Foto no ‘Latvia Megaesophagus’ Facebook konta

Cik reāls pamats bažām, ka suņu slimības izraisītājs var nonākt cilvēka pārtikā? 1

Piektdien, 8.aprilī tikās ar Latvijas Ārstu biedrību (LĀB), Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) vadība un suņiem letālās polineiropātijas cēloņu pētījumu grupas pārstāvji. Jāpiebilst, ka suņiem letālās polineiropātijas viens no simptomiem ir megaesophagus, kas oficiāli apstiprināts vairāk nekā 200 suņiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Pētījuma vadītāja profesore Ilze Matīsa–Van Houtana prezentēja slimības cēloņu izpētē līdz šim paveikto un atbildēja uz visiem mediķus interesējošajiem jautājumiem, no kuriem galvenais – vai ir reāls pamats sabiedrības bažām, ka līdz šim neatklātā suņu saslimšanā vainīgā viela varētu nonākt cilvēku pārtikā.

Kā zināms “Tukuma Straume”, kuras ražotā sausā suņu barība tiek pieminēta pētījuma ietvaros, nodarbojas ar graudu pirmsapstrādi, kā arī piedāvā pārtiku ne tikai mājas mīluļiem, bet arī lauksaimniecības dzīvniekiem, kuru produktus vai gaļu pārtikā lietojam mēs, cilvēki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nevar izslēgt iespēju, ka uz mūsu galda nonāk suņu saslimšanu izraisījusī viela. Tā vienkāršā iemesla pēc, ka nav zināms, kas ir šī viela. Ārsti skaidro, ka cilvēkiem arī var izveidoties barības vada paplašinājums, taču mēs no tā ciešām mazāk, jo esam vertikāli staigājošas būtnes – pārtika nokļūst kuņģī vieglāk, jo to ietekmē gravitācija. Savukārt dzīvnieki nespēj norīt pārtiku, ja barības vada muskulatūras darbība ir traucēta, kā tas notiek megaesophagus gadījumā.

Jāpatur prātā, ka vieni un tie paši toksīni pat starp dažādām dzīvnieku sugām izraisīs visdrīzāk atšķirīgas slimības pazīmes, nemaz nerunājot par cilvēku. Ja sunim ierosinātājs izraisa barības vada paplašinākumu vai balss zudumu, tas nenozīmē, ka arī citu sugu dzīvniekiem vai cilvēkam, sastopoties ar to pašu ierosinātājfaktoru, jābūt analoģiskām saslimšanas pazīmēm

LVB Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore pauda gandarījumu, ka LĀB pārstāvji ļoti pozitīvi novērtēja paveikto attiecībā uz pētījumu. Mediķu attieksme bija ļoti konstruktīva un profesionāla. Iegūtie dati esot ļoti labi un tie ir uzskatāmi par potenciālo materiālu nopietnākiem, fundamentāliem pētījumiem arī humānajā medicīnā. Sanāksmes secinājums bija – noteikti jāturpina suņu barības vada paplašināšanās cēloņu pētīšana. Pašlaik LVB un LĀB vienojās par ciešu sadarbību. Tuvākās nākotnes darbs esot izlemt, kādā formātā tā norisināsies. Piektdien tika nolemts arī pastāvīgi apmainīties ar informāciju.

Piektdienas LVB un LĀB tikšanās mērķis bija savstarpēji informēt mediķus un veterinārārstus par situāciju, par riskiem, kas jau tiek apspriesti medijos un vienoties par mijiedarbību to novēršanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.