Cik saimniecībās Latvijā audzē paipalas? 0
Cik saimniecībās Latvijā audzē paipalas? Vairāk interesē tās, kurās realizē paipalu olas. Sandra
Pēc v/a “Lauksaimniecības datu centrs” informācijas lielākie šo vērtīgo putnu ganāmpulki reģistrēti deviņām saimniecībām:
• Baldones novada Baldones pagasta “Irbītes” – audzē Igaunijas paipalas (olu gaļas šķirne). Raibās olas realizē cauru gadu, to cena pašlaik 7,5 santīmi gabalā. Pēc iepriekšēja pasūtījuma saimnieki arī inkubē cāļus: četras nedēļas vecu, šķirotu putnēnu cena – 1,50 lati.
• Limbažu novada Vidrižu pagasta “Vizbuļos” pašlaik tirgo Igaunijas paipalu olas par 10 santīmiem, pērkot vairumā, cena 8 santīmi.
• SIA “RRG” Vecumnieku pagastā, Baložu ielā 6, raibās paipalu olas pārdod pēc iepriekšēja pasūtījuma.
• Z/s “Elčuki” Grobiņas novada Medzes pagastā visu gadu tirgo dažāda vecuma Igaunijas paipalas – nedēļu vecus putnus par latu, 2 – 2,5 mēnešus vecus – par 2,50 latiem.
• Piemājas saimniecībā “Alejas” Daugavpils novada Kalupes pagastā maijā varēs iegādāties diennakti vecas paipaliņas par Ls 0,50 un pieaugušas par 2,50 latiem. Šķirnes: Angļu baltās (olu ieguvei), Angļu melnās (olu), Mandžūrijas (olu, gaļas), Marmora (olu), Faraona (gaļas).
• Z/s “Flaveri” Rēzeknes novada Lendžu pagastā ik gadu no maija līdz septembrim paipalas realizē izbraukuma tirdzniecībā.
• SIA “NaMana” Rīgā, Brīvības gatvē 401, pēc iepriekšēja pasūtījuma pārdod divus mēnešus vecas paipalu mātītes par Ls 2, tēviņus – par Ls 1,50. Šķirnes: Japānas (olu), Virdžīnijas, Ķīnas (dekoratīvās).
• Putnu turētāja Liāna Skrebele no Aizkraukles pagasta un rīdzinieks Kārlis Purmalis pagaidām paipalu produkciju nerealizē.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus skaidro, ka paipalu olu realizācijas nosacījumi ir atkarīgi no dējējputnu daudzuma saimniecībā. Ja olas iegūst no ganāmpulka, kurā nav vairāk par 350 dējējputniem, jāievēro 2010. gada 14. septembra MK noteikumu Nr. 857 “Prasības olu piegādei nelielā apjomā” prasības, proti, iepriekš ar iesniegumu jāgriežas PVD teritoriālajā pārvaldē, lai saņemtu atļauju olu realizācijai nelielos apjomos. Ja saimniecībā ir vairāk par 350 dējējputniem, jāreģistrējas PVD kā olu ražošanas saimniecībai un olu šķirošanas un iepakošanas uzņēmumam. Protams, abos gadījumos putnu turēšanā ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās vispārīgās labturības prasības (MK 2008. gada noteikumi Nr. 5), jāveic izdēto olu uzskaite un tās jāuzglabā atbilstošos apstākļos – nemainīgā temperatūrā.
Pagaidām neviens audzētājs nav interesējies par paipalu gaļas ieguvi un realizāciju nelielos daudzumos. Spēkā ir MK 2009. gada 8. decembra noteikumi Nr. 1393 “Veterinārās prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā”. Tajos ir noteiktas prasības mājputnu, tostarp paipalu gaļas iegūšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un izplatīšanai, kuru nelielā daudzumā (10 000 putnu no savas saimniecības) piegādā patērētājam vai mazumtirdzniecībai. Pašlaik Latvijā ir reģistrētas 7 mājputnu un zaķveidīgo kautuves nelieliem apjomiem.
Piedaloties Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumos, par paipalu audzēšanu iespējams saņemt finansējumu. Projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija” šogad izsludinās Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales, Dienvidlatgales un Dienvidkurzemes Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs.
Pasākumu “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” atvērs LAD Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, – tā informē ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākais referents Andis Kozlovs.
Pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija” uz atbalstu var pretendēt, ja audzē tradicionālos (piemēram, liellopus, cūkas, aitas, paipalas, trušus) vai netradicionālos lauksaimniecības dzīvniekus (piemēram, strausus, briežus). Pasākumā “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” uz finansējumu var pretendēt, ja saimnieciskā darbība ir saistīta ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu (arī paipalu audzēšanu).
Ir iespēja saņemt arī bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu, ja saimniekam ir bioloģiskie vai pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību esoši dzīvnieki (arī paipalas). Lai saņemtu 138 eiro (96,99 latus) par vienu hektāru pastāvīgu pļavu un ganību, nepieciešamas 50 paipalas.
Valsts subsīdijas paipalu audzētājiem nav paredzētas, jo tās piešķir ciltsdarba veikšanai un ciltsdarba programmas īstenošanai. Paipalu audzētājiem nav nedz savas šķirnes audzētāju organizācijas, nedz arī ciltsdarba programmas.
