu drošu pret uzbrukumiem.
Tomēr Latvijā ko tādu nebūtu iespējams ieviest tik ātri. Lai cik advancēta un gatava tam būtu Latvijas Banka, arī ar zibmaksājumiem, tomēr zviedru paradumus nevar pārkopēt uz mūsējiem. Zviedrijā šogad 13% savus maksājumus veikuši skaidrā naudā (vēl 2010. gadā to bija 39%).
Desmit gadu laikā skaidra nauda apgrozībā kritusies uz pusi – par 53 miljardiem zviedru kronu. Eirozonā skaidra naudā cirkulē virs 10% no IKP, kamēr Zviedrijā – vien nedaudz pāri 1%.
Puse no mazumtirgotājiem Zviedrijā plāno ap 2025. gadu atteikties no skaidras naudas pieņemšanas, jo tas kļūs neizdevīgi dārgi tik mazam skaidrā maksātam apjomam. Kases aparātus vairs nevajadzēs! Arī 2800 bankomātus uzturēt kļūst arvien grūtāk, jo no tiem izņem arvien mazāk naudas.
Kaut arī Latvijā pērn par 10% palielinājies bezskaidras naudas darījumu skaits, tomēr ap 60% vēl mēdz norēķināties skaidrā naudā. Paradumi tehnoloģijām seko daudz lēnāk, nekā tehnoloģijas piedāvā tos mainīt.
