Cik strauji mājsēdē palielinās mūsu elektrības patēriņš? 1
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad pērnajā oktobrī AS “Sadales tīkls” (“ST”) ziņoja par apgrozījuma sarukumu gada pirmajos deviņos mēnešos par 8% Covid-19 dēļ, kā vienīgo augušo segmentu norādīja mājsaimniecības. Iedzīvotāju segmentā deviņu mēnešu laikā patēriņš bija pieaudzis par 2,7%, ko “ST” skaidroja ar dīkstāvi un no tā izrietošo attālināto darbu un mācībām.
Rudenī un decembrī Covid-19 Latviju skāra īpaši smagi, valdībai nosakot pat mājsēdi. Kā “Latvijas Avīzei” norādīja Latvijā lielākie elektroenerģijas tirgotāji, līdzīgi kā pavasarī arī pērn decembrī, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2019. gadā, patēriņš pieaudzis.
Ietekmē mājsēde un garās brīvdienas
Visvairāk elektroenerģijas klientu Latvijā, tostarp mājsaimniecību sektorā, ir “Elektrum” (ap 700 000 mājsaimniecību). Uzņēmumā norādīja, ka kopējais elektrības patēriņš pērn ir palielinājies, tomēr izmaiņas neesot būtiskas. Vidēji rēķinot, pagājušajā gadā Latvijas mājsaimniecību vidējais mēneša patēriņš bija 177 kWh, kas ir par 6 kWh jeb 3,5% vairāk nekā 2019. gadā. Precīzus datus par pagājušā gada rudeni vai decembri uzņēmumā gan nesniedza.
“Patēriņš ir atkarīgs no katras mājsaimniecības individuālajiem paradumiem, un jāņem vērā, ka elektrības patēriņu var ietekmēt virkne faktoru. Piemēram, 2018. gadā vidēji mēnesī patērēja 173 kWh. Tomēr nevaram noliegt, ka patēriņu varētu būt ietekmējusi pandēmija, kas lika palikt mājās gan strādājošajiem, gan skolēniem. Pieņemam, ka siltie klimatiskie apstākļi piebremzēja potenciāli vēl lielāku pieaugumu,” skaidro “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere.
2020. gadu ar 110 tūkstošiem elektroenerģijas klientu mājsaimniecību segmentā noslēdza “Tet”, kas tirgo elektrību kopš 2017. gada sākuma. “Tet” elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone sacīja, ka elektroenerģijas patēriņa pieaugums bija vērojams jau šī gada aprīlī un maijā, kad mājsaimniecības vidējais mēneša patēriņš pieauga par 7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2019. gadā, bet lielākais pieaugums novērots tieši decembrī, kad mājsaimniecībām vidējais elektrības patēriņš pieauga par 8%. Oktobrī un novembrī patēriņš pieauga par 3%, bet vasarā un septembrī saglabājās tāds pats kā 2019. gadā.
“Decembra pieaugums varētu būt saistīts ne tikai ar mājsēdes izsludināšanu, bet pat vairāk garo brīvdienu skaita dēļ, kad tradicionāli ir novērojams lielāks elektroenerģijas patēriņš. Tāpat jāņem vērā, ka 2020. gada decembrī bija zemāka vidējā gaisa temperatūra nekā gadu iepriekš, kas arī var veicināt lielāku elektroenerģijas patēriņu,” argumentē Ķirsone.
Pieaugums nekompensē kritumu uzņēmumiem
Savukārt Igaunijas “Enefit”, kas Latvijā mājsaimniecības sāka apkalpot 2019. gadā, gadu noslēdza ar 22 000 mājsaimniecību klientu. Decembrī “Enefit” mājsaimniecību klienti patērēja par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr kopumā pagājušā gada izskaņā patērēts pārsteidzoši maz.
“Enefit” novērojuši, ka gada pirmajā pusē darbs no mājām patēriņu palielinājis krietni vairāk nekā gada beigās. Piemēram, aprīlī palielinājums sasniedzis 17%, bet dažās stundās patēriņš audzis pat par 59%. Savukārt gada izskaņa, kad aktuāli bija jauni pandēmijas izraisīti ierobežojumi, patēriņš vairs neesot kāpis – no septembra līdz novembrim mājsaimniecību elektrības patēriņš bija mazāks nekā 2019. gadā, bet tikai decembrī novērots kāpums par minētajiem 4%.
“Interesanti, ka septembrī un oktobrī ir novērojami izteiktāki kāpumi mājokļu patēriņa datos – strauji aug pieprasījums pēc enerģijas tieši darba dienas beigās. Iespējams, tas saistīts ar to, ka visas ierastās izklaides un atpūtas vietas ir slēgtas un cilvēki ap plkst. 18 atgriežas un uzturas savās mājās,” analizē “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.
Viņš arī uzsver, ka atsevišķos mēnešos redzētais pieprasījuma pieaugums mājsaimniecību sektorā nespēja kompensēt kritumu biznesa sektorā. Tomēr Skandināvijā un Baltijā kritums bijis daudz mērenāks nekā, piemēram, Spānijā un Itālijā, kur elektroenerģijas patēriņš kritās pat par 25%. Latvijā vislielākais patēriņa kritums salīdzinājumā ar 2019. gada mēnešiem bija vērojams janvārī (-7%), kas skaidrojams ar silto ziemu. Savukārt vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu rezultātā lielākais patēriņa kritums vērojams maijā (-5%). Gada izskaņā patēriņa samazinājums bijis 1–2% robežās, ko nespēja kompensēt pieaugums mājsaimniecību sektorā.
“Turpmākās patēriņa izmaiņas lielā mērā ietekmēs Covid-19 izraisītie ierobežojumi un tas, cik ātri atgūsies tautsaimniecība. Tomēr jau tagad ir redzams, ka ierobežojumi ir mainījuši daudzu uzņēmumu un mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa paradumus, vienlaikus parādot, cik būtiski izdevumus par enerģiju var ietekmēt mūsu ikdienas ritma izmaiņas. Arvien biežāk tiek meklēti risinājumi, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu un izmaksas – pieaug interese gan par energoefektivitāti, piemēram, apgaismojuma maiņu, modernākām elektroiekārtām utt., gan arī par atjaunīgās enerģijas risinājumiem, piemēram, saules paneļu sistēmu uzstādīšanu,” saka Krists Mertens.
