Cik reāli ir noņemt ģenerālprokuroru Kalnmeieru? 2
“Politiķiem ir tiesības runāt par visu, tajā skaitā arī manu darbu. Notiek arī neslavas celšana pret mani, bet es uz tādām lietām nereaģēju. Atsevišķi cilvēki to vien gaida, lai es celtu prasību tiesā un tiktu sākts kriminālprocess. Es to nedarīšu. Gluži par “korumpantu” nesauc, bet izskan, ka esmu oligarhu pakalpiņš, advokāts… Tie zemteksti, ko ar to domā, ir skaidri, bet vai kāds ir nosaucis kādu konkrētu faktu, kur tad esmu pārkāpis likumu? Visu laiku ir tikai tāda vispārināta runāšana,” saka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Šodien viņš vadīs gadskārtējo virsprokuroru sanāksmi par darba rezultātiem 2018. gadā un šā gada prioritātēm.
Arī nākamgad viņš vēl pagūs novadīt gadskārtējo sanāksmi, bet tā būs pēdējā, jo Kalnmeieram 2020. gada 11. jūlijā oficiāli beigsies pilnvaru laiks. Likums liedz viņu virzīt ģenerālprokurora amatam trešo reizi, bet, ja arī ļautu, viņš šaubās, ka šo darbu turpinātu. “Pāris mēnešus atpūtīšos. Ja strādāšu, tad ne vairs tiesībsargājošajās institūcijās. Turklāt man pienākas izdienas pensija,” tā ģenerālprokurors saka par saviem nākotnes plāniem.
Bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) un viņa partijas pārstāve Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe sabiedrībā radījuši iespaidu, ka Kalnmeiers līdz pilnvaru termiņa beigām amatā var arī nenoturēties. Vai Kalnmeiera plāni par mierīgu termiņa nostrādāšanu un pensijas sagaidīšanu var nepiepildīties?
Lems Augstākās tiesas plēnums
Vērtējot ģenerālprokurora darbu, Bordāns izteicies, ka viņa darbības efektivitāti varot apšaubīt, jo saistībā ar atsevišķām lietām esot saredzami apšaubāmi lēmumi ar, iespējams, politiskiem motīviem. Ministrs sola veikt auditu Ģenerālprokuratūrā, jo esot jābūt dokumentālai konstatācijai, kāda ir situācija.
Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura sola radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanai, jau sarunās par valdības veidošanu saukusi atlaižamās amatpersonas, tostarp arī ģenerālprokuroru. Arī vēstniecībām nosūtītajā JKP valdes priekšsēdētāja Jāņa Bordāna parakstītajā vēstulē ir norādīts, ka tās mērķis ir pievērst uzmanību tam, ka Latvijas ģenerālprokurors mēģina saukt pie atbildības Latvijas parlamenta deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu. Viņš, pateicoties savam veikumam korupcijas novēršanas jomā, esot iemantojis daudzus ietekmīgus ienaidniekus, kuriem esot līdzzinātāji arī Ģenerālprokuratūrā.
JKP politiķu pasludinātais “bezkompromisa tiesiskums” liek domāt, ka šis konflikts tik viegli nenorims.
Bordāna partijas biedre Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe sacīja, ka jau šogad tikšot veikts tiesībsargājošo iestāžu audits, tajā skaitā arī prokuratūrā.
“Tas parādīs, kur pēdējos desmit gados sistēma buksē. Šobrīd nevar apgalvot, ka visas problēmas ir likumdošanā – tā lielākā vai mazākā mērā ir sakārtota. Bet auditā droši vien atklāsies arī cilvēciskais faktors jeb tas, vai amatpersona ir pareizi salikusi prioritātes. Ja pareizi netiek izvēlētas prioritātes, tad arī svarīgākais netiek izdarīts,” sacīja Strīķe.
“Pašreizējā brīdī pilnīgi droši zinu, ka nav nekāda likumīga pamata, lai man varētu izvirzīt tādas pretenzijas, kas būtu par pamatu, lai iedarbinātu, ja tā var izteikties, šo procesu, kas saistīts ar ģenerālprokurora atbrīvošanu no amata. Prokuratūras likumā ir noteikts, ka šādu jautājumu parlamentā var ierosināt ne mazāk kā trešdaļa deputātu. Tik daudz deputātiem ir jāparaksta dokuments, kurā aicina izvērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam, bet ir jānorāda konkrēti pārkāpumi, ko viņš ir pieļāvis. Kad šāds ierosinājums ir noticis, tad Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzdod kādam no Augstākās tiesas tiesnešiem veikt pārbaudi par tiem faktiem, kādus norādījis parlaments,” skaidro Kalnmeiers.
“Pabeidzot pārbaudi, šis atzinums tiek nodots Augstākās tiesas plēnumam jeb visu šīs tiesas tiesnešu kopsapulcei. Ja ir konstatēti kādi pārkāpumi, tad viņi izvērtē, vai šie pārkāpumi ir tik būtiski, lai lemtu par ģenerālprokurora atbrīvošanu no amata. Ja plēnums nolemj, ka ģenerālprokurors ir atbrīvojams no amata, tad šo lēmumu virza uz Saeimu, un jautājums tiek izšķirts ar balsojumu parlamentā,” piebilda Kalnmeiers.
Viņš uzsver, ka šī samērā sarežģītā procedūra ir ieviesta tādēļ, lai aizsargātu ģenerālprokuroru pret politiskiem mēģinājumiem viņu noņemt no amata. “Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, neatkarīga institūcija, un, lai to nepakļautu politiskajai ietekmei, ir izveidota aizsardzības kārtība, kādā veidā ģenerālprokuroru pārbauda un atbrīvo. Mums ir zināmas valstis, kur ģenerālprokurori tiek nomainīti līdz ar parlamenta vai valdības nomaiņu. Latvijā ģenerālprokuroru aizsargā Prokuratūras likums,” saka Kalnmeiers.
Valsts kontrole jau pārbaudījusi
Ģenerālprokurors samērā skeptiski izsakās par tieslietu ministra vēlmi auditēt prokuratūras darbu, jo Valsts kontrole, izvērtējot Valsts policijas darbu, šajā vērtējumā jau bija iekļāvusi arī prokuratūras darbu uzraudzības jomā.
“Lielā mērā šis darbs jau ir izdarīts, un Valsts kontroles darba dublēšana varētu izskatīties pēc nelietderīga valsts finansējuma izmantošanas. Lai būtu vienota izpratne par dažādiem jautājumiem, Bordāna kungs sacījis, ka vēlētos paskatīties šaurākā aspektā, piemēram, pierādījumu pietiekamību kriminālprocesos. Teorētiski tie ir pareizi virzieni, kas ir jāattīsta, bet šī problemātika nav jauna, tā ir sen zināma, daudzus gadus par to ir runāts, tikai nav bijis virzības. To, ka jābūt vienotai izpratnei par kriminālprocesiem, pierādīšanas mehānismu, var attiecināt uz jebkuru kriminālprocesu. Lielākā problēma patlaban ir tā, ka mums nav vienota mūža tālākizglītības centra,” secina Kalnmeiers un piebilst, ka pat tādā valstī kā Moldova, lai kļūtu par prokuroru vai tiesnesi, pēc augstskolas pabeigšanas vēl divi gadi ir jāmācās, lai apgūtu šīs profesijas. Latvijā prokuroram galvenais ir maģistra diploms, un, ja pēc pusgada stažēšanās prokuratūrā var nokārtot eksāmenu, esi pilntiesīgs prokurors.
Atspoguļo objektīvi
Šodien prokuroru darbu vērtēs arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš līdz šim nav paudis savu viedokli par politiķu negatīvajiem izteikumiem par ģenerālprokuroru.
Kalnmeiers uzskata, ka ne jau viņš viens esot tāds, kuram brūk virsū, arī citas amatpersonas bijušas līdzīgās situācijās.
Bet tie, kuriem vajadzētu kaut ko teikt aizstāvībai, domājot, sak, labi, ka mani neaiztiek.
“Jāatzīmē, ka mediji tomēr cenšas atspoguļot objektīvi. Man preses dienests informē, kur ir kādas publikācijas, un arī es pats pasekoju līdzi. No mediju puses novērtējums ir korekts,” secina ģenerālprokurors.
Kalnmeiers par politisko spiedienu runājis ne tikai tagad Juraša lietas aspektā, bet arī iepriekš, kad viņam bija radušās aizdomas par noklausīšanās ierīces paslēpšanu savā mājā un sava suņa dīvaino uzvedību. Atgādināšu, ka tas notika 2016. gada otrajā pusē, kad, atgriežoties pēc darba, Kalnmeiers konstatējis, ka suns atrodas ārpus žoga. Toreiz radās aizdomas, ka kāds bija iekļuvis teritorijā. Kalnmeiers par notikumu informējis drošības iestādes, bet, kā izrādās, nekas nav noskaidrots. Ē. Kalnmeiers: “Nekādas virzības šajā jautājumā uz progresu nav.”
Viedokļi
Uldis Krastiņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors: “Tāpat kā par jebkuru politiķi var visādi izrakstīties un izrunāties, tāpat arī par prokuroru, un neviens par goda aizskaršanu pie atbildības nav saukts. Viens izrunājas vairāk, cits mazāk, un tas ir viss. Prokuroram vienmēr var pārmest to, vai varēja vai nevarēja uzrādīt apsūdzību. Prokurors pasaka, ka viņam par to nebija jāatbild, jo par to atbildēja zemāks prokurors. Bet tiek uzskatīts, ka augstākais prokurors atbild par visu, kas notiek valstī ar noziedzību. Šādā veidā var “kacināties” nezin cik ilgi. Cilvēkam ne jau vienmēr nervi šādos apstākļos var izturēt.”
Ārija Meikališa, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore: “Ja runājam par tieslietu ministru, viņa kompetencē nav atlaist ģenerālprokuroru, ne arī viņu iecelt. Likumā skaidri un gaiši ir ierakstīts, kāda ir šī procedūra. Pārsteidz arī tieslietu ministra paziņojums par auditu. Cik tas izmaksās un ko tad grib pārbaudīt? Daudz kas jau ir pārbaudīts, un nav nekādas jēgas to darīt atkārtoti.”
