Cik šis ir ciniski… Sociālo tīklu lietotāji nepatīkami pārsteigti par Stukāna rīcību Jēkabpils slepkavības lietā 103
Sociālo tīklu lietotājus, tostarp arī jaunievēlēto Valsts prezidentu un pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, ir nepatīkami pārsteiguši ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumi intervijā žurnālam “Ieva”, kurā viņš pārmeta neizdarību Jēkabpilī noslepkavotās sievietes advokātei, jo tā nav vērsusies personīgi pie viņa. Juristi norāda, ka šādi izteikumi ir nepieļaujami. Pats Stukāns neredz iemeslus, lai atkāptos no amata.
Jaunievēlētais Valsts prezidents un pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un nedrīkst novelt vainu uz cietušo vai tās advokāti par valsts neizdarīto.
Traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un atbildība, nav pieņemams jebkāds mēģinājums novelt vainu uz cietušo vai viņas advokāti par valsts neizdarīto, tas attiecas arī uz prokuratūru https://t.co/p4nBTb6nRy
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) June 7, 2023
Ģenerālprokuratūra ar šādu izteikumu atklāti pasaka, ka neuzņemas atbildību, un tas savukārt rada jautājumu, vai šī gadījuma izmeklēšana būs objektīva. Cietušās aizstāve no savas puses darīja visu, ko noteikti nevar teikt par prokuratūru! https://t.co/MJ6NXhyMW7
— Centrs MARTA (@centrsmarta) June 8, 2023
Kritika advokātei ir pilnīgi nepieņemama. Iestādēm kauna nav. Vienīgā, kas šajā lietā kaut ko darīja. https://t.co/g0PpzI880N
— Edgars Pastars (@E_Pastars) June 7, 2023
Iestādēm, kas nenovērsa sievietes nogalināšanu Jēkabpilī, ir pienākumi arī pēc fakta. Latvijā ir nostiprināts princips, ka par šādu bezdarbību ir jāseko ne tikai atvainošanās. Nevaru sagaidīt, kad bez liekas birokrātijas bērniem un/vai vecākiem tiks izmaksāta vismaz kompensācija. https://t.co/sy1iOvPmDd
— Meaning (@InetaZiemele) June 8, 2023
Cik šis ir ciniski Jēkabpils Ilzes kontekstā, jo viņa bija drosmīga, viņa neklusēja, bet valsts pārstāvji vien noskatījās un pārfutbolēja atbildības (un turpina to darīt)!Kolektīvo neuzticības valstij brūci šis vien paplēš dziļāku. It kā visi pieaugušie, bet laikam nē.. https://t.co/cITJFfb3gc
— Ilze Peipiņa (@ilz) June 8, 2023
Stukāna jaunākā "pērle" šķiet var kvalificēties kā "apkaunojoša rīcība, kas nav savienojama ar viņa amatu." (Prokuratūras likuma 41.1 panta 5.punkts).
Vai tiešām ir OK, ka ģenerālprokurors publiski izplata redzami faktiem neatbilstošas, advokātu nomelnojošas ziņas?
— Kristaps Kretainis 🇱🇻 🇺🇦 (@Kristap_s) June 7, 2023
Ir vēl trakāk. Ģenerālprokuroram, kurš atzīst, ka "parasto mirstīgo" sūdzības pat nelasa, pietiek bezkaunības pārmest advokātei, ka, pēc tam, kad viņš klientes sūdzību nav izlasījis, viņa nav centusies panākt personīgu audienci pie Viņa Majestātes. 🤦♂️https://t.co/zv7d1fFb3X
— Kristaps Kretainis 🇱🇻 🇺🇦 (@Kristap_s) June 7, 2023
Zinu, ka šeit ir vairāki zvērināti advokāti – atklājiet, vai kaut reizi Jums ir izdevies tikt uz audienci pie ģenerālprokurora, lai informētu par Jūsu klienta situāciju? https://t.co/dh93LH68YZ
— Madara Fridrihsone (@MFridrihsone) June 7, 2023
Esiet drosmīgas un neklusējiet, bet man gan nerakstiet – to lai dara advokāti! https://t.co/zyhKRcnbpB
— Ivo Leitāns (@ivchix) June 7, 2023
"Vajadzēja vērsties pie ģenerālprokurora" ir mans ieteikums @gadavards spārnotajam teicienam.
— raivis_spalvens (@Raivis_Spalvens) June 7, 2023
Tas ir tik ērti norakstīt savu noziedzīgo nolaidību un vainot upuri, it īpaši, ja viņa ir mirusi. Nav cerību, ka sapuvusī sistēma pati ņems vērā pieļautās kļūdas un labosies. Un stāstā "maza problēma" – vēstuli ģenerālprokuroram sieviete uzrakstīja. Skat. https://t.co/SN0UCsmbxP https://t.co/nyuojD8lNR
— Ilmārs Poikāns (@ilmarmors) June 7, 2023
Par manu pacienšu situāciju ģimenē esmu rakstījusi iesniegumus Bāriņtiesai, VBTAI, VP, Sociālajam dienestam, Labklājības, Iekšlietu, Tieslietu ministrijām/ministriem, Tiesībsargam, bet izskatās, ka jāuzprasās uz "randiņu" pie ĢP, lai es, tā teikt, izsmeltu visas savas iespējas. https://t.co/7HppHXFduQ
— Isarova Dana (@DanaIsarova) June 8, 2023
Stukāna rīcība ir nepieļaujama.
Nevar savas iestādes neizdarības mēgināt novelt uz advokātiemhttps://t.co/ZV6Im79S8R— Artūrs Zvejsalnieks (@AZvejsalnieks) June 8, 2023
Vispār drausmīgi. Cilvēks no citas pasaules. https://t.co/s79MXaU4AI
— Kaspars Škinčs (@kasparsskincs) June 7, 2023
Ģenerālprokurors neredz iemeslus savai demisijai
Ģenerālprokurors Juris Stukāns saistībā ar saviem izteikumiem intervijā žurnālam “Ieva” par neseno sievietes slepkavību Jēkabpils novadā neredz iemeslus, lai atkāptos no amata.
Stukāns ceturtdien sasauktajā preses konferencē atzina, ka viņš nesaskata kritiku paša sniegtajā intervijā, bet viņa izteikumos ir pausts aicinājums advokātiem uz sadarbību. Vienlaikus viņš neattaisnojot prokuratūras vai konkrētu prokuroru darbību. Ģenerālprokurors esot pieprasījis plašu informācijas apkopojumu par minētās sievietes gadījumu un tagad gaidot pārbaudes rezultātus, lai sniegtu savu vērtējumu.
“Kur jūs šeit redzat kritiku, kur šeit (žurnālā) ir kritika?
Un, kā šeit ir norādīts, es neesmu atteicis nevienam advokātam, kurš pieteicies, nākt un stāstīt par to, vai kaut kas noticis vai nenoticis,” norādīja ģenerālprokurors.
Stukāns atceroties, ka šogad esot ticies vismaz ar vienu advokātu, taču viņš gan nevarēja atbildēt, cik aizstāvji gribējuši tikties, jo neuzkrājot atmiņā šādas detaļas.
Tieslietu padome ģenerālprokurora izteiktos pārmetumus Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei vērtēs nākamnedēļ
Tieslietu padome 16.jūnijā izskatīs Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) lūgumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu padomē (TP).
TP norāda, ka LZAP lūgums tika saņemts šodien.
LZAP priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīmēja, ka advokātu vidū intervija raisījusi diskusijas un nonākts pie secinājuma, ka LZAP jāapspriež iesnieguma projektu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vadītajai Tieslietu padomei, kurā tiktu rosināta ģenerālprokurora izteikumu pārbaude atbilstoši Prokuratūras likuma normai par pieļautu apkaunojošu rīcību.
Potenciālā pārbaude negatīva atzinuma un Saeimas atbalsta gadījumā var beigties ar Stukāna atlaišanu, norādīja Rozenbergs.
Prokuratūras likumā teikts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja konstatēts, ka viņš pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no Prokuratūras likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.
Šādu pārbaudi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.
Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, nonāk pie secinājuma, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš var atstādināt ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, teikts likumā.
Stukāna intervija piesaistījusi arī Valsts prezidenta amatā ievēlētā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzmanību. “Traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un atbildība, nav pieņemams jebkāds mēģinājums novelt vainu uz cietušo vai viņas advokāti par valsts neizdarīto, tas attiecas arī uz prokuratūru,” sociālajā tīklā “Twitter” norādījis politiķis.
Tā vietā vēstule nonākusi izvērtēšanai atbildīgajā prokuratūras struktūrā.
“Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja,” tika izteicies Stukāns. Viņš intervijā kritizēja advokātes darbību, kura vēstules rakstīšanas vietā esot varējusi nokļūt klātienes audiencē pie ģenerālprokurora. “Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu – būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori, mēs būtu atraduši atbildes jautājumiem,” klāstījis Stukāns.
Ģenerālprokurors atzinis, ka sievietēm, kurām šķiet, ka viņu problēma netiek risināta, neesot īpašas jēgas rakstīt tieši viņam, “jo diemžēl nevarēšot visas vēstules izlasīt, turklāt šie iesniegumi tāpat nokļūs konkrētajā struktūrvienībā”. Stukāns norādījis, ka nav izpētījis visus lietas materiālus, bet viņa pašreizējā izpratnē Jēkabpils gadījumā sieviete izdarījusi visu. Pats galvenais ir tas, ka viņa aizgājusi pie advokātes, taču advokāta pienākums gan bija sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību.
LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Portāls “Delfi” vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra “Sēlija”. Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.
Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču “tas neko nedeva”. Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka “viens nepareizs solis, un viss būs pagalam”, proti, ka viņa var būt nākamais upuris.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”. Pārbaudi veic arī prokuratūra.
Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.