Cik maksā tikt pie mantojuma? 18
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ar kādām izmaksām jārēķinās, kārtojot mantojuma saņemšanu? Vai tās tiešām atkarīgas no mantinieka radniecības pakāpes un mantojuma vērtības? Vai izmaksas atšķiras, ja manto likumiskā kārtā vai pēc aizgājēja sastādīta testamenta? Ja mantojums ar testamentu novēlēts cilvēkam, kas nav mirušā radinieks, vai jārēķinās ar lielākām mantošanas lietas izmaksām?
Izmaksas ietekmē dažādi apstākļi un nosacījumi
“Lai iegūtu mantojumu, jārēķinās ar izmaksām. Tā tiešām ir, ka tuvākiem mantiniekiem šīs izmaksas ir mazākas, bet attālākiem mantiniekiem palielinās, līdz beidzot pavisam svešam cilvēkam ir vislielākās. Arī mantojuma apliecības izmaksas ietekmē mantojuma kopējā vērtība – tās būs mazākas, ja mantojuma vērtība būs maza un pretēji,” paskaidro zvērināta notāre Kristīne Šapčenko.
Laulātais, radinieki un adoptētie manto pēc likuma, testamenta vai mantojuma līguma, savukārt svešas personas var mantot tikai pēc testamenta vai mantojuma līguma. Lai sāktu mantojuma lietu, neatkarīgi no tā, vai mantošanas pamats ir likums vai testaments, vai mantojuma līgums, jārēķinās, ar vismaz 41 eiro izmaksām. Ja mantojuma tiesība ir, pamatojoties uz pēdējās gribas rīkojuma aktu (testamentu vai mantojuma līgumu), papildus būs izmaksas par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu, – sākot no 33,04 eiro. Visbeidzot pēdējās izmaksas būs par mantojuma apliecību un, ja manto nekustamo īpašumu, tiesu nodevām. Mantojuma apliecības izmaksas veido valsts nodeva, amata atlīdzība zvērinātam notāram, ar mantojuma lietas vešanu saistītie izdevumi, piemēram, pieprasījumi kredītiestādēm, paziņojumi mantiniekiem un pievienotās vērtības nodoklis.
Atlīdzība notāram reglamentēta
Zvērināta notāra amata atlīdzība atkarīga no mantojamās mantas vērtības, mantinieka šķiras, no apstākļa vai I–III šķiras mantinieks dzīvoja vai nedzīvoja kopā ar mantojuma atstājēju vai arī mantojuma atstājēja mantinieks likuma izpratnē bija svešs.
Zvērināta notāra amata atlīdzību par mantojuma apliecības sagatavošanu nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumu nr. 737 Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību V daļa. Mantojuma apliecības izmaksas ir vienādas neatkarīgi no tā, vai mantinieks manto pēc likuma vai testamenta. Līdz ar to precīzu mantojuma apliecības summu varēs pateikt zvērināts notārs, kurš vedīs mantojuma lietu.
Bet attiecībā uz tiesu nodevām, ja zemesgrāmatā būs jāreģistrē mantinieka īpašuma tiesības uz mantoto nekustamo īpašumu, gan ir nozīme, vai mantojums tiek pieņemts pēc likuma vai pēc testamenta. Ja īpašums tiek mantots pēc testamenta, valsts nodeva ir mazāka nekā ja mantojums tiek mantots pēc likuma. Nodevu apmēru nosaka MK noteikumu nr. 1250 Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 13. punkts.
