Mediju politika un vēsture 4
Pat saprotot, ka starpinstitūciju saskaņošana prasa laiku (un it īpaši Saeimas vēlēšanu laikā ierēdņi nesteidzas un nogaida – ja nu gadījumā mainās ministriju vadība, būs jāpielāgojas jaunām vēsmām utt.), tomēr šķiet, ka šis plāns nogatavojas pārāk lēni. It īpaši, ja runa ir tik svarīgu jomu kā mediju politikas izstrāde vai uzdevumu “izveidot pastāvīgi darbojošos vēsturnieku grupu Latvijas vēstures faktu, notikumu un seku skaidrošanai”.
Par mediju politiku projektā lasāms, ka pasākums izvirzītā mērķa sasniegšanai 2014. – 2015. gadā ir “mediju politikas pamatnostādņu izstrāde”, atbildīgā institūcija – Kultūras ministrija (KM), iesaistītās institūcijas – NEPLP, ministrijas, nozares profesionālās organizācijas – un ka tiešie darbības rezultāti būs “izstrādātas pamatnostādnes mediju politikas attīstībai vidējā termiņā”. Diemžēl mediju politikas izstrāde esot nobremzējusies.
To pašu var teikt par jaunveidojamo vēsturnieku grupu no Okupācijas muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, LU Vēstures un filozofijas fakultātes un Vēstures institūta speciālistiem. Šīs grupas uzdevums ir “samazināt vēsturiskiem faktiem neatbilstošu interpretāciju izplatīšanu par Latvijas okupāciju un Otro pasaules karu”, tāpēc tai jātop maksimāli ātri. Plānā paredzēta “regulāra populārzinātnisku publikāciju sagatavošana par aktuāliem vēstures jautājumiem, tematisko diskusiju un semināru organizēšana”.
