Cik saņem kaimiņos: igauņi paziņojuši vidējās algas apmēru 0
Vidējā bruto darba alga Igaunijā pērn sasniedza 1146 eiro mēnesī, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2015.gadā, bet ceturtajā ceturksnī vien pieaugums gada izteiksmē bija 7%, vidējai algai sasniedzot 1182 eiro mēnesī, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.
Pērn vidējā stundas darba samaksa Igaunijā bija 6,9 eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2015.gadā.
Gada vidējā bruto darba alga mēnesī pērn pieauga visās ekonomikas jomās. Ceturtajā ceturksnī vidējā samaksa bija lielāka nekā pārējos gada ceturkšņos.
2014.un 2015.gadā vidējās mēnešalgas pieaugums gada izteiksmē bija ap 6%, pērn pieauguma temps paātrinājās. Reālā alga, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa ietekmi, salīdzinājumā ar 2015.gadā pieauga par 7,5% – saistībā ar to, ka patēriņa cenas bija stabilas, reālās algas pieaugums bija gandrīz tāds pats, kā vidējās bruto darba samaksas kāpums.
Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu neregulārās prēmijas un piemaksas vidējās bruto mēnešalgas pieaugumu gada izteiksmē ietekmēja par 0,4 procenta punktiem.
2016.gadā vidējā mēneša bruto alga vislielākā joprojām bija informācijas un sakaru, kā arī finanšu un apdrošināšanas sektorā. Gada izteiksmē visstraujākais pieaugums reģistrēts administratīvo un atbalsta pakalpojumu sektorā, kā arī nekustamo īpašumu sektorā, sasniedzot attiecīgi 16,4% un 14,3%. Lielāks nekā vidēji algas pieaugums bijis arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (+11,7%), informācijas un sakaru sektorā (+10,2%), viesu izmitināšanas un ēdināšanas sektorā (+9,5%), cilvēku veselības aprūpes un sociālā darba jomā (+9%), kā arī izglītībā (+7,7%).
Pērn gada izteiksmē vidējā mēneša alga privātajā sektorā pieauga par 8,9%, bet valsts institūcijās – par 5,2%.
No apriņķiem lielākā vidējā bruto darba alga mēnesī pērn Igaunijā bija Harju un Tartu apriņķī – attiecīgi 1271 un 1149 eiro, ber viszemākā tā bija Pelvas, Sāres un Jegevas apriņķī – attiecīgi 864, 880 un 884 eiro mēnesī. Savukārt gada izteiksmē visstraujākais algas pieaugums bijis Lēnes un Tartu apriņķī, bet vislēnākais – Hīju un Veru apriņķī.
Darbinieku skaits, noapaļojot līdz pilnas slodzes darbam, pērn Igaunijā bija par 1,2% mazāks nekā 2015.gadā. Vislielākais darbinieku skaita, noapaļojot līdz pilnas slodzes darbam, samazinājums pērn Igaunijā reģistrēts pakalpojumu, nekustamā īpašuma un kalnrūpniecības sektorā. Savukārt darbinieku skaits pieauga finanšu un apdrošināšanas, cilvēka veselības aprūpes un sociālā darba, profesionālās, zinātniskās un tehniskās jomas, kā arī informācijas un sakaru sektorā.
Vidējās darbaspēka izmaksas, rēķinot uz vienu strādājošo, pērn Igaunijā sasniedza 1548 eiro mēnesī, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet stundas darbaspēka izmaksas bija 10,28 eiro.
Ceturtajā ceturksnī vien vidējā bruto alga Igaunijā bija 1182 eiro mēnesī, kas ir par 7% vairāk nekā 2015.gada pēdējos trīs mēnešos, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni vidējā bruto alga Igaunijā saglabājās stabila. Oktobrī tā bija 1140 eiro, novembrī – 1158 eiro, bet decembrī – 1248 eiro. Vidējā stundas darba samaksa Igaunijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos bija 7,08 eiro, kas ir par 6,1% vairāk nekā 2015.gada oktobrī-decembrī.
Igaunijas Statistikas departaments algu statistikas aptauju pēc starptautiskas metodoloģijas veic kopš 1992.gada.
