Cik kaitīga ir “The Coca-Cola Foundation” nauda?
0
Nesen “Latvijas Avīze” publicēja rakstu “Rūpes par veselību vai klusēšanas nauda?”, kurā žurnālists Ģirts Zvirbulis izteica viedokli, ka Apinis pēc “Coca-Cola” ziedojuma vairs tik skaļi nekritizē šo dzērienu. Uzskatu, ka šāds apgalvojums ir nepareizs.
Kā visus iepriekšējos gadus, tā arī šodien par “Coca-Cola” varu teikt vienu un to pašu – neuzstāju, ka vajag kategoriski aizliegt, bet uzstāju, ka dzert var tikai nedaudz. Svarīgākais, ka pie kolas, kā to tautā sauc, nedrīkst pieradināt bērnus.
Tātad kas ir “Coca-Cola”? Kaut kolas sastāvs it kā tiek glabāts rūpīgā noslēpumā, tas ir gāzēts ūdens, cukurs, krāsviela (amonija sulfīta karamele), skābuma regulētājs (fosforskābe), dabiski aromatizētāji un kofeīns. Neviena no šīm sastāvdaļām nav neveselīga pati par sevi, taču šīs sastāvdaļas kļūst neveselīgas pārdozējot. Neveselīga ir pārmērīga kolas deva. Taču LĀB ir strikti noteikusi, ka kola nav lietojama bērniem līdz 12 gadu vecumam, grūtniecēm, zīdītājām, cilvēkiem ar lieku svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, iekšējās sekrēcijas, kā arī sirds un asinsvadu slimībām.
Salīdzinājumam – visas Latvijā rūpnieciski izgatavotās tortes satur transtaukskābes, kas ir kaitīgas veselībai pat mazā devā, jo stipri veicina aterosklerozi. Tad nu, mīļie žurnālisti, uz priekšu cīņā ar “Staburadzi” vai citiem kūku cepējiem! Pārmēru kūku ēšana noteikti ir kaitīgāka par mērenu alus vai kolas dzeršanu!
LĀB turpina darbu jautājumā par saldināto dzērienu reklāmas aizliegumu bērnu auditorijai. Kopā ar Veselības ministriju mums jau izdevās izņemt kolu no skolām par spīti nenormālai antireklāmai un nomelnošanas kampaņai Latvijas presē.
Un tagad par ziedojumu, kas tā ieinteresējis visus. Ziedojums ir saņemts no “The Coca-Cola Foundation” (tas nav ražotājs, bet labdarības fonds, kas jau gandrīz 20 gadus ziedo naudu dažādām sociāli atbildīgām programmām). Gan pērn, gan šogad LĀB rīko Eiropas ieteiktās kampaņas ar mērķi atbalstīt veselīgu dzīvesveidu.
Par šiem līdzekļiem LĀB sarīkoja 20 preses konferences – diskusijas par veselīga uztura jautājumiem, arī “Dienas” diskusiju par skolēna uzturu un Zaļās ceturtdienas. Pateicoties daudzu mediju atbalstam, kampaņas mērogi ievērojami pārsniedza tai atvēlētās naudas ekvivalentu.
Būtu visai dīvaini, ja gadā, kad Eiropa pārliecina savus iedzīvotājus lietot uzturā vairāk sakņu un dārzeņu, Latvija to nedarītu. Ja kampaņu rīkotu Veselības ministrija, tad nedrīkstētu likt uzsvaru uz LATVIJĀ AUDZĒTĀM saknēm un dārzeņiem, bet LĀB šo uzsvaru lika lietā.
Un varu skaidri un gaiši paziņot, ka arī pašlaik aktīvi meklējam līdzekļus savai šāgada kampaņai par sporta un kustību nozīmi vecāka gadagājuma cilvēku dzīvē. Noteikti pieņemsim arī “Coca-Cola Foundation” ziedojumu, ja vien fonds būs gatavs ziedot. “Coca-Cola” ir lielākais olimpisko spēļu sponsors, un nevienam nenāk prātā atņemt tai sponsorēšanas vai reklamēšanās tiesības. “Coca-Cola” iezīmē sevi kā ražotāju, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu un sportu.
Bet varbūt ziedojumu varētu atvēlēt, piemēram, “Latvijas Mobilais telefons”, kas šobrīd reklāmās māca, ka bērniem nav jāiet mežā skatīt lapas un kukaiņus, jo to varot darīt internetā vai mobilajā telefonā.
Uzbrukumi LĀB par to, ka tā ir pildījusi Eiropas Savienības vai Latvijas valsts funkcijas, rada iespaidu, ka kāds ļoti vēlas piespiest mūs apklust par sabiedrības veselības jautājumiem. Taču mēs savu darbu turpināsim – gan cīņā ar alkohola ražotājiem, gan tabakas ražotājiem.
Lai pamostos un domātu līdzi, cilvēkam nereti vajadzīgs kofeīns. Tādēļ es Ģirtam Zvirbulim un citiem žurnālistiem, kuri labprāt vienkārši pārspiež šķietami skandalozas ziņas, nozīmēju kokakolu pa ēdamkarotei četras reizes dienā, kas atbilst kofeīna devai, ko satur krūzīte kafijas.
