Neērtie fakti 3
Saruna bija ievirzījusies par, kā teic Matīss Gricmanis, pirmo Igaunijas okupācijas laiku Vidzemē, kad 1919. gadā Igaunijas spēki kontrolēja lielāko Vidzemes daļu. Vēsture glabā faktus, kā Ziemeļlatvijas brigādes formēšanas laikā notika mobilizācija, kā daudzi jaunieši centās izvairīties no dienesta, kā viņus ķēra, izrēķinājās, dēvējot par “pretkara ideologiem”. Tā ir absolūti nepētīta tēma, jo neiederas skaistajā stāstā, kā no viena bataljona izauga Latvijas armija un izcīnīja Latvijas neatkarību par spīti visiem pārspēkiem, vāciešiem, sarkanajiem, Stučkas valdībai un apvērsumam Liepājā. “Kad es šo skatījumu izstāstīju Imantam (Parādniekam. – V. K.), viņš uz mani vai apvainojās. Tad sapratu, ka man laikam ļoti bieži nāksies piekāpties savam priekšniekam,” pasmaidot epizodi dzīvē un ainu izrādē slēdz lugas autors.
Bet – ko izrādes veidotāju izpratnē nozīmē būt normālam, nacionāli noskaņotam cilvēkam? Valters Sīlis: “Normāls nacionālisms izpaužas tajā, ka tu strādā savai valstij, daudz ieguldi savas valsts pilsoņos, kultūras un zinātnes attīstībā.” Savukārt Matīss Gricmanis saka tā: “19. gadsimtā jaunlatviešiem bija skaists sauklis – mēs esam mūsu dzim- tenes dēli un mūsu laikmeta bērni. Vislieliskākais ir dzīvot šodienā.” Uz skatuves kāps arī Matīss Gricmanis – savas piere- dzes stāstītāja lomā.
“Būt nacionālistam”, jaunības traģēdija, iestudēta “Dirty Deal Teatro”
Dramaturgs: Matīss Gricmanis, režisors: Valters Sīlis, scenogrāfs: Uģis Bērziņš, gaismu mākslinieks: Lauris Johansons. Spēlē: Āris Matesovičs, Ance Strazda, Jānis Kronis.
Pirmizrāde: 13. aprīlī, izrādes: 18. aprīlī, 16., 17. maijā.
Matīss Gricmanis (1991)
Mācījies Talsu Kristīgajā vidusskolā, Rīgas Franču licejā un studējis LU Vēstures un filozofijas fakultātē vēsturi.
Šobrīd vairāk pazīstams kā filmu scenārists, patlaban strādā pie dokumentālās filmas par latviešu musulmaņu kopienu.
“Būt nacionālistam” ir viņa ceturtais skatuves darbs.
Valters Sīlis (1985)
Režisors, aktieris, izrāžu autors.
Studējis dramatiskā teātra režiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
Nozīmīgākās izrādes: Nacionālajā teātrī – I. Ābele “Jasmīns. Pārdaugava” (2012), politiskais kabarē “100 grami Žurkas” (2012), T. Letss “Osedžas zeme” (2012, “Spēlmaņu nakts” balvas nominācija “Gada izrāde”), M. Vanaga “Veļupes krastā” (2010), “Prāts” (2015, nominācija “Gada mazās formas izrāde”) u. c.; “DDT” – “Visi mani prezidenti” (2011), “Mārupīte”, “Nacionālais attīstības plāns” (2012, nominācija “Gada latviešu autora darba iestudējums”), “Zudusī Antarktīda” (2015), “Leģionāri” Ģertrūdes ielas teātrī (nominācija “Gada režisors”) u. c.
