Cik maksā katra riepas colla? 0
Pirms nedēļas centāmies palīdzēt lasītājam, kurš domīgs stāvēja pie lētu Ķīnā ražotu “Linglong” riepu kaudzes. Šodien par citu jautājumu no mūsu pasta. “Kāpēc 16 collu riepas ir tik ievērojami dārgākas par 15 collīgajām?”
Šis kungs, manuprāt, ir trāpījis taupīgas un saprātīgas riepu izvēles problēmu pašā viducī. Un tajā apmulsis. Dabiski – jo migla, kuru mūsu prātos 21. gadsimtā ir pūtuši riepu un automobiļu ražotāji, tiešām ir bieza. Sākot jau ar mērvienību, kas lietota jautājumā.
Colla – angļu garuma mērs. (2,54 cm mums pierastajā sistēmā.) Tātad 16 collu ritenis ir “lielāks” par 15 collu? Nekā nebija. Tās collas ir diska ārējais (jeb riepas iekšējais) diametrs un nekādā veidā nerāda būtisko riteņa izmēru – rites diametru. Tas paliek praktiski nemainīgs lielām līdzīga izmēra un funkciju auto grupām jau daudzus gadus. Gandrīz gadsimtu.
1906. gada “Opel Phaeton” (9 ZS) riteņa diametrs bija 820 mm, 1924. gada “Lieferungswagen” (jau 30 ZS) – 765 mm. Septiņdesmito gadu leģendas “Manta GT” (saukta arī par Melno maģiju, 105 ZS, 188 km/h) ritenis gan samazinājies gandrīz par sprīdi (590 mm), bet tālāk šī tendence neiet. Deviņdesmito gadu “Omega” brauc uz 635 mm diametra ratiem, un šī (no 57 līdz 65 cm) tad arī ir un paliek praktiski visu mūsdienu “vieglo” automobiļu riteņu diametra zona. Lielāki riteņi tiek lietoti vienīgi specializētiem sliktu ceļu auto (70 līdz 80 cm – gluži kā vecā gadsimta sākumā).
Diska izmēri joprojām tiek doti collās. Kāpēc? Es, godīgi sakot, skaidri nezinu. Ja varat pateikt priekšā – rakstiet un atsūtiet! Šā vai tā – 12, 13, 14 utt. collas. Un 5, 6, 7 utt. platumā. Ja riteņa rites diametru uzskatām par prioru, attiecīgā auto dzinēja, transmisijas, piekares konstrukcijai vienīgo atbilstošo (“Good-Year” PR speciālisti pat teic, ka visa auto uzbūve tiekot pakārtota izvēlētajam ritenim), diska izmērs var pieaugt, vienīgi samazinoties riepas profila augstumam un palielinoties platumam. Daži piemēri ieskatam.
Standarta komplektācijā uzstādīto riteņu un riepu izmērs (tabuliņā katrai klasei pirmā rinda) ir optimālais, tas ir kompromiss starp aktīvās drošības (citu sauktas par “sportiskumu”) prasībām pēc stabilitātes vilkmē, bremzēšanā, pagriezienos (zemāka profila un platākas riepas) un pretējām degvielas ekonomijas, piekares nepārslogošanas, mierīgas, “pilsoniskas” vadāmības un komforta īpašībām, kuras iegūst, uzstādot vieglāku, nedaudz šaurāku, nedaudz augstāku, mīkstāku un maigāku riepu. Tas ir zelta vidusceļš, uz kura, manuprāt, vajadzētu palikt un turēties.
Tā pirmā atbilde kungam, kurš svārstās starp 15 un 16. No jautājuma gan nav īsti saprotams – gatavojas viņš no praktiskā mazākā skaitļa doties uz skaistāko, “stilīgāko”, vai otrādi. Pirmajā gadījumā es saku – nē!!! Un priecājos, ka cena viņu bremzē. Otrajā – atbalstu saprātīgu ideju, bet esmu spiests sarūgtināt. Nav jau šī atkāpšanās tik vienkārša, ja domāts nav laikus, konkrēto auto izvēloties. Nu vajadzīgi citi riteņu diski. Gluži iespējams, ka tādus jūsu auto nemaz tik vienkārši nevarēs uzlikt – traucēs lielie bremžu suporti u. tml. Auto ražotājs un pārdevējs būs parūpējušies, lai jūs no “lielcollu” un “zemprofila” lamatām izkļūt nevarētu.
Ja joprojām esat tik naivi, lai domātu, ka viss tā sauktais tehnikas pro-gress no tā virzītāju puses ir nesavtīgs un godīgs, – man jūs mazlietiņ žēl. Turpiniet maksāt par vienu no spilgtākajiem 21. gadsimta auto pseidouzlabojumiem, kurš, izņemot skaistumu (manuprāt, apšaubāmu), nedod neko. Ja nepietiek ar manu personīgo pieredzi un viedokli – pavandieties internetā. Tur var atrast, piemēram, autoritatīva izdevuma “Car and Driver” (ASV, Kalifornija) vērienīgu testu, kurā dažādos veidos dzenāts “VW Golf” ar riteņiem, sākot no standarta 195/65 15 līdz pat 19 collu 35 procentiem. Visos testa rādītājos, izņemot šķērsstabilitāti pagriezienā (kur rezultāts ir 0,83 pret 0,87) un bremzēšanu (130 pēdas pret 126), uzvar standarta riepas. Tās ir ātrākas ieskrējienos, tās ir klusākas, tās, protams, ir taupīgākas degvielas patēriņā.
Ko iegūsiet, palielinot diska izmēru? Pagriezienu, kurš normāli būtu braucams ar 60 km/h, kuru ar standarta riteņiem bez riepu kaukšanas varējāt izbraukt ar 100 km/h, nu ņemsiet klusu un ar 120. Vai vajag? Kāda tam jēga, ja neesat sacīkšu trasē?
Atceros – kādreiz ar šādu praktiķa filozofiju spīdzināju vienu ekskluzīvu riepu tirgoni. Šis padomājis atteica – manam klientam ir vienalga, kā tas auto brauc. Galvenais – kā izskatās…
Ko zaudēsiet? Naudu. Skaitļi, kurus atradu, salīdzinot pašreizējos ziemas riepu piedāvājumus Latvijā (internetā), ir gandrīz šokējoši. Pieminētā 196/65 15 “premium” klases riepa maksā aptuveni 75 latus (akcijās dabūjama par 50). Pieliekam collu – attiecīgi 125 un 80. Divas collas – jau 190 lati. Par vienu riepu. Un tās vēl nav 19 collas. Tajā plauktā riepu komplekta cena ir vismaz “štuka”… Apvidus auto kategorijā labu zemprofila (19 – 20 collas) riepu komplekts var maksāt pat 2000 latu.
Bet, ja murgaini lielas summas maksājot, iegūtais ritenis turklāt vēl ir smags (tikai ļoti dārgi šā izmēra diski ir vieglāki par standarta izmēra “bleķiniekiem”), nauda ir burtiski izmesta miskastē. Vēl sliktāk – tā var kļūt pat bīstama, ja īpašnieks iedomāsies braukt tā, kā auto marka sola. Un arī tad, ja dārgais komplekts būs jau nodilis, bet jaunam pēc krīzes naudiņas vairs nebūs.
Jā, gandrīz piemirsu. Jautātājs gribēja zināt, kāpēc tās lielākās collas ir dārgākas. Tehniski ekonomisku pamatojumu nezinu un ražotāju lapās neatrodu. Varu vien minēt – kāpēc gan naudiņu neņemt, ja kāda smadzenes ir pietiekami saskalotas, lai to lepni un dāsni par šiku atdotu?
