Kursus – arī pašiem integrētājiem? 4
Pavisam plāna projektā ir 140 pasākumi jeb aktivitātes, kas veicamas vairākām ministrijām, Sabiedrības integrācijas fondam, aģentūrām u. c. institūcijām. Te ir viss, kam jābūt gan šo institūciju pašu plānos, gan citas lietas (jaunsargu kustības stiprināšana, atbalsts romu bērnu skološanai, latviešu valodas kursi nepilsoņiem un imigrantiem, diasporas dziesmu svētki un vērtībizglītības jautājumu aktualizēšana sabiedrībā; NVO foruma rīkošana, NVO fonda koncepcijas izstrāde utt.) “Programmas “Latvijas NVO fonds” īstenošanas (arī NVO kapacitātes celšanas un administrēšanas pasākumi un atbalsta programma mazākumtautību un diasporas NVO finansējums)” cipars ir 700 000 eiro. Tā ir nauda, kas, pēc plānotāju domām, vēl vajadzīga no valsts budžeta 2015. gadā. Saprotams, ka valsts budžeta projektā tādi tēriņi nav paredzēti, jo pirms šī NVO fonda koncepcija vispār izstrādāta, ir pārāk daudz neskaidru jautājumu, Piemēram, vai daļu šo finanšu tā sauktās profesionālās NVO, kuras cer atrasties stipri tuvu naudas dalīšanai, nevēlētos tērēt par modes tematiem (multikulturālisms, tolerance, nediskriminācija, dzimumvienlīdzība utt.) rīkoto konferenču organizēšanai pašu mājās un apmeklēšanai ārzemēs.
Integrācijas plāna projektā minēts pat tas, ka par nediskriminācijas, tolerances un dažādības tematiku 2014. gadā Labklājības ministrija rīkojusi trīs seminārus, kuros mācījušies 40 augsta līmeņa vadītāji. Tas vedina domāt, ka varbūt mācību kursu derētu sarīkot arī dažiem tiem, kas nodarbojas ar sabiedrības integrēšanu, proti, kursu, nevis par dažādību un nediskrimināciju, bet par informācijas kara izpausmēm. Jo man vienu dienu nācās pārliecināt (kādreizējo un tobrīd topošo) izglītības ministres padomnieci integrācijas jautājumos, ka Latvijā nav bijuši etnisko konfliktu uzliesmojumi, bet nākamajā dienā izskaidrot Kultūras ministrijas Integrācijas departamenta darbiniecei, ka… latvieši Latvijā ir nevis viena no divām kopienām, bet gan valstsnācija jeb pamatnācija, un no tā jāsecina, ka Krievijas “tautiešu” politikas veidotājiem ar savām “etnisko konfliktu” un kopienu teorijām ir izdevies ietekmēt ierēdņus arī valsts pārvaldes līmenī. Te steidzīgi un neatliekami kaut kas jādara.
