Kā viņus atstūma? Tādā veidā, ka partija, par kuru vairāk balso krievi, netika valdībā? Vienmēr kāds ir opozīcijā, arī tā sauktās latviešu partijas tur ir. 54
Jums taisnība. Tomēr es skatos uz šo samērā lielo atstumto un aizvainoto cilvēku skaitu. Domāju, ka tas ir palicis neizmantots potenciāls. Latvijas politiskais process ir bijis ļoti konfrontējošs, mēģinot Latvijas iedzīvotājus sadalīt latviešos un pārējos. Tā ir bijusi sociālpolitiska kļūda, kura nav veicinājusi sabiedrības saliedētību.
Ja runājam par pilsoņiem, tad jāteic, ka visiem bijušas vienādas tiesības.
Gan jā, gan nē. No manām atbildēm nekādā veidā nevar izveidot mīlestības apliecinājumu “Saskaņai”, taču es nebūtu kardināli pret sadarbību, bet skatītos reālpolitiski. Saeimas komisijās esmu sastapies ar “Saskaņas” deputātiem un redzējis viņos ļoti daudz loģikas un saprātīgus ieteikumus un risinājumus, kā arī saņēmis atbalstu zinātnieku centieniem panākt lielāku finansējumu un ieinteresētību, kā arī to, lai 2019. gads tiešām tiktu pasludināts par zinātnes gadu.
Vēlēšanu rezultāts var būt tāds, ka ne jau ZZS domās, ar ko sadarboties, bet “Saskaņa” lems, ar ko dalīties varā. Mani ļoti bažīgu rada tā dēvēto latvisko partiju saskaldītība. Tas neliecina par vienprātību, mērķtiecību un valstisku domāšanu. Ja ir ducis partiju, tad katrai no tām ir sava individuālā interese un jājautā, kur paliek valsts intereses.
“Saskaņas” politiķi balsojuši pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Domāju, ka arī šajā partijā notiek paaudžu maiņa.
Dzirdēts, ka jūs būsiet arī ZZS Valsts prezidenta amata kandidāts. Pašu izvirzītajam Vējonim ZZS otru termiņu dot negribot…
Mīļā meitene! Ļaujiet man jums pateikt vienu lietu: jebkuras šādas sarunas ir amorālas pret esošo prezidentu, jo viņš ir savā amatā, pilnā rīcībspējā un ar labu starptautisko prestižu apveltīts. Valsts prezidenta darbība vēl nav tuvu beigām un nekādā veidā netiek apdraudēta. Tāpēc runas par iespējamu kādu citu kandidātu iesaistīšanu politiskajās spēlēs uzskatāmas par amorālām intrigām. Es nekur neesmu apliecinājis gatavību kandidēt, un neviens man arī nav izteicis attiecīgu piedāvājumu.
Bet vai tad nav iespējams vērtēt esošā prezidenta darbību un spriest par to, vai nevajadzētu citu? Vai nebūtu pareizi, ja partijas jau pirms Saeimas vēlēšanām nosauktu savu prezidenta amata kandidātu?
Dariet to! Tas nebūs mans pienākums! Vai esošais prezidents saglabās savu amatu, par to lems parlaments. Diskusijās par to neesmu iesaistīts un neesmu arī ļāvis nevienam šajā kontekstā operēt ar manu vārdu. Ir reglaments, nolikumi, dokumenti, kas paredz termiņus, kādos izvirzāmi Valsts prezidenta amata kandidāti.
Tā ir birokrātija, bet zināms, ka aizkulišu sarunas sākas agrāk.
Neturpināsim šobrīd šīs aizkulišu sarunas!
Ko gribēsiet darīt kā Saeimas deputāts?
Vēlos strādāt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tā kā LZA man izveidojušies ļoti plaši un noderīgi starptautiskie sakari, tos varētu izmantot arī parlamentārā līmenī, lai veicinātu starpvalstu ekonomisko, izglītības un zinātnes sadarbību.
Saeimā jau līdz šim bijis ļoti daudz parlamentārās sadarbības grupu ar citām valstīm.
To es nezinu. Latvijas zinātne ir par lielu Latvijas ekonomiskajai un industriālajai telpai, tā nespēj to akumulēt. Tāpēc Latvijas zinātnei jālaužas uz āru un to var mērķtiecīgi darīt arī ar parlamentārām metodēm. Kā Saeimas deputāts varu darīt vairāk nekā LZA prezidents, jo nāks klāt parlamentārais prestižs. Varēšu iesliedēt trajektoriju tālākai augstskolu un zinātnisko institūciju sadarbībai.
Līdz šim jums arī pārmests – kā LZA prezidents sadarbības partnerus vairāk meklējāt Austrumos.
Tās ir pilnīgas muļķības un tumsonība! Jā, es biju Krievijas Zinātņu akadēmijā, bet Latvijā izskanējušie pārmetumi bija politiski iekrāsoti. Man izteica pārmetumus, nezinot, kādas bija sarunas un par ko. Toreiz Latvijas Universitātes (LU) rektora vārdā aizvedu uz Krievijas Zinātņu akadēmiju un Kurčatova institūtu LU kodolfiziķu pazemīgu lūgumu pēc starptautiskas palīdzības, pēc iespējas institūtā veikt reakcijas un iegūt kodolaktīvus materiālus, kas Latvijai nepieciešami pētījumiem, bet ko te nav iespējams veikt. Vai šādu manu darbību var saukt par kaitniecisku? Drīzāk jājautā, kuri bija tie politiskie spēki, kuri likvidēja Salaspils kodolreaktoru, kas joprojām lieliski varēja kalpot Latvijas zinātnei un kas neapdraudēja mūsu drošību. Politiskās tuvredzības dēļ Latvijā iznīcināta zinātniskā infrastruktūra un tāpēc jāizsaka pazemīgi lūgumi citām valstīm. Ir jāatrod veids, kā sadarboties un vienlaikus nepadarīt zinātni par propagandas vai ideoloģijas kalponi. Vai tas ir iespējams konfrontācijas apstākļos? Nezinu. Valsts drošības institūcijām jāseko līdzi, vai zinātniskie kontakti nepārvēršas bīstamos sakaros.
Kurš varētu būt jūsu pēctecis LZA vadībā?
Ja mani ievēlēs Saeimā, nepazudīšu no zemes virsas. Ir iespējams savienot LZA prezidenta un Saeimas deputāta amatus.
Vai tad LZA nebūtu jābūt apolitiskai?
Normatīvie akti neko tādu neparedz un akadēmiķu vidū ir cilvēki ar dažādu partijisko piederību. LZA ir pakļauta premjerministram, kas gan uzreiz nenozīmē politisko iekrāsojumu. IZM, kurai uzdots gādāt par zinātnes finansējumu, gan varētu gribēt redzēt politiski paklausīgu LZA, tādu, kas nelec acīs un nerunā pretī. Taču tādai LZA nav jābūt, tai nav jākalpo kādam politiskajam spēkam.
Bet ja IZM vadītu ZZS, tad, ņemot vērā jūsu partijas piederību, LZA varētu uzskatīt par ZZS kalponi?
Beidziet! Piederība kādam politiskam spēkam neuzliek zīmogu. Politiskai piederībai nevajadzētu būt šķērslim neitrālai LZA vadībai, jo zinātniskā patiesība ir viena. Valdības lēmumus kā LZA prezidents esmu kritizējis līdz šim un darīšu, ja vajadzēs, to arī turpmāk. Turklāt mans termiņš LZA prezidenta amatā tā kā tā beigsies 2019. gada vidū.
