Cik mediķi Latvijā ir gatavi strādāt terorakta apstākļos? Paramedicīnas nākotne 0
Autors: Ainārs Stepens,
Latvijas pārstāvis NATO zinātņu un tehnoloģijas organizācijas cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā; RSU militārās zinātnes un studiju padomes priekšsēdētājs; NBS neirologs
Mūsdienu ģeopolitiskā situācija liek dažādiem dienestiem būt gataviem nopietnām krīzes situācijām. Vai esam gatavi glābt cilvēku dzīvības? Cik gatavi ir civilie mediķi strādāt militāro konfliktu, teroraktu vai citu ārkārtas situāciju apstākļos? Un kāda ir dažādu dienestu gatavība sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem?
Kā zināms, viens no lielākajiem katastrofās cietušo nāves iemesliem ir laicīgi nesaņemta kvalificēta medicīniskā palīdzība. Militārajā sfērā šī problēma vēsturiski ir risināta, liekot pamatus paramediķa profesijas attīstībai. Lai arī dažādās pasaules valstīs paramediķa profesijas standarti atšķiras, vispārinot var teikt, ka paramediķis ir kādas jomas profesionālis, kurš papildus ir arī apmācīts sniegt palīdzību cietušajiem situācijā, kad kvalificēta medicīniskā palīdzība kādu apstākļu dēļ nav pieejama. Paramediķa galvenais uzdevums ir nostabilizēt cietušā stāvokli un nogādāt viņu profesionālu mediķu rokās. Daudzās pasaules valstīs paramediķu pielietojums neaprobežojas tikai ar armiju – tos plaši izmanto arī glābšanas dienestos, policijā un pat uz kuģiem un naftas ieguves platformām.
Diemžēl, birokrātisku samezglojumu dēļ paramediķa profesijas attīstība Latvijā šobrīd ir tikpat kā paralizēta. Savulaik lielas cerības viesa jaunas profesijas – militārā paramediķa –pievienošana profesiju klasifikatoram. Taču 2012. gadā, veidojot profesijas standartu, darba grupu un diskusiju līkločos viss tika samudžināts tiktāl, ka beigās militārais paramediķis tika nodefinēts par ārstniecības personu ar ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Tas ir pilnīgā pretrunā ar paramediķa būtību, jo augsti kvalificētu medicīnas personālu pirmajās rindās kaujaslaukā nesūtam. Šis ir spilgts piemērs tam, kā, labu gribot, ticis izdarīts “lāča pakalpojums”.
Tā visa rezultātā šobrīd Latvijā oficiāli nav neviena paramediķa, un tiek meklēti dažādi aplinku risinājumi. Nacionālajos bruņotajos spēkos, piemēram, karavīri, kuri faktiski pilda paramediķa lomu, tiek dēvēti par karavīriem-glābējiem. Tie ir ļoti profesionāli sagatavoti karavīri ar noteiktām specifiskām zināšanām un prasmēm, nereti pat militārajās misijās uzkrātu pieredzi.
