Cik lielas ir algas katrā nozarē, balstoties uz darba sludinājumiem? 1
Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapozonu Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, vēsta raidījums LNT TOP10.
“Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu” saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.
VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklerācijās norādītās informācijas korektumu.
Grēko arī mirkouzņēmuma nodokļa maksātāji. Lai arī šajā režīmā strādājošajiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt 700 eiro, taču sludinājumos atrodamas mikrouzņēmumu vakances ar algu pat virs tūkstoša eiro. “Šī starpība neatbilst jau likumdevēja noteiktajai, atļautajai normai,” uzsver I.Borance.
Valsts darba inspekcijā skaidro, ka pagaidām neviens uzņēmums nav sodīts par izvairīšanos no atalgojuma norādīšanas darba sludinājumos kā obligātas prasības. Arī cilvēki ļoti kūtri ziņo par pārkāpumiem. Līdz šim Darba inspekcijā saņemti vien divi iesniegumi. Lai arī portālā ss.com atrodams daudz sludinājumu, kuru ievietotāji pārkāpj Darba likumu, tomēr pagaidām inspekcija nesteidzas ar sodīšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācija, kurā ietilpstošie uzņēmumi nodarbina 44% visas Latvijas strādājošos, joprojām uzskata – privātuzņēmumu atalgojuma publiskošana ir kļūda, jo priekšvēlēšanu trakumā iepriekšējā Saeima izmaiņas Darba likumā veikusi bez konsultēšanās ar sociālajiem partneriem.
“Mēs uzskatām, ka augsti kvalificētais darbaspēks būtu izslēdzams no kategorijas, kurai jānorāda alga. Šo personu atalgojums uzskatāms par uzņēmuma komercnoslēpumu, tāpēc šādas informācijas publiskošana savā ziņā kropļo konkurenci. Šobrīd darba devēji cits uz citu kā konkurentiem skatās, cik katrs maksā, un mēģina arī pārvilināt šos darbiniekus,” stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.
Lai arī vēl nevar uzskatīt par tendenci, tomēr Nodarbinātības valsts aģentūrā novērots, ka publiskotie atalgojumi, kuros summas pat par vienkāršiem darbiem esot lielas, motivējot ilgstošos bezdarbniekus atgriezties darba tirgū.
