– Var diskutēt par politiskās attīstības modeļiem, bet nav pieļaujama karadarbība un nevainīgu cilvēku masveida nogalināšana. 19
– Pilnībā jums piekrītu, bet iedomājieties situāciju, ka jūsu ģimenei naktī uzbrūk bandīti (nedod, Dievs) un cenšas atņemt īpašumu un dzīvību, bet aicinājumiem uz sarunām, dievvārdiem un sankciju ieviešanai pēc trim mēnešiem nav rezultāta. Pienāk brīdis, kad vienīgais glābiņš ir aktīva pretošanās, piesaistot kaimiņus un tiesībsargus. Vai Rietumi turpinās atļaut Putinam uzvesties kā gangsterim tumšā ielā?
Ukrainā pēc mēneša paredzētas vēlēšanas, bet šādos apstākļos brīva un demokrātiska izvēle ir apdraudēta. Manuprāt, nav nekāda pamata apgalvot, ka karš beigsies. Tagad iestājusies pauze, kas var ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet galvenie uzdevumi, ko sev bija izvirzījis Putins, nav īstenoti. Es neredzu nemilitāru risinājumu Krievijas un Ukrainas konfliktam. Bandīti un teroristi Ukrainas austrumos nav apmierināti ar pamieru, viņi negatavojas nolikt ieročus. Viņi ir gandarīti, ka ieguvuši de facto atzīšanu, un tagad prasa sava statusa tālāku legalizāciju un nododas Ukrainas patriotu vajāšanai un tīrīšanām Donbasā, cenšoties izmantot pārtraukumu karadarbībā savu politisko un militāro pozīciju nostiprināšanai. Kremļa atbalstītie teroristi pēc savu rindu papildināšanas ar algotņiem no Krievijas un regulārās armijas iesaisti neslēpj nodomu iet tālāk uz Kijevu un Ļvivu, lai sagrābtu pārējo Ukrainas teritoriju.
– Tas draud vēl vairāk saasināt situāciju. Kas būtu jādara Rietumiem?
– Diemžēl Rietumi nav apjēguši, ar ko viņiem ir darīšana. Daļai rietumvalstu nav bijis atbilstošas vēsturiskas pieredzes, daļa ir ļāvusies apdullināties Putina propagandas iespaidā, daļa raizējas par zaudējumiem pēc sankciju pastiprināšanas pret Krieviju.
– Vai jūs pieļaujat politiskās opozīcijas, ko Kremlim pēdējos gados ir izdevies sašķelt un novājināt, atdzimšanu Krievijā?
– Tas būtu gandrīz tas pats kā jautāt, vai politiskā opozīcija var rasties Ziemeļkorejā vai Kubā. Organizētas politiskās opozīcijas rašanās Krievijā, tāpat kā Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā vai Kazahstānā, ir nereāla, jo tie ir stingri autoritāri režīmi, kur organizēta politiskā opozīcija nevar pastāvēt.
– Nedaudzie inteliģences un kultūras jomas darbinieki, piemēram, aktieris Oļegs Basilašvili un mūziķis Andrejs Makarevičs, kas uzdrošinājušies kritizēt Kremļa politiku, noķengāti par valsts nodevējiem.
– Tas atgādina pagājušā gadsimta trīsdesmitos gadus Hitlera Vācijā un Staļina Krievijā, kad kritizēt oficiālo politiku bija bīstami personiskajai karjerai un pat dzīvībai.
