Cik maksā mājokļa apdrošināšana un kāpēc izdevīgi pret ugunsnelaimēm nodrošināties laikus? 15
Nelaimes, kas notiek cilvēku īpašumos nav prognozējamas. Visdārgāk, protams, izmaksā ugunsnelaimes, kad cilvēkam teju visa dzīve ir jāsāk no sākuma. Pēc uguns postījumiem ļaudis nereti lūdz līdzcilvēku atbalstu dzīvojamo namu, saimniecības ēku atjaunošanā, jo nebija savu īpašumu apdrošinājuši. Cik apdrošināšana izmaksā, to LA.LV jautāja Apdrošinātāju asociācijas prezidentam Jānim Abāšinam.
“Viss ir atkarīgs no tā, pret kādiem riskiem cilvēks to nekustamo īpašumu apdrošina. Ja mēs skatāmies tādu vidējo džentelmeņa komplektu, tas ir, kad nekustamais īpašums ir apdrošināts pret dabas stihijām un ugunsnelaimēm, pret plīstošajām visām šķidrumu caurulēm un pret zādzībām, iedzīves zādzībām, teiksim tā, tad katrs apdrošinātājs rēķina pa savam un cenas noteikšana ir katram apdrošinātājam “svētais grāls”, ar ko viņš nedalās, bet vidēji es teiktu, ka tas pasākums nav mega dārgs un, ja mēs tā rēķinām, plus mīnus 1 eiro uz kvadrātmetru, tad es domāju, ka es nenokļūdīšos.
Ja mēs kā piemēru ņemam vienu 100 kvadrātmetru dzīvokli un, ja tajā mājoklī nav gleznu kolekcija, zelta stieņi un kaut kas tamlīdzīgs, tad es teiktu, ka plus mīnuss 100 eiro tā apdrošināšana arī par gadu maksātu.“
Apdrošinātāji, nosakot mājokļa apdrošināšanas cenu vai prēmiju, skatās īpašuma stāvokli, kādā tas īpašums atrodas. Skatās, vai tā ir standarta māja, vai tā ir super specifiska māja vai māja, piemēram, ar niedru jumtu. Tādu apdrošināt būs grūtāk.
“Jā jūs mājās glabājat kaut kādas ļoti dārgas mantas, piemēram, dārglietas, zeltlietas, daudz, lielā kvantumā, tad skaidrs, ka apdrošinātājs izvirzīs kaut kādu prasību un lūgs jūs nodrošināt to, lai māja vai dzīvoklis būtu savienots ar apsardzes uzņēmumu. Tur versijas ir daudz un dažādas un tās prasības arī var būt daudz un dažādas.“
Apdrošinātāju statistika norāda, ka, piemēram, dzīvokļos visbiežāk notiek nelaimes, kas saistītas ar kaut kādām komunikācijas caurulēm. Tās nelaimes ir salīdzinoši nelielas un tās nav dārgas.
“Ja mēs skatāmies uz zādzībām, ja tās nav kādas specifiskas, vai specifiska māja, kur nozagta gleznu kolekcija vai dārglietas, bet tāda vidēja ģimenes māja, tad tas zādzības risks, tās zādzības apjoms vai tas zaudējums no tās zādzības nebūs abnormāli liels. Nebūs n – tajos tūkstošos vai desmitos tūkstošos. Tas, kas ir nekustamajam īpašumam bīstamākais, protams, ir uguns. Un attiecīgi, ja mēs skatāmies uz šīm ugunsnelaimēm, tad, protams, šīs tās notiek salīdzinoši reti, bet, ja notiek, tad šīs ugunsnelaimes ir salīdzinoši dārgas.“
Apdrošināšana balstās stingrā matemātikā. Tā balstās arī stingrā varbūtības teorijā, norāda Abāšins:”Tas nozīmē to, ka 10 000 nekustamo īpašumu gadā tiek apdrošinātājiem, klienti samaksā naudu, bet atlīdzība nepieciešama nevis 10 000, bet gadā tikai, piemēram, 100 cilvēkiem. Man kā individuālam klientam ir izdevīgāk “samest” apdrošināšanas kompānijā tiem 10 000 cilvēkiem fondu, nekā, attiecīgi, pašam katru gadu uzkrāt kaut kādu summu šiem te sliktajiem gadījumiem, kad šī ugunsnelaime var notikt. Tīri finansiāli man kā klientam izdevīgāk apdrošināties un maksāt mazāku summu, nekā katru gadu uzkrāt, teiksim, 10 000 eiro, rēķinoties, ka reizi 30 gados kaut kāda ugunsnelaime nekustamajā īpašumā var notikt. Un 30 gadus krāt summu, ugunsnelaimes seku novēršanai. “
