Cik īsti Latvijā simtgadnieku? Un cik ticami ir šie skaitļi? 8
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija ieņem augsto devīto vietu pasaulē pēc simtgadnieku skaita proporcionāli iedzīvotāju skaitam valstī – mūsu valstī 2020. gadā esot uzskaitīti 559 ilgdzīvotāji (100 gadus un vēl vecāki cilvēki), kas ir 30 simtgadnieki vidēji uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju, vēsta “Journalistic.org” (apvieno digitālā mārketinga speciālistus, kas analizē dažādus datus no dažādām nozarēm par visu pasauli), atsaucoties uz Lielbritānijas organizāciju “Lottie”, kas savukārt pētījumu veidojis, apkopojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datus.
Pirmajā vietā “Journalistic.org” uzrāda Gvadelupu (kopā 299 simtgadnieki jeb 75 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju). “Lottie” nodarbojas ar sociālo pakalpojumu sniegšanu, tostarp palīdzot atrast ģimenēm un pensionāriem labākās aprūpes vietas Apvienotajā Karalistē. Minētajā pētījumā “Lottie” pēc ANO datiem analizējis simtgadīgo iedzīvotāju skaitu un to procentuālās izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā visā pasaulē.
Taču, “Latvijas Avīzei” iedziļinoties vairākos statistikas datos gan mūsu valstī, gan ārpus tās, rodas jautājums: vai minētie skaitļi par Latvijā it kā lielo simtgadnieku skaitu ir ticami? No mūsu valsts iestādēm iegūstamie dati ir savstarpēji ļoti atšķirīgi, un tieši tas liek domāt, ka Latvija nemaz precīzi nezina savu ilgdzīvotāju skaitu.
Fizisko personu reģistram nevar ticēt
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzturētajā Fizisko personu reģistrā redzams, ka 2020. gadā Latvijā bijuši 647 cilvēki, kuri sasnieguši simts gadus (173) vai bija vecāki (474). Reģistrā arī lasāms, ka visvecākā persona bija dzimusi 1898. gadā, tātad sasniegusi 122 gadus. Tas nav reāli. 2021. gada 30. jūnijā, kad reģistrā publicēti pēdējie jaunākie dati par simtgadniekiem, redzams, ka Latvijā ir 718 ļoti cienījama vecuma cilvēku – 189 simtgadnieki un 529 vairāk nekā simts gadus veci. Un atkal šajā statistikā parādās 123 gadus veca persona.
PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe pastāstīja, ka šādas situācijas rodas tādēļ, ka veco cilvēku piederīgie ne vienmēr informējot Fizisko personu reģistru, ka viņu radinieks ir nomiris. “Cilvēks, iespējams, dzīvo kaut kur laukos, radinieki par viņu neinteresējas, aizbraukuši uz ārzemēm vai vispār viņu nav, situācijas var būt dažādas, kāpēc mums netiek sniegta informācija, ka cilvēks ir nomiris.
Netrūkst arī tādu personu, kurām nešķiet aktuāli informēt par sava radinieka nāvi. Visprecīzākie dati par šiem ļoti cienījama vecuma cilvēkiem ir pašvaldībām, jo tur par viņiem rūpējas sociālie dienesti, kuri zina katru šo cilvēku,” sacīja M. Puķe un piebilda, ka, sākot no aizvadītā gada, no Iedzīvotāju reģistra esot jāizsvītro visas personas, kuras sasniegušas 105 gadus vai ir vecākas.
Piebildīšu, ka 2018. gadā stājās spēkā grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā, kas noteica – ja PMLP nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona, kura sasniegusi 105 gadu vecumu, ir dzīva, tās statusu Iedzīvotāju reģistrā mainīs no “aktīvs” uz “pasīvs”. Arī toreiz, izstrādājot likuma grozījumus, Iekšlietu ministrija skaidroja: “Globalizācijas ietekmē liela daļa Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, tostarp vecāka gadagājuma cilvēki, par kuriem viņu miršanas gadījumā Iedzīvotāju reģistram netiek sniegtas ziņas par miršanas faktu. Līdz ar to Iedzīvotāju reģistrā ir personas, kuras ir vairāk nekā 100 gadu vecas, kas būtiski pārsniedz Latvijas vidējo dzīves ilgumu (sievietēm 79 gadi un vīriešiem 69 gadi). Tādējādi neaktuālu ziņu dēļ rodas maldīgs iespaids, ka ir vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuri sasnieguši ievērojami vecumu, taču, objektīvi spriežot, šie dati nav aktuāli.”
Pensijas un pabalsti – 207 simtgadīgajiem
Citāda datubāze ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kas izmaksā pensijas. Kā skaidroja aģentūras statistikas daļas vadītāja Evita Česka, pastāv ļoti stingra kontrole, lai nebūtu tā, ka “mēs maksājam pensiju un pabalstus cilvēkam, kuram ir, piemēram, 109 gadi, jo mēs nezinām, ka viņš ir miris”.
Šā gada jūlijā VSAA izmaksājusi pensijas un pabalstus Latvijas 207 simtgadniekiem un vecākām personām. “Savukārt tiem, kuri pārcēlušies uz ārzemēm, reizi gadā gan ir jāpaziņo, ka viņi ir dzīvi – vai nu jāatnāk klātienē pie mums, vai jāatsūta notariāli apstiprināts apliecinājums. Ja reizi gadā tas nav noticis, mēs naudu nemaksājam. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēks var būt pansionātā pilnā valsts aprūpē, līdz ar to viņš nav mūsu klients,” skaidroja statistikas nodaļas vadītāja.
Rīgā – 90 simtgadnieki
Augustā Rīgas domes Komunikācijas pārvalde ziņoja, ka simtgadniekiem un vecākiem cilvēkiem tikšot palielināts pabalsts un ka Rīgā esot aptuveni 90 cilvēki, kuri sasnieguši šo ļoti cienījamo vecumu. Galvaspilsētā dzīvo vairāk nekā trešdaļa no visiem valsts iedzīvotājiem, jāsecina, ka arī simtgadnieku proporcija varētu būt līdzīga.
Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors arī šaubās, ka britu uzrādītie 559 Latvijas simtgadnieki varētu būt precīzs skaitlis, bet par Rīgas simtgadniekiem gan viņam neesot šaubu – ja kāds būtu aizmirsts, tad radinieki droši vien aizrādītu, ka cilvēks nesaņem domes solīto pabalstu.
Īss mūža ilgums
Demogrāfs Ilmārs Mežs, raugoties no sabiedrības viedokļa, neliktu simtgadnieku skaitu kā pirmo svarīgāko rādītāju sabiedrības veselībai. Daudz svarīgāks par to ir mūža ilgums, ar kuru Latvijas iedzīvotāji uz Eiropas Savienības fona diez ko labi neizskatās, jo tas ir viens no īsākajiem citu valstu iedzīvotāju vidū – vīrieši vidēji nodzīvo teju līdz 70 gadiem, bet sievietes – gandrīz desmit gadus ilgāk. Jāņem vērā, ka kovida laikā mūža ilgums vēl vairāk ir sarucis.
“Tāpēc es šaubos, ka britu publicētā statistika atbilst realitātei. Visticamāk, ka mirušās dvēseles kādās datubāzēs uzrādās par dzīvām. Cilvēki, kas pēdējos 30 gados ir aizbraukuši no Latvijas un nomiruši ārzemēs, visticamāk, netiek reģistrēti Latvijas datu sistēmās. No iedzīvotāju reģistra nevar izslēgt, kamēr nav atsūtīta miršanas apliecība,” sacīja Mežs.
Statistikas pārvalde ziņo par 192
Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina (skat. tabulu), ka 2020. gadā Latvijā bijuši 152 ilgdzīvotāji, bet 2022. gadā šo personu, kam ir 100 gadi un vairāk, skaits ir palielinājies līdz 192 cilvēkiem (tātad vidēji 10 uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju).
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta pastāstīja, ka pārvaldes oficiālajos datos vienmēr būs redzams mazāks iedzīvotāju skaits nekā Iedzīvotāju reģistrā. CSP, sākot no 2012. gada, iedzīvotāju skaitu nosakot pēc jaunas metodoloģijas ar loģistiskās regresijas modeli. Izmantojot 15 dažādus administratīvo reģistru datus, reizi gadā tiekot analizēta katra reģistrā iekļautā persona. Pēc konkrēti izstrādāta algoritma nosakot, vai persona atrodas Latvijā, vai ir izbraukusi, vai nav mirusi, kā arī tiekot analizēti vēl citi aspekti.
Pasaules simtgadnieki
* Pēc ANO datiem, 2021. gadā pasaulē dzīvoja 573 423 cilvēki, kuri bija 100 un vairāk gadu veci.
* Japāna ir valsts, kurā uz kopējo iedzīvotāju skaita ir visvairāk simtgadnieku – 60 uz 100 tūkstošiem jeb 0,06% no visiem iedzīvotājiem.
* No Eiropas valstīm Francijā, Spānijā un Itālijā proporcionāli ir visvairāk simtgadnieku – 0,03% no visiem iedzīvotājiem.
* Šā gada 19. aprīlī 119 gadu vecumā mira japāniete Keina Tanaka, kas 2019. gadā tika iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē vecākā dzīvā persona. Tagad pasaulē vecākais cilvēks esot 118 gadus vecā franču mūķene Lucīla Rendona.
