Cik “izolēta” ir Ziemeļkoreja? 7
Jūlija sākumā Ziemeļkoreja sekmīgi izmēģināja starpkontinentālo ballistisko raķeti, kura sasniedza 2800 kilometru augstumu, pēc 40 minūšu lidojuma nokrītot Japāņu jūrā, bet ar potenciālu sasniegt Aļaskas štatu. Kā Ziemeļkoreja, pret kuru sakarā ar tās agresīvo kodolprogrammu vērstas starptautiskas sankcijas, spēja izstrādāt tehnoloģiski sarežģīto un finansiāli dārgo ballistiskās raķetes izstrādes projektu?
Ar Krievijas un Ķīnas iestrādēm
Ziemeļkoreju uzskata par vienu no noslēgtākajām valstīm pasaulē, kur vairākumam iedzīvotāju nav pieejas internetam vai iespēju ceļot uz ārzemēm. Valstī trūkst visa – cementa, ķieģeļu, degvielas un pārtikas, taču kodolieroču tehnoloģija attīstās strauji, atzīmē laikraksts “The Washington Post”. Eksperti atzīmē, ka Ziemeļkoreja veido savu kodolprogrammu jau vairākus gadu desmitus. Šajā laikā izveidota labi apmācītu zinātnieku un inženieru komanda, kam tiek piegādāti vajadzīgie materiāli un izejvielas, ietaupot uz jebkuru citu izdevumu rēķina. Ziemeļkorejas vadoņi no Kimu dinastijas ir koncentrējuši valsts ekonomiku un finanses kodolpotenciāla izveidošanai. Savulaik Ziemeļkoreja iepirka novecojušas padomju raķetes no trešajām valstīm, piemēram, Ēģiptes un Sīrijas, izpētot raķešu uzbūvi un ražojot to atveidojumus. Pagājušā gadsimta beigās, kad Padomju Savienība bija tuvu sabrukumam, Ziemeļkoreja prasmīgi izmantoja agrāk izveidotos kontaktus, piedāvājot darbu Krievijas zinātniekiem un inženieriem, kas bija palikuši bez darba. Ziemeļkoreja arī paplašināja sadarbību ar Irānu un Pakistānu kodoltehnoloģijas jomā.
Savulaik Ziemeļkoreja pārdeva Irānai raķetes karā pret Irāku un iepirka kodolmateriālus no Pakistānas. Tagad Ziemeļkoreja spēj ražot raķetes patstāvīgi, importējot dažas specializētas detaļas un elektroniskās iekārtas. Eksperti atzīmē, ka šos iepirkumus Ziemeļkoreja veic starptautiskajā melnajā vai pelēkajā tirgū ierobežotā apjomā un bez starpniekiem, tāpēc šos darījumus ir ļoti grūti atklāt un apturēt.
Kims forsē kodolprogrammu
Pašreizējais Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns ir paātrinājis valsts kodolprogrammas īstenošanu. Pēc tēva Kima Čenira nāves viņš pārņēma varu, vēl nebūdams 30 gadu vecs un bez jebkādas politiskās pieredzes. Kodolieroču programmas straujāka īstenošana ir Kima mēģinājums apliecināt savu rīcībspēju pašmājās un ārzemēs. Krievijas valdība noliedz, ka jebkad būtu nodevusi Ziemeļkorejai kādus raķešu būves vai kodolnoslēpumus, taču militārie eksperti atzīmējuši pārsteidzošu līdzību Ziemeļkorejas raķešu konstrukcijā ar aukstā kara beigu laika padomju raķetēm, un arī tālākais Ziemeļkorejas kodolprogrammas progress bijis negaidīti straujš. Analītiķi uzskata, ka te liela loma bijusi ārvalstu speciālistiem, pirmām kārtām Krievijas un Ķīnas zinātniekiem inženieriem, kuru piegādātā tehnoloģija un elektroniskās ietaises palīdzēja Ziemeļkorejai izveidot kodolbumbu un tās nogādes līdzekļus. 1992. gada oktobrī Šeremetjevas lidostā Maskavā tika aizturēta 60 krievu kodolzinātnieku grupa, kas kopā ar ģimenēm plānoja doties uz Ziemeļkoreju.
Šobrīd Ziemeļkorejas arsenālā ir aptuveni 20 kilotonnu kodolbumba, kuras jauda ir līdzīga tai, ko ASV 1945. gadā nometa uz Nagasaki pilsētu Japānā. Lai izveidotu 100 līdz 475 kilotonnu kodolgalviņu, kādas ir ASV bruņojumā, Ziemeļkorejai jāizstrādā būtiski jauns projekts, kas prasītu vairākus gadus. Eksperti uzskata, ka divu gadu laikā Ziemeļkoreja varētu izgatavot raķeti, aprīkotu ar 500 kilogramu kodolgalviņu, kas spētu sasniegt Kaliforniju. Parasti kodolvalstis, tajā skaitā ASV un Krievija, ir izmēģinājušas raķetes un kodolgalviņas atsevišķi, paļaujoties, ka tās darbosies, saliktas kopā. Ja Ziemeļkoreja justos spiesta izvietot kodolgalviņu uz kādas no savām raķetēm un palaist to rīt, visdrīzāk, tā darbotos, intervijā laikrakstam “The Washington Post” atzinis kāds ASV kodoleksperts.
