Cik plāns ir Latvijas vidusslānis? 0
Vidusslānim piederīgi varētu būt 44% mūsu valsts cilvēku, kaut gan starp pašiem aptaujātajiem definētos vidusslāņa kritērijus izpilda tikai retais, noskaidrots SKDS veiktajā aptaujā.
Vakar “Swedbank” Finanšu institūts publiskoja rezultātus sabiedriskās domas pētījumam par Latvijas iedzīvotāju piederību vidusslānim. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ieskatā šai sabiedrības grupai piederīgi varētu būt 44% mūsu valsts cilvēku. Savukārt ekspertu vērtējumā, izpildot vismaz četrus no pieciem vidusslāni raksturojošiem kritērijiem, vidusslānim atbilstu tikai 4% Latvijas iedzīvotāju.
ekspertu vērtējumā, vidusslānim atbilstu tikai 4% Latvijas iedzīvotāju
Vienota definīcija nepastāv
“Nekur pasaulē nav vienotas vidusslāņa definīcijas, jo piederību tam raksturo ne tikai ienākumi, bet arī dzīvesveids un vērtības,” informatīvajā pasākumā skaidroja “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. “Vidusslāņa “stāsts” ir par to, ko es varu, bet ne vienmēr daru.”
Pētīt vidusslāni tomēr ir nepieciešams, jo tas ir pamats ikvienas valsts ekonomiskajai un sociālajai stabilitātei. “Swedbank” to dara jau otro gadu un plāno turpināt.
Pērn sadarbībā ar SKDS aptaujāti 1014 iedzīvotāji visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem, izmantojot tiešo interviju metodi respondentu dzīvesvietās. Eksperti secina, ka 2018. un 2019. gadā valstī piedzīvotā salīdzinoši labā ekonomiskā izaugsme tiešu iespaidu uz iedzīvotāju optimismu nav atstājusi, abus gadus aptaujas rezultāti bijuši līdzīgi.
Savukārt iedzīvotāju viedoklis par to, cik ikvienam iedzīvotājam, bērnus ieskaitot, Latvijā būtu jāsaņem “uz rokas” mēnesī, lai sevi vai ģimeni varētu pieskaitīt vidusslānim, naudas izteiksmē ir pieaudzis par 40 eiro: no 811 eiro 2018. gadā līdz 851 eiro 2019. gadā.
Iedzīvotāju viedoklis
Vērtējot vidusslāņa lielumu Latvijā, iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki. Iepriekš 59% aptaujāto uzskatījuši, ka finansiālā ziņā šai grupai pieder 30% vai pat mazāka sabiedrības daļa, bet šobrīd tā domā jau 67% aptaujāto. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita jaunāki cilvēki – vecumā līdz 45 gadiem, ar labāku izglītību un sev piederošu nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām savs nekustamais īpašums, iespēja vismaz reizi gadā doties nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā un spēja bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus ir trīs svarīgākie priekšnoteikumi, kas raksturo vidusslāni. Svarīguma ziņā nākamie vidusslāni raksturojošie kritēriji cilvēku ieskatā ir privātās/maksas medicīnas izmantošana, brīva tēriņu atļaušanās pēc obligāto maksājumu veikšanas, uzkrājumi vismaz trīs mēnešalgu apmērā, bērnu augstākās izglītības izdevumu segšana, mazlietota auto iegāde ar/bez kredīta starpniecības u.c.
Attiecinot pirmo trīs kritēriju kombināciju uz pašiem aptaujātajiem, vidusslānim izrādās piederīgi vien 9%. Tikai trešdaļa respondentu atzinuši, ka bez grūtībām var atļauties segt ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus. Nedēļu garā ārzemju ceļojumā ik gadu spēj doties katrs piektais iedzīvotājs.
finansistu un ekspertu vērtējumā vidusslānis Latvijā ir trausls un tuvu robežai “zem vidusslāņa, bet ne trūcīgais”
Tāpat gada laikā nedaudz pazeminājies iedzīvotāju pašvērtējums par savas ģimenes spēju bez grūtībām segt ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus, kā arī spēju izmantot maksas medicīnas pakalpojumus un reizi gadā ar ģimeni doties nedēļu garā ārvalstu ceļojumā.
Ekspertu viedoklis
Finansistu un ekspertu vērtējumā vidusslānis Latvijā ir trausls, pārsvarā ļoti tuvu robežai “zem vidusslāņa, bet ne trūcīgais”. Turīgās valstīs klasiskais vidusslānis, kas, dzīvojot bez pārmērībām, sev neko neliedz un nodarbojas arī ar mecenātismu, veidojot apmēram 20% no kopējā iedzīvotāju skaita. Pie mums, piemēram, mecenātismu kā vidusslāni raksturojošu kritēriju ekspertu vērtējumā vēl nevarēs piemērot ilgi, jo neesot pārdzīvots patēriņā balstīto ilgu un sapņu piepildījums.
Latvijas vidusslāni eksperti izvēlējušies vērtēt pēc pieciem kritērijiem (skat. tabulu). Saskaņā ar citiem pētījumiem pēdējos gados esot vērojama tendence, ka jaunā paaudze kā labklājības kritēriju vairs tik ļoti neuzskata nekustamā īpašuma piederību īpašumā, bet vairāk novērtē iespējas īrēt konkrētajā dzīves posmā atbilstošu mājokli.
Līdz ar to Latvijas vidusslāni raksturojošos obligātos piecus kritērijus eksperti samazina uz četriem – strikti tos piemērojot Latvijas iedzīvotājiem, iznāk, ka vidusslānim varot pieskaitīt tikai 4%. Ja kritērijus samazina uz trim – par vidusslāni varot uzskatīt 9%, bet atsevišķā, disciplinētā iedzīvotāju dzīvesveida un finanšu pratības gadījumā – pat 35%.
2019. gada vidusslāņa portrets
Pētījumā atklājies, ka 2019. gadā aptuvenais vidusslāņa portrets varētu būt sieviete vecumā no 25 līdz 44 gadiem, kurai ir augstākā izglītība. Ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 721 eiro, kā arī viņa dzīvo Rīgā.
Savukārt 2018. gadā vidusslāņa portrets bija vīrietis no Rīgas vecumā no 25 līdz 44 gadiem. Arī ar augstāko izglītību, ienākumiem uz vienu ģimenes locekli ar vismaz 592 eiro.
