Cik nepilngadīgas meitenes ik gadu Latvijā veic abortu? 62
Latvijā ik gadu abortus līdz 19 gadu vecumam veic vidēji 174 meitenes, aģentūrai LETA pavēstīja Bērnu slimnīcas fonda (BSF) komunikācijas projektu vadītāja Linda Anna Dāldere.
Kā liecina statistikas dati, Latvijā ik gadu meitenēm līdz 18 gadu vecumam, ieskaitot, piedzimst 200 līdz 300 mazuļu. Tostarp ik gadu vismaz trīs meitenes kļūst par mātēm līdz 14 gadu vecumam.
Kā liecina statistikas dati, Latvijā ik gadu meitenēm, kas ir jaunākas par 18 gadiem, piedzimst 200 līdz 300 mazuļu. Tostarp ik gadu vismaz trīs meitenes kļūst par mātēm jau 14 gadu vecumā. Savukārt abortus pirms pilngadības sasniegšanas ik gadu veic vidēji 174 meitenes.
Daži no galvenajiem cēloņiem pusaudžu grūtniecībai ir zināšanu trūkums par reproduktīvo veselību, nelabvēlīgi ģimenes apstākļi un sociālā vide, un šādai grūtniecībai nereti ir tālejošas negatīvas sekas gan uz pašu jauno sievieti, gan viņas bērnu, ja nav pieejams pietiekams psiholoģiskais, sociālais un medicīniskais atbalsts.
Lai risinātu šos jautājumus valstiskā mērogā, no šī gada 1.janvāra līdz 31.oktobrim BSF īsteno Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu “Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022.-2025.gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā.” Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību mazaizsargātai iedzīvotāju grupai – nepilngadīgas grūtnieces un arī nepilngadīgie tēvi -, veicināt izpratni par nepilngadīgo grūtnieču iekļaušanos sabiedrībā, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumu pieņēmējiem, izstrādāt rīcības plānu, kas vērsts uz nepieciešamo nepilngadīgo grūtnieču atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā, kā arī preventīvām darbībām.
Šobrīd projektā sākts sešu diskusiju cikls, kurās valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji kopā ar nozares profesionāļiem identificē galvenos problēmu virzienus un meklē piemērotākos risinājumus. Jūlija pirmajā pusē notika pirmā diskusija, kurā tika prezentēta līdzšinējā situācija.
Pirmajā diskusijā piedalījās gan pārstāvji no iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm: Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Finanšu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Rīgas domes Labklājības departamenta, gan nozares speciālisti no Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Dūlu apvienības, krīzes centriem, Dzemdību nama fonda un dažādām ar jauniešiem strādājošām organizācijām.
Diskusijā tika izcelti galvenie situācijas uzlabošanas virzieni – pirmkārt, preventīvais darbs, izglītojot jauniešus par reproduktīvās veselības jautājumiem, kā arī uzlabojot kontracepcijas pieejamību, un otrkārt pilnvērtīgas atbalsta sistēmas izveide nepilngadīgajām grūtniecēm un nepilngadīgajiem vecākiem.
Plānots, ka nākamajās diskusijās tiks prezentēts arī kvalitatīvais pētījums par nepilngadīgo grūtnieču stāvokli Latvijā, kuru no šī gada aprīlim līdz jūnijam BSF veica sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Andu Ķīvīti – Urtāni. Pētījuma laika tika veiktas padziļinātās intervijas ar sociālajiem darbiniekiem, audžuvecākiem, ārstu-ginekologu, vecmāti, bāriņtiesas pārstāvi un citiem profesiju pārstāvjiem, kā arī un sievietēm, kurām ir grūtniecības un dzemdību pieredze līdz pilngadības sasniegšanai.
Tāpat projektā sadarbībā ar Pusaudžu resursu centru, tiek gatavoti informatīvi materiāli ar psihologu un uztura speciālisti, kā arī augustā mēnesī notiks nepilngadīgo grūtnieču un māmiņu atbalsta grupas, kuras vadīs Pusaudžu resursu centra psihologs.
