Tautas atražošanas shēmas 20
Ir vairākas valstis, kurās pabalsti aug progresijā atkarībā no bērnu skaita. Un ir, kur pretēji.
Visvairāk trešo un ceturto bērnu gaida Ungārijā, Slovēnijā, Vācijā un kaimiņos Igaunijā, kur par trešo bērnu valsts maksā divreiz vairāk nekā par otro. Visstraujākā progresija ir Luksemburgā – no 185 eiro par vienu bērnu līdz 803 eiro trīsbērnu ģimenei. Pārsteigumu nav – valstī ar visaugstāko labklājības līmeni ir lielākais atbalsts ģimenēm.
Dīvaini, bet Britānijā ir pretēja sistēma: par pirmdzimto maksā visvairāk, bet par katru nākamo bērnu ir tikai piemaksa, vienāda kā par otro, tā par piekto. Turklāt šogad spēkā stājās “divu bērnu politika”, kas neļauj saņemt nodokļu atlaidi par trešo.
Zviedrijā tūkstoš kronas (110 eiro) par bērnu maksā automātiski, bet kolīdz uzrodas otrais bērniņš, tā ģimene tiek saukta par lielu un var saņemt “lielas ģimenes piemaksu”, kas tiek maksāta līdz 16 gadu vecumam. Par otro bērnu gan tikai 16 eiro klāt, bet par trešo – jau 77. Pēc tam pabalsti nepienākas. Kas pēc tam? Tāpat kā vairumā Eiropas valstu jaunieti mudina studēt, turpinot maksāt bērna pabalstus, bet Zviedrijā – to pat dubultojot.
Tomēr nevar vienlaikus izmantot vairākas vecākiem izdevīgas sociālās sistēmas. Piemēram, dzīvot Nīderlandē, bet strādāt aiz robežas Vācijā un saņemt abu valstu atbalstus. Konkrētajā gadījumā ir cerības tikai uz Vācijas (kur maksāti nodokļi) pabalstu. Pat ja pēc likuma it kā pienāktos saņemt pabalstus arī pēc dzīvesvietas, attiecīgo valstu sociālā atbalsta iestādes sazināsies un izlems, kurā valstī tas maksājams. Nekad nevar saņemt pilnu pabalstu vairāk nekā vienā valstī. Ja vīrs strādā Vācijā, bet sieva Nīderlandē, tad pabalstu pienāktos maksāt tai valstij, kurā ģimene, bērni dzīvo. Bet var panākt, lai maksā otra valsts, ja tās pabalsts ir augstāks.
Kur bērnu naudas nav
Francijā un Polijā ģimenēm ar vienu bērnu nemaksā neko. Tiesa, Polijā pabalstu maksā arī par pirmo bērnu, ja ienākumi ir zem 189 eiro mēnesī. Arī Lietuvā uz pabalstu var pretendēt, ja ienākumi mazāki par 153 eiro.
Itālijā līdz šim nav bijis nekāda pabalsta no valsts, kas pienākas tikai tāpēc, ka piedzimis bērns vai ka ģimenē ir bērni. Tikai tagad gatavojas ieviest nelielu vienreizēju piedzimšanas pabalstu, bet arī ne visiem, tikai trūcīgākajiem.
Vienīgais atbalsts no valsts, ko daļa ģimeņu saņem, ir ģimenes pabalsts, ko var saņemt gan ģimenes ar bērniem, gan bez, bet tikai ar noteikumu, ka vismaz 70% no ģimenes ienākumiem ir no algota darba (tātad bezdarbniekiem, pašnodarbinātajiem utt. nekas nepienākas) un ģimenes kopējie ienākumi nepārsniedz likumā noteiktos griestus. Katru gadu Itālijā tiek publicētas tabulas, pēc kurām nosaka, cik liels pabalsts pienākas. Ģimenei, kurā abi vecāki strādā un ir viens vai divi bērni, visdrīzāk nepienākas nekas, jo nepārsniedz ienākumu griestus.
“Pirms 14 gadiem, kad man piedzima pirmais bērns, un ģimenes vienīgie ienākumi bija vīra alga, mums pienācās 5 eiro mēnesī – visnotaļ simbolisks pabalsts,” atceras Romā dzīvojošā latviešu uzņēmēja Iveta Korņejeva. “Bērnu skaitam palielinoties, šī summa gan ir jūtami pieaugusi, ar trim bērniem bija jau ap 250 eiro, ja pareizi atceros. Bet summa atkarīga no ienākumiem – jo vairāk pelni, jo mazāks pabalsts vai vispār nekā,” viņa papildina. Pēdējo divu gadu laikā pārim ar trim bērniem izmaksātais pabalsts vidēji bijis 141,30 eiro, liecina Itālijas Nacionālā sociālās drošības institūta dati.
Pabalstu lielums no ienākumiem atkarīgs arī Slovēnijā un Portugālē.
Lai gan Latvijas pabalstu sistēma nav pati nelabvēlīgākā Eiropā, tomēr salīdzināšanās ar citām valstīm un sevis mierināšana nepalīdzēs mums izrāpties no vietējās demogrāfiskās bedres. Latvijai jābūt spējīgai nākotnē pašai uzturēt savu sociālo sistēmu.
