Testējam: Cik litru, cik zirgu? 4
Šis eksperiments izdevās lētākās pilnpiedziņas meklējumos. Pēc priekpilnas nedēļas devu atpakaļ divlitru “Subaru XV”, kuru patiešām gribētu sev. Ja vien tas būtu vēl mazliet lētāks un neliktu pārāk dziļi līst parādos…
Tūkstošus trīs varētu ietaupīt, ja ņemtu “bāzes” auto ar mazāku motoru. Nez kā tāds brauc? Padomāja “AD REM Auto” zēni un iedeva man uz dieniņu pavisam oranžu, pavisam jaunu (260 km uz odometra) 1,6 litru mašīnīti. Pamēģini!
Mēru atšķirības
Samērīju ar “Android” aplikāciju tos pašus paātrinājumus, kurus lielākajam brālim jau vakar biju pierakstījis, un man radās šādi secinājumi.
Pirmkārt, pilsētā (0 – 60 km/h) atšķirība ir niecīga (subjektīvi tādas vispār nav). Arī ar mazāko dzinēju auto šo sprintu veic zem trim sekundēm, atpaliekot no divlitrīgā par dažām sekundes desmitdaļām (jeb metriem četriem). Ja gribat šādas amorālas sacīkstes rīkot – pērciet lielo. Man nevajag.
Otrkārt, lojālu Latvijas šosejas manevru diapazons: 60 – 100 km/h. Te jaudas starpība krietni jūtamāka. Mazākā motora veikums ir apmēram par 1,5 sekundēm (6 pret 7,5) sliktāks. Lai gan – šis bēdīgais vārdiņš vērtējumā neiederas. Kravas furgonu uz Rīgas apvedceļa joprojām apdzenu bez īpašas piepūles. Kaš-ķīšos ar tiem, kuriem 100 km/h šeit krietni par maz, joprojām neielaižos. Eiforijas gan nav. Ir mierīga pietiekamība.
Treškārt, vairākas sekundes un gandrīz simts metrus mazais motors zaudē paātrinājumā, kuru uz koplietošanas ceļa Latvijā nedrīkst ne mērīt, ne lietot. No 80 līdz 120 km/h (un vēl ātrāk) – tā ir lielu motoru īstā dzīves zona. Nez vai manējā (izņemot to reizi vai divas gadā, kad uz ātrākām ārzemēm aizbraukšu).
Ceturtkārt, nepārbaudīju, bet nojaušu – mežā arī šī jauda būs pietiekama, jo pilnībā bez smiltīs un dubļos kritiskajām pārejām to izmantot ļaus variators. Turklāt – kurš gan ar jaunu auto lien patiešām riskantās grūtībās?
Verdikts – varu ņemt mazāko motoru.
Zirgspēki jādala ar svaru
Un vēl dažas pārdomas šajā jomā. Neder racionālai izvēlei ražotāju un tirgotāju reklāmu priekšplānā bīdītie jaudas un paātrinājuma dati. Sprints no nulles līdz simtam ikdienas sadzīvē lietots netiek. Turklāt (kā rāda dalītie mērījumi) nav lineārs. Auto ar kontrol-skaitli 13 sek. nav pusotras reizes lēnāks par to, kas lepojas ar “9 līdz simtam”, – ja vērtējam dzīvi pilsētā, ja uz šosejas neesam azartiski pseidosportisti.
Vajadzētu plašāk lietot citu skaitli. Zirgspēkus dalīt ar auto svaru (tonnās). “XV” ar lielāko motoru te iegūtu cienījami sportisku skaitli virs 100. Ar mazāko – “tikai” ap 90. Tikpat, cik 200 ZS “Landcruiser”, kurš sver vairāk par divām tonnām. Ja kādam izcils energobruņojums un dinamika patiešām vajadzīga, lētākais ceļš ir nevis milzu jaudas, bet mazāka svara meklējumi. Par jaudu tirgotājs prasa naudu. Nepārprotami spekulē uz jūsu paātrinājuma kāri. Nu, nav jau divu litru motora ražošanas pašizmaksa par tūkstoti vai pat diviem lielāka kā mazākajam. Cenas noteicējs labi zina – baudkāre skopumu uzvarēs. Un ne tikai par pašu dižmotoru prasa dārgi, mēdz iepīt to komplektācijās ar vilinošiem, bet nez vai nepieciešamiem platiem zemprofila riteņiem, dažādiem tehnoloģiju brīnumiem. Adaptīvām gaismām, piemēram. Nudien foršs izgudrojums. Bet – vai man patiešām vajadzīgs, ja tumsā kaut kur tālāk braucu ļoti reti?
Ja meklē jaudīgāko, tad meklē vieglāko
Gribi saprātīgi taupīgu sprintu – meklē mazāku, meklē vieglu auto. Fantastisks energobruņojuma skaitlis (200!!!) ir, piemēram “Ford Fiesta ST” versijai, kuras svars tikai tonna, bet jauda 200 ZS. Manis kārotajā pilnpiedziņas kategorijā ātrāki par “Subaru XV” divlitrinieku būs “Nissan Juke Nismo” (214 ZS/1390 kg = 153), “Hyundai Kona” (177 ZS/1450 kg = 122), “Suzuki SX4” (140ZS/1230 kg = 114), par “XV” 1,6 l – pat “Suzuki Vitara”, kas par veseliem 200 kg vieglāka (120 ZS/1180 kg = 102).
Tātad – vēlreiz: lielāka jauda ir patiešām vajadzīga tikai tad, ja regulāri būs braucieni tālos un ātrākos par Latvijas ceļiem. Tur mazā motora degvielas patēriņš būs lielāks nekā lielākā. Latvijā līdzīgu problēmu varētu radīt pastāvīgi liela krava. Visi minētie mērījumi un aprēķini ir veikti tukšiem (tikai šoferis) auto. Vēl 300 kg (četri cilvēki) “XV” 1,6 l energobruņojumu pazemina līdz 67. Un tas nu tiešām ir diezgan maz. Kaut cik dinamisks šāds brauciens būs vien tad, ja pilots māk izmantot motoriņa potences, biežāk turot to maksimālā spēka apgriezienu zonā. Kas, protams, nebūs ekonomiski.
Vēl viens bieži dzirdēts arguments pret mazajiem motoriem – to noslodze regulāri esot lielāka, tādēļ mūžs īsāks. Statistikas nav, jo jaunumu patieso izturību ieraudzīsim tikai pēc gadiem. Skeptiķu spriedelējumiem neticu. Esmu bijis modernās dzinēju rūpnīcās, redzējis procesu pilnīgo automatizāciju un robotizāciju. Kļūdas šeit vienkārši nav iespējamas. Jebkurš mūsdienu motors bez problēmām pārdzīvos visus citus auto mezglus, ja vien netiks, piedodiet, nojāts apkopju grafikus un programmas neievērojot, laikus nepamanot eļļas vai dzesēšanas šķidruma līmeņu nepietiekamību, hroniski mokot pārlieku zemu apgriezienu zonā.
Tāda tā loģika. Bet “XV” ar mazāko motoru pie mums tomēr nepērk. Kaifu gribas. Un kaifs ir paātrinājumā. Vienmērīgu (pat lielu) ātrumu cilvēka organisms uztver bez emocijām. Ieskrējienā gavilē…
