Kā vācu jaunieši vērtē savas valsts atvērto politiku attiecībā uz patvēruma meklētājiem? 22
“Latvijas Avīzes” redakcijā viesojās topošie vācu žurnālisti no Lejassaksijas jauniešu preses biedrības. Vācijā arī starp topošajiem žurnālistiem būtisks jautājums ir bēgļu krīze. Jautāju jauniešiem, kā viņi vērtē Vācijas politiku šajā jautājumā?
Pia Gebinga, Getingenes universitātes psiholoģijas studente: “Katrā ziņā ir jāpalīdz bēgļiem, par to vispār nevar būt jautājumu. Pašlaik Vācijā ir daudzi cilvēki, kuri ir bez darba, un viņi meklē vainīgos – vieglāk tos saskatīt svešajos. Viņi apgalvo, ka bēgļi atņem darbu, bet es to uzskatu par pilnīgām muļķībām. Šādi paziņojumi ir arī bīstami, ņemot vērā mūsu vēsturi – nacisma laiku Vācijā. Pēc kara daudzi cilvēki, kas bija saistīti ar iepriekšējo režīmu, integrējās jaunajā Vācijas sabiedrībā. Tomēr nacisma laika domas atkal parādās labējo radikāļu saukļos. Es domāju par to, cik stulbi var būt viņu piekritēji, jo labējie radikāļi stāsta tos pašus “mēslus”, kurus savulaik pauda nacisti. Kopumā Vācijā starp cilvēkiem valda liela vēlme palīdzēt. Vācieši saprot, ka nepieciešams palīdzēt cilvēkiem, kad viņiem to vajag. Pati darbojos centrā, kas vāc ziedojumus bēgļiem. Satieku cilvēkus no dažādiem sabiedrības slāņiem un satieku arī bēgļus. Centrā cilvēki bēgļiem ziedo labas kvalitātes drēbes. Man šim darbam ir laiks, vēlos izmantot to lietderīgi un pēc iespējas vairāk iepazīt dažādus cilvēkus, kas man kā psiholoģijas studentei ir ļoti būtiski.”
Makss Ortmans, Lejassaksijas jauniešu preses biedrības biedrs: “Mana nostāja par Jaungada notikumiem Ķelnē ir līdzīga kā maniem kolēģiem – kad uz valsti nāk miljons cilvēku, starp viņiem noteikti būs arī melnās avis. Esmu veidojis topošajiem žurnālistiem seminārus par migrācijas jautājumiem, piemēram, kā pareizi lietot terminus, raksturojot notiekošo. Mani pārsteidza, ka Merkele ieviesa tik atvērtu politiku, tomēr uzskatu to par atbilstošu situācijai. To atbalsta arī citas lielās partijas. Žēl, ka Eiropā zudusi vienotība laikā, kad varētu strādāt kopā, lai pārvarētu patvēruma meklētāju krīzi.”
Marija Bornikela, Getingenes politikas zinātnes un ģermānistikas studente: “Universitātē strādāju svešvalodu centrā, ikdienā satieku bēgļus. Man nav negatīvas pieredzes saistībā ar viņiem. Valodu centrā es sniedzu konsultācijas, atbildu uz jautājumiem par iespējām apgūt vācu valodu. Pēc Ķelnes Jaungada nakts notikumiem pie mums bija atnākuši bēgļi, kuri vēlējās, lai mēs iztulkojam viņu veidotu paziņojumu, kurā viņi norobežojas un iestājas pret šādu uzvedību. Lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju ir par atbalsta sniegšanu bēgļiem. Domāju, ka ar valodas apguvi viņiem nebūs problēmu un jau pēc gada viņi runās labā vācu valodā. Vācijas kanclere Angela Merkele ir teikusi, ka mums jāapdomā, kam mēs palīdzam. Prioritāte ir bēgļi no Sīrijas un Eritrejas, un tad nāk pārējie, taču es esmu pret robežu slēgšanu. Patvēruma meklētāju krīze ir visas Eiropas jautājums.”
Andrijans Mekers, strādā Goslāras apgabala pašvaldībā: “Domāju, ka Vācijai ir spējas uzņemt pie sevis vairāk cilvēku. Esmu Goslārā palīdzējis bēgļiem apgūt vācu valodu. Tas bija lieliski, jo mēs viņiem palīdzējām iegūt pamatzināšanas, veidojām vārdu krājumu, kas iesācējam būtu jāzina. Vēlāk bēgļi nonāca profesionāla vācu valodas pasniedzēja rokās un viņš atzina, ka esam labi viņus sagatavojuši. Ikdienas darbā saskaros ar bēgļiem. Viņi uzskata, ka mums, vāciešiem, ir daudz lieku papīru un birokrātijas, jātulko daudzi dokumenti. Protams, visvairāk aizkustina personiskie stāsti. Goslārā bija nonācis kāds zēns, viņam nebija tēva mobilā tālruņa numura. Tomēr mums izdevās viņu sameklēt Austrijā, un tā tēvs atkal bija kopā ar dēlu. Tie ir cilvēciski priecīgi notikumi, kurus nevari aizmirst.”
