Tā kā nav sakārtota šīs profesijas normatīvā bāze, ir virkne atklātu jautājumu par paramediķa profesijas nākotni Latvijā, uz kuriem tuvākajā laikā būs jāatbild. Kas šos augstvērtīgi sagatavotos profesionāļus sagaida pēc dienesta beigām? Vai arī citiem operatīvajiem dienestiem nevajadzētu savās rindās iekļaut paramediķus? Vai nebūtu vērts virzīties uz vienotu pieeju paramediķu apmācībai, lai vajadzības gadījumā varētu viņus rotēt starp nozarēm, ilgtspējīgi izmantojot speciālistu potenciālu? Jācer, ka lēmējiem pietiks politiskās gribas, lai šos jautājumus sakārtotu, vispirms sākot ar praksē pielietojama profesijas standarta izveidošanu. 0
Ja ejam vēl tālāk šajā diskusijā, ir jāapsver ciešākas sadarbības veicināšana starp civilo un aizsardzības nozari kopumā, tajā skaitā izglītības, medicīnas un zinātnes jomā. Apvienojot labāko, ko abas nozares var sniegt, ir iespējams radīt augstas klases produktus, kurus var izmantot gan militārajā, gan civilajā jomā. Jau šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte veiksmīgi sadarbojas ar Aizsardzības ministriju dažādos projektos un, lai arī abas puses ir ieinteresētas vēl ciešākā sadarbībā, šobrīd trūkst pastāvīgas grantu shēmas militārās zinātnes finansēšanai. Nav šaubu par to, ka mūsu zinātnieki spēj veikt starptautiski nozīmīgu darbu, un kāpēc tieši šis nevarētu kļūt par mūsu valsts īpašo pienesumu NATO stiprināšanai?
To, ka militārajā zinātnē varam būt konkurētspējīgi, jau šobrīd pierāda Rīgas Stradiņa universitātē topošais pirmais mūsu kultūrvidei piemērotais klīniskais personības tests, kas savas kompleksās zinātniskās pieejas dēļ jau izpelnījies starptautisku atzinību. Tests vērsts uz personības pataloģiju savlaicīgu atpazīšanu, kas ir īpaši svarīgi dažādām riska profesijām. Šobrīd, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, kopīgi tiek strādāts pie testa pārneses digitālā vidē, kura būtu ne tikai rīks testa aizpildīšanai, bet arī instruments, kas ļautu analizēt papildu informāciju par testa aizpildīšanas gaitu (piemēram, vilcināšanos, kas var norādīt uz “vēlamo” atbilžu sniegšanu). Ar testa palīdzību būtu iespējams operatīvi un objektīvi novērtēt dažādas karavīru personības patoloģijas, piemēram, depresiju un noslieci uz pašnāvību. Taču nav noliedzama arī šī testa aktualitāte civilajā jomā, īpaši kopš Germanwings traģēdijas, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stingrākas pilotu psihiskās veselības kontroles.
Šis ir tikai viens no piemēriem militārās zinātnes potenciālam Latvijā. Lai šādu veiksmes stāstu būtu vairāk, nepieciešams izveidot stabilu sadarbības ietvaru – militārās zinātnes centru, kas garantētu noteiktu finansējumu, kā arī apkopotu labākās kompetences, ko Latvijas zinātnieki šajā jomā var piedāvāt. Taču vispirms vajadzīgs vienots valstisks redzējums un izpratne par to, ka ciešāka militārās un civilās nozares integrācija izglītības un zinātnes jomā, sākot ar paramediķa profesiju un beidzot ar starptautiski nozīmīgiem zinātnes projektiem, stiprina mūsu valsts un katra tās iedzīvotāja drošību.
