Cik maksās iespēja būt “ES prožektoru gaismā”? 0
Pēc pašreizējām aplēsēm, Latvijas prezidentūra ES Padomē nākamā gada sākumā Latvijai varētu izmaksāt 60 līdz 70 miljonus eiro. Atbildīgās amatpersonas tomēr steidz piebilst, ka tie ir tikai aptuveni skaitļi. Vairākas valstis savas prezidentūras spējušas vadīt lētāk, piemēram, Dānija iztērējusi ap 19 miljoniem eiro, bet Grieķija, kura ir pašreizējā ES Padomes prezidējošā valsts, ir strikti noteikusi, ka ekonomiskās krīzes un taupības apstākļos tās prezidentūra izmaksās ne vairāk kā 50 miljonus eiro. Vai no tām nevarētu mācīties, kā samazināt izdevumus?
Lielākā daļa izdevumu – personālam
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta (LPESPS) vadītāja Inga Skujiņa, runājot par izmaksām, ir izvairīga, taču min, ka Latvija prezidentūras izdevumos varētu tiekties uz Lietuvas paraugu, kura tai iztērējusi aptuveni 60 – 70 miljonus eiro. Tomēr vēl pērn maijā sekretariāts gaidāmās prezidentūras izmaksas prognozēja 100 miljonu eiro apmērā. Pēc I. Skujiņas vārdiem, tā bijusi maksimālā summa, par ko 2012. gadā vienojusies valdība un ko Saeima akceptējusi. Pret tik lieliem izdevumiem iebilda Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš rudenī intervijā “Latvijas Radio” norādīja: “Mēs atkal gribam būt labākie ar to, ka vairāk izdodam un nedomājam, kur to naudu liekam.” “Latvijas Avīze” vairākkārt izrādījusi interesi par to, kā šo naudu iecerēts tērēt, taču konkrētu atbildi līdz šim nav izdevies saņemt. Iespējams, tas licis atbildīgajām amatpersonām tomēr “pasvīst”, un sākotnējās dārgās ieceres tagad kļuvušas piezemētākas.
Pērn Latvijas prezidentūras vajadzībām tika piešķirti vairāk nekā desmit miljoni eiro, kas izmantoti galvenokārt jaunu darba vietu veidošanai un apmācībām, piemēram, par šiem līdzekļiem izveidotas jaunas amata vietas Latvijas vēstniecībās un pārstāvniecībās ārvalstīs. Tāpat nauda tērēta valsts iestāžu darbinieku komandējumiem. Ir izstrādāta prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma. I. Skujiņa teic, ka par pagājušā gada prezidentūras budžetu ir izdevies ietaupīt trīs miljonus eiro, un pieļauj, ka ietaupījumi būs arī šā gada prezidentūras budžetā, kurš ir 44 miljonus eiro liels, no kā lielākā daļa paredzēta darbinieku algošanai un ar to saistītajiem izdevumiem. Ir būtiski palielināts darbinieku skaits Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES (papildu 131 darbinieks), kā arī papildu 26 darbinieki starptautiskajās organizācijās un 42 darbinieki vēstniecībās un konsulātos.
Vēl jāpiemin tēriņi par paša LPESPS izveidi un tā finansējumu 2012. gadā (251 234 eiro) un pērn (1,37 miljoni eiro). Šogad LPESPS savai darbībai paredzējis tērēt 1,8 miljonus, bet nākamgad – 1,6 miljonus eiro, kas lielākoties paredzēti 71 darbinieka algošanai. Pēc prezidentūras beigām LPESPS darbinieki pakāpeniski tikšot atbrīvoti no darba.
Kāpēc tik liels skaits finansējuma saistīts ar jaunu amata vietu veidošanu? Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs atzina, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka krīzes laikos tika būtiski samazināti izdevumi ārlietu dienestam un līdz ar to saruka arī darbinieku skaits vēstniecībās un ministrijā. Tomēr tagad, kad Latvija ir atkopusies no ekonomiskās krīzes, valsts pārvaldē pietrūkst darbinieku, lai varētu veikt prezidentūras darba apjomu. Ministriju darbinieki, kam uzticēti prezidentūras jautājumi, saņem piemaksas, notiek viņu apmācība ES lietās, valodu mācības, līdzekļi atvēlēti arī motivācijas programmām. Kopumā prezidentūras īstenošanā piedalīsies 1140 valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, no kuriem 240 ir darba grupu vadītāji, un 240 viņu vietnieki, 550 nozaru eksperti, 70 nozares jautājumu koordinatori un 40 jautājumu komunikatori. V. Makarovs uzskata, ka ieguvums ir tajā, ka prezidentūra cilvēkiem valsts iestādēs dod iespēju saņemt zināšanas par ES procesiem un ar to tiks stiprinātas arī valsts iestāžu spējas. “Mēs šos līdzekļus iztērēsim savas valsts pārvaldes struktūrām,” saka V. Makarovs.
Otra lielākā pozīcija šogad prezidentūras budžetā – 13 miljoni eiro – paredzēta materiāltehniskā un pasākumu nodrošinājumu izmaksām.
Par šogad paredzētajiem izdevumiem ir skaidrība, bet nākamā gada tēriņi joprojām ir miglā tīti. Sākotnēji LPESPS bija informējis, ka 2015. gadā prezidentūras vajadzībām tiks tērēti 52 miljoni eiro. Tagad šis skaitlis vairs nekur neparādās, taču arī skaidra atbilde netiek sniegta. LPESPS minējusi skaitli 15,2 miljoni eiro, kas gan neizklausās ticami, zinot, ka lielākās izmaksas parasti ES prezidentūrai ir pusgadā, kad tā tiek īstenota. I. Skujiņa atgādina, ka arī pērn plānoti lielāki izdevumi, taču izdevies ietaupīt. Pašlaik esot vērojama līdzīga tendence – iepirkumi prezidentūras vajadzībām tiek īstenoti par zemāku cenu un sarunas ar pakalpojumu sniedzējiem esot pozitīvas. Viņa bilst, ka galīgā summa, ko valsts plānojusi tērēt prezidentūrai, būs zināma gada beigās, kad tiks skatīts valsts budžets, un tas ir valdības rokās: “Ja valdība būs par papildu piemaksām darbiniekiem, kas nodarbināti prezidentūras vajadzībām, izdevumi būs lielāki.”
Piesaistīs sponsorus
Prezidentūras pusgadā Latvijā notiks apmēram 200 sanāksmes, kuras lielākoties norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā. Tiekot arī domāts, lai prezidentūras pasākumi Latvijā būtu izplānoti tā, ka tie notiktu secīgi un viesiem nebūtu nepieciešams braukt uz Latviju vairākas reizes. I. Skujiņa stāsta, ka notiek pārrunas ar iespējamiem sponsoriem, kuri varētu piedāvāt autotransportu augstajām amatpersonām, kā arī izgatavot simboliskas dāvanas delegāciju vadītājiem un pārstāvjiem. Saeima ir veikusi grozījumus nepieciešamajos likumos, lai prezidentūrai varētu piesaistīt sponsorus. Kā uzsver I. Skujiņa, atšķirībā no Lietuvas, kura plaši prezidentūras finansēšanā izmantojusi ES fondus, Latvijai tas nav iespējams, jo tikko sācies jauns ES struktūrfondu plānošanas periods. Tomēr daļa līdzekļu iepriekš jau ir piesaistīta – atbalstam strukturālajām reformām valsts pārvaldē no ES struktūrfondiem piesaistīti 174 746 eiro, bet Valsts informācijas sistēmas darbam ar ES dokumentiem – vairāk nekā seši miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. 2015. gadā paredzēts 130 874 eiro finansējums no Eiropas Sociālā fonda sociālo partneru administratīvo spēju stiprināšanai, kā arī 114 282 eiro finansējums no EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta trīs konferenču rīkošanai par sociālo dialogu.
Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisijas loceklis Imants Parādnieks man atzina, ka viņš ir šaubīgs par prezidentūru, jo neredz, kā tā palielinās Latvijas eksporta bilanci, un viņš grib redzēt, ka no ieguldītās naudas nāktu atdeve. “Neredzēju, kādā veidā prezidentūra ietekmēs tautsaimniecības sektorus, kā tā attīstīs eksportu un importu,” sprieda deputāts.
Skujiņa: valsts ekonomikai būs ieguvums
Tieši politiskos, nevis ekonomiskos ieguvumus no ES prezidentūras uzsver gan I. Skujiņa, gan V. Makarovs. “Prezidējošajai valstij ir iespēja būt dziļi iekšā ES procesos, tā piedalās informācijas apritē. Tas dod iespējas ietekmēt lielākus procesus, taču ne bīdīt savas mazās intereses, jo no prezidējošās valsts ES politikā pārējie sagaida neitrālu un konstruktīvu attieksmi,” stāsta V. Makarovs. I. Skujiņa norāda, ka prezidentūra ir gan Latvijas pienākums, gan ieguvums – tā būšot iespēja sešus mēnešus atrasties “ES politikas prožektoru gaismā”. “Mēs nostiprināsim savas pozīcijas ES, labāk izpratīsim procedūras un vēlāk pārliecinošāk varēsim aizstāvēt savas intereses,” domā I. Skujiņa. Tāpat Latvijai izveidosies ciešāka saikne ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. LPESPS vadītāja prezidentūru uzskata arī par “fantastisku iespēju” Latvijas uzņēmējiem un aicina viņus piedalīties prezidentūras procesos, lai viņi iegūtu jaunus biznesa partnerus un jaunus tirgus. “Ar citām kādreiz prezidējušajām valstīm esam pārrunājuši jautājumus par atdevi, un to pārstāvji apgalvo, ka ieguldījumi prezidentūrā ir atpelnīti,” stāsta I. Skujiņa. Viņa pieļauj, ka prezidentūras laikā Latviju apmeklēs papildu 25 000 cilvēki, kuri savus līdzekļus atstās viesnīcās, restorānos un veikalos. Viņa skaidro, ka viesnīcas Latvijas puse apmaksās tikai augstām amatpersonām un delegāciju vadītājiem, bet pārējos izdevumus segs viesi, kas ieradīsies Latvijā. Tāpat I. Skujiņa norāda, ka uzņēmējiem prezidentūra ļaušot padomāt par iespējām attīstīt jaunus uzņēmējdarbības pakalpojumus, bet Latvija var iegūt labu slavu kā Eiropas mēroga konferenču centrs.
Prezidentūras prioritātes būs zināmas pēc vairākiem mēnešiem, taču jau tagad ir noteikti trīs galvenie darbības virzieni. Pirmais – “ES starptautiskajā telpā”, kurā ne tikai tiktu izmantotas Latvijas zināšanas Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jautājumos, bet arī likts uzsvars uz ES transatlantiskajām attiecībām. Otrs virziens ir “Digitālā dienaskārtība”, kas skar ES vienoto tirgu, kiberdrošību un digitālo prasmju jautājumu. Trešais darbības virziens ir ES izaugsme un konkurētspēja, kurā tiks uzsvērti ES būtiskie nodarbinātības un sociālie jautājumi.
Grieķijā – ne vairāk par 50 miljoniem
Šajā pusgadā ES prezidējošā valsts ir Grieķija, kura joprojām saskaras ar ekonomisko krīzi. Grieķijas vēstnieks Latvijā Georgioss Hadzimihelakis uzsver, ka prezidentūras izdevumus Grieķijas valdība noteikusi 50 miljonu eiro apmērā un šo summu grieķi nedrīkstēs pārsniegt. Vēstnieks stāsta, ka viņa valsts ir ES prezidējošā valsts jau piekto reizi un tai taupīt palīdz arī uzkrātās zināšanas un ekspertīze no iepriekšējām prezidentūrām. Viņš min dažādus praktiskus soļus, kā viņa valsts taupīs prezidentūras laikā, piemēram, visi pasākumi notiks Atēnās publiskā ēkā “Zappeion”, kas tikšanās un sanāksmju izmaksas tuvinās nullei. Tāpat grieķi taupīs uz autotransporta izmantošanas rēķina. “Limuzīni būs piešķirti tikai valdību vai delegāciju vadītājiem, bet pārējos cilvēkus no delegācijas mēs pārvadāsim ar mikroautobusiem. Ja viņi vēlēsies, varēs izmantot arī mūsu sabiedriskā transporta sistēmu, kas ir pietiekami ērta,” skaidro vēstnieks. Tāpat viņš stāsta, ka prezidentūra taupīs arī uz viesnīcu izmantošanas rēķina – oficiālais pārstāvis no kādas ES valsts varēs ierasties kopā ar savu asistentu, taču citas pavadošās personas, kā tas ir bijis iepriekš, Grieķijas puse neapmaksās. “Tas var izklausīties drastiski, bet vairāk mēs neļausim,” teic G. Hadzimihelakis. Tāpat viņš uzsver, ka Grieķija ir atteikusies arī no dāvanām delegāciju pārstāvjiem, piemēram, šallēm vai kaklasaitēm. Prezidentūra lielu uzsvaru liek uz elektronisko materiālu izmantošanu un ierobežotu papīra lietošanu – tikai nepieciešamības gadījumā.
“Mēs ļoti stingri balstāmies mūsu organizatoriskajā ekspertīzē, kuru esam guvuši no iepriekšējām Grieķijas prezidentūrām,” teic G. Hadzimihelakis. Kā vienu no būtiskākajiem darbības virzieniem Grieķijas prezidentūrai viņš norāda migrācijas jautājumus, jo dažādas krīzes Tuvajos Austrumos ietekmē bēgļu plūsmu, un Grieķijai ir ļoti gara jūras robeža un daudz salu, tādēļ valsts izjūt spiedienu uz savu ekonomiku un nepieciešama plašāka ES politika migrācijas jautājumos. Grieķijas prezidentūra izvirzījusi četras prioritātes: “Izaugsme – darba vietas – kohēzija”, “Tālāka integrācija ES – eirozona”, “Migrācija – robežas – mobilitāte”, “Jūrniecības politika – tematiskā līnija, kas skar visas prioritātes”.
Dānijai – “Rupjmaizes prezidentūra”
Dānijas ES prezidentūra, kura norisinājās 2012. gada pirmajā pusē, tiek uzskatīta par vienu no taupīgākajām. Jau divus gadus pirms prezidentūras Folketings tai piešķīra 37 miljonus eiro, bet vēlāk kā papildu līdzekļus parlaments piešķīra vēl 1,42 miljonus eiro. Dānijas vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens teic, ka prezidentūru Dānija aizvadījusi ļoti taupīgi un puse naudas palikusi neiztērēta. Dānijai tā bija septītā prezidentūra un iepriekš jau bija uzkrāta pieredze, kā īstenot šādu pasākumu, un 2012. gadā Dānija ņēmusi vērā ES valdošos taupības pasākumus. “Kādreiz prezidentūrās bija tradīcija, ka ielūdzām ārvalstu ministrus uz vakariņām skaistās pilīs. Tā kā 2012. gadā Dānijas prezidentūra noritēja uz ES taupības pasākumu fona, mēs visu centralizējām – lielākoties tikšanās rīkojām Kopenhāgenā un vairākas ārpus galvaspilsētas – Horsenā,” stāsta P. Karlsens. Dānijas prezidentūras sanāksmju grafiks veidots tā, lai tās noritētu secīgi un nebūtu jāceļo uz Kopenhāgenu vairākkārt. Dānijas prezidentūra taupības pasākumu dēļ tika dēvēta par “krāna ūdens prezidentūru” vai arī “rupjmaizes prezidentūru”. “Nostādne bija – nebūs daudz vīna, taču jums būs ūdensglāze un vienkāršs ēdiens,” teic P. Karlsens. Dānijas prezidentūras laikā veidotas nelielas autokolonnas, turklāt bijušas arī tikšanās, uz kurām amatpersonas devušās ar dāņiem tradicionālo pārvietošanās līdzekli – divriteni, lai uzsvērtu zaļo izaugsmi un enerģijas taupīšanu. Prezidentūras autoparkam un veloparkam bijuši sponsori. Tāpat Dānijas prezidentūra nav bijusi dāsna ar dažādām dāvanām un suvenīriem. Dānija savas prioritātes nosaukusi divus mēnešus pirms prezidentūras sākuma, tas darīts ar nodomu, jo bija jārēķinās ar situāciju Eiropā. “Viena no mūsu prioritātēm bija drošāka Eiropa, kas bija saistīta ar bankām un ekonomiku. Mēs gadu iepriekš nezinājām, ka lielākais izaicinājums mūsu prezidentūrai būs problēmas ar Grieķijas un Spānijas tautsaimniecību un bankām. Pārējās Dānijas prezidentūras prioritātes bija “atbildīga Eiropa”, “dinamiska Eiropa” un “zaļa Eiropa”. Prezidentūras laikā problēmas netika atrisinātas, taču tās nekļuva smagākas. Mēs strādājām pie ES daudzgadu budžeta un ES lauksaimniecības politikas, un tālāk nepabeigtās sadaļas nodevām nākamajai – Kipras prezidentūrai,” saka P. Karlsens. Pirms tam Dānijas prezidentūra bija 2002. gadā, un tajā bija tikai viena prioritāte – panākt ES paplašināšanos, kas arī notika Kopenhāgenas samitā. “Ja tas nebūtu noticis, tā būtu bijusi prezidentūras izgāšanās. Mūsdienās prezidentūrai būtiska ir saspēle ar ES prezidentu, EK prezidentu, augsto pārstāvi ārlietās un ļoti daudz jārunā ar Eiropas Parlamentu, tāpēc mums bija arī Eiropas lietu ministrs,” stāsta P. Karlsens. Dānijas diplomāts uzsver, ka iespējams darbam prezidentūras laikā norīkot kādu no Ārlietu ministrijas augstākajām amatpersonām, taču nopietnāk EP deputāti skatās uz Eiropas lietu ministriem. “Ja deputāti jūt, ka viņu priekšā nestāv īsts ministrs, viņi var kļūt dusmīgi,” piezīmē P. Karlsens.
Fakti
Latvijas prezidentūras 2014. gada tēriņi
Darbinieki (šogad plānots tērēt 21,8 milj. eiro)
Prezidentūru īstenos 1140 valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, no kuriem 240 ir darba grupu vadītāji un 240 viņu vietnieki, 550 nozaru eksperti, 70 nozares jautājumu koordinatori un 40 jautājumu komunikatori.
Materiāltehniskais nodrošinājums (šogad plānots tērēt 13,3 miljonus eiro)
Apjomīgākās izdevumu pozīcijas: drošības materiāltehniskais nodrošinājums 3 928 535 eiro; prezidentūras pasākumu nodrošināšanai paredzētā biroja tehnika (iegāde/īre, uzturēšana) 1 488 518 eiro; interjers un tehniskais nodrošinājums citās diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās 1 466 921 eiro; prezidentūras atribūtika un prezentācijas materiāli 1 434 549 eiro; akreditācijas sistēma, prezidentūras identifikācijas kartes 1 115 389 eiro.
Avots: LPESPS
