Cik pelna žurnālisti? 36
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par slodzi korespondentam – mazāk nekā 1000 eiro uz rokas. Tādu algu saņem žurnālists Latvijas Radio. Labāka situācija ir Latvijas Televīzijā, taču arī tur atalgojuma līmenis ir zemāks nekā komercmedijos.
Tāpēc nereti redzam sabiedrisko mediju labāko žurnālistu migrēšanu uz naudīgākiem privātajiem medijiem, sabiedriskajos medijos paliekot vien uzticīgākajiem žurnālistiem.
“Latvijas Avīzes” 29. jūnija numurā publikācijā “Sabiedriskie mediji – dzīvo vai izdzīvo?” analizējām Latvijas sabiedrisko mediju vietu Eiropā un Baltijā, bet 1. jūlija publikācijā “Sabiedriskie mediji – tehnoloģiskā atpalicība palielinās” sīkāk ieskatījāmies abu mediju budžeta izlietojumā. Šoreiz vērtēsim sabiedrisko mediju algas.
SEPLP atbalsta atklātību
Lai gan sabiedriskos medijus finansē no valsts budžeta – nodokļu maksātāji –, tomēr precīzas žurnālistu, tehnisko darbinieku, grāmatvežu, mārketinga speciālistu u. c. amatu grupu algas uzzināt nav iespējams, ja vien to neatklāj paši algas saņēmēji.
Sabiedriskajos medijos norāda, ka to algas ir komercnoslēpums, turklāt tādā veidā tiktu pārkāpta arī fizisko personu datu aizsardzība. Tā vietā gan Latvijas Televīzija (LTV), gan Latvijas Radio (LR) publicē amatu struktūru, kur parādītas atalgojuma amplitūdas.
Izklausās labi, bet realitātē pēc amata struktūrām ir diezgan grūti saprast, cik tad katrs patiešām pelna.
Salīdzinot kādas amatu struktūras abi mediji izvēlas publicēt, krietni detalizētāku sniedz LR, kamēr LTV dokuments ir krietni noslēpumaināks. Uz to norādījusi arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
“No valsts budžeta finansējuma izlietojuma viedokļa SEPLP atbalsta maksimāli iespējamo atklātību un finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu, nepārkāpjot tiesību normatīvos aktus, kas regulē fizisko personu datu aizsardzību un citus tiesību normatīvos aktus.
SEPLP uzskata par labu piemēru veidu, kā Latvijas Radio informē sabiedrību par Latvijas Radio darbinieku atalgojumu likmēm [..]. Uzskatām, ka līdzīgā veidā datu sniegšana par darbinieku atalgojumiem arī no LTV puses būtu iespējama,” atbildē “Latvijas Avīzei” norādīja SEPLP.
Sarakstā par atalgojuma likmēm LTV ir amatu grupas, un var tikai nojaust, pie kuras atrodami, piemēram, korespondenti vai raidījumu vadītāji. LR atalgojuma politika atšķirībā no LTV neparedz samaksu par gabaldarbiem, bet gan par slodzēm, līdz ar to katrai amata grupai ir zināma arī vidējā alga.
LTV daļai amata grupu nenorāda nekāda veida vidējo algu, aprobežojoties tikai ar samaksu par stundu.
Loģiski izsecinot, žurnālisti LTV amatu struktūrā iekļauti “pamatdarbības funkcijās”. Ar tādu nosaukumu ir pat četri amata veidi, kopā nodarbinot 177 cilvēkus. Viena daļa pelna vidēji gandrīz 1500 eiro uz papīra, vēl daži virs 1500.
Daudz vieglāk informāciju izlobīt no LR algu struktūras. Tur skaidri un gaiši var saprast, ka žurnālisti un producenti pelna no 880 līdz 1680 eiro mēnesī uz papīra.
Uzskata, ka alga neatbilstoša
LR vadība uzskata, ka atalgojums ir zems. Valdes locekle Mārīte Tukiša stāsta, ka no visiem LR darbiniekiem 86% atalgojuma līmenis ir zem tirgus mediānas un nav konkurētspējīgs.
“Latvijas Radio gadu no gada sniedz pieprasījumu kapacitātes stiprināšanai un atalgojuma palielināšanai. Vienlaikus Latvijas Radio cilvēki nestrādā tikai algas dēļ. Tā ir arī sabiedriskā labuma motivācija, vērtību sistēma, vide un atgriezeniskā saite no klausītājiem.”
Līdzīgi man stāsta arī uzrunātais Latvijas Radio korespondents, kurš vēlējās palikt anonīms. “Esmu vairākas reizes aicināts uz citiem medijiem, bet radio formāts man ir ļoti tuvs. Latvijā būtībā nav citu vietu, kur radio varētu strādāt par žurnālistu. Formāts, kā arī apzināšanās, ka strādā sabiedriskajā medijā un esi neatkarīgs, mani joprojām tā pa īstam tur LR,” norāda žurnālists.
Viņa alga uz papīra par slodzi ir 1250 eiro, tas nozīmē, ka pēc nodokļu samaksas saņem mazāk par tūkstoš eiro. Jūtams algas pielikums neesot bijis sen, neskatoties uz to, ka cenas visam turpina kāpt.
“Jā, var sastrādāt līdzekļus ar papildu raidījumiem, bet tā jau ir pārstrādāšanās – neredzi ģimeni, draugus, brīvo laiku. Par vienu slodzi katrā ziņā ir ļoti, ļoti neatbilstoša alga.”
Viņš zina teikt, ka korespondentiem Latvijas Radio ir puslīdz vienāda alga, nav tā, ka kāds pelnītu ievērojami vairāk. “Mēs visu darām pēc labākās sirdsapziņas, bet ir sajūta, ka tevi nenovērtē.”
Viņš gan piebilst, ka nevaino radio vadību, jo medijam naudas ir tik, cik ir, tāpēc svarīgāk būtu politiķiem saprast lietas nopietnību. Vienlaikus žurnālists uzskata, ka administratīvais aparāts LR esot “drusku tā kā uzblīdis”.
Vaicāju viņam, kāda ir sajūta, kad citi mediji gluži vienkārši pārsola radio iespējas, turklāt to dara arī Latvijas Televīzija. LR žurnālists norāda, ka LTV alga veidojas no gabaldarbiem – cik daudz sižetu uztaisi, tik arī nopelni.
Viņš gan zina teikt, ka šāds modelis bojājot iekšējo kolektīva mikroklimatu, jo kolēģu starpā esot asa cīņa par katru sižetu. Tomēr jebkurā gadījumā arī LTV piedāvātais atalgojums nevar konkurēt ar privāto mediju piedāvājumiem.
Arī Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka LTV žurnālistus pārvilina komercmedji.
“”Fontes” pētījums parādīja, ka mums algas ir par 30–50% zemākas nekā privātajā sektorā. Olga Dragiļeva, ļoti augsta profesionāle, strādāja “DeFacto”, kas ir mūsu augstākais žurnālistikas līmenis. Tagad viņa strādā “Delfos”. Bet viņi nav gatavi tērēt X gadus, lai paši izaudzinātu talantus,” uzskata Priede.
Žurnālisti nav amatpersona
Varbūt tomēr būtu jāpublisko katra darbinieka atalgojums, lai visi redzētu, cik tad žurnālisti saņem, un lai tad sabiedrība spriež, vai tas ir maz vai daudz? Ivars Priede tam iebilst, bet Mārīte Tukiša spriež, ka par to būtu jādiskutē.
“Katrā vakances darba sludinājumā tiek norādīta konkrēta atalgojuma summa. Tas nav nekāds noslēpums. Pēc iziešanas no reklāmas tirgus teju viss sabiedrisko mediju finansējums nāk no valsts budžeta dotācijas, līdz ar to ir pašsaprotami, ka jābūt caurspīdībai par tā izlietojumu.
Vai būtu jāpublicē uzvārdi pretim atalgojuma summai – tas būtu diskusijas vērts jautājums. Kā sabalansēt personu datu aizsardzību ar ziņkāri ieskatīties konkrēta cilvēka maciņā un vienlaikus pasargāt uzņēmumu no klajas darbinieku pārpirkšanas?
Žurnālisti tomēr nav amatpersonas, kam jāaizpilda ienākumu deklarācija. Un deklarāciju sistēmai ir pilnīgi cits mērķis,” saka Tukiša.
Priede tikmēr atsaucas uz konkurentiem, kuri tad zinātu, cik pelna LTV strādājošie. Nav gan skaidrs, kāda tam nozīme, ja jau tagad komercmedijiem nav problēmu pārvilināt LTV darbiniekus.
Tāpat Priede domā, ka rastos pārpratumi, jo LTV ir dažādas apmaksas sistēmas. “Ja ir fiksēta alga kā man, tad nekādu jautājumu nav. Tikmēr operatoriem ir stundas likme, bet korespondentiem ir gabaldarbi.
Kā lai pasaka, ka alga ir par nepilnu darba laiku un cik ir nepilns darba laiks, ja ir stundas likme? Ar ko salīdzināt? Cilvēks varbūt reizi nedēļā nopelna lielu naudu, bet cits strādā astoņas stundas nedēļā. Kas ir labāk?
Nav salīdzināmi dati. Katrs izvēlas savu apmaksas sistēmu. Un beigās, ja saņem vairāk, tu esi sliktais. Valsts sektorā var salīdzināt salīdzināmas lietas, bet mediju nozare ir specifiska.”
Apvienojoties būtu vienāds atalgojuma princips
Interesanti, ka atalgojuma nevienlīdzību savā gada sākumā izstrādātajā koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību min arī SEPLP.
Tur uzsvērts, ka atšķirīga darbinieku atalgojuma un motivācijas sistēma katrā sabiedriskajā medijā nereti rada neveselīgu savstarpēju konkurenci personāla piesaistē, kā arī nesniedz sabiedrībai skaidru priekšstatu par sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu izmantošanu, ja par līdzvērtīgu darbu sabiedriskā medija satura radīšanā atlīdzība tiek maksāta pēc atšķirīgiem principiem.
Attiecīgi, ja tiktu pieņemts lēmums abus medijus apvienot, viens no darbiem būtu vienāda atalgojuma principa noteikšana. “Apvienotā uzņēmumā par vienādu darbu ir jāsaņem samaksa pēc vienādiem principiem,” teikts SEPLP ziņojumā.
