Dēls nozog vecākiem īpašumu, tiesāšanās ievelkas gadiem 4
2002. gadā iegādājos īpašumu Ķeguma novada Birzgales pagastā. 2007. gadā mans dēls vērsās Ikšķiles bāriņtiesā pie notāra, kur tika izrakstīta pilnvara attiecībā uz īpašumu, kas, pēc dokumentiem, pieder manai sievai. Pilnvara tika iegūta nelikumīgi, mums nepiedaloties un nezinot par tāda dokumenta izsniegšanu. Sievas parakstu uz pilnvaras viltoja. Dēls īpašumu ieķīlāja pilsonei Annai un aizņēmās naudu – 45 000 latu. Pēc diviem mēnešiem nauda netika atdota, un Anna vērsās Ogres tiesā ar prasību par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē. Kad 2008. gada septembrī iegriezos Ogres zemesgrāmatu nodaļā, pēkšņi uzzināju, ka īpašums ir ar apgrūtinājumu. Pēc tam Ogres rajona policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par prettiesiskām darbībām – īpašumam uzlika arestu, sniedzām liecības, veica ekspertīzes utt. Ekspertīzes slēdziens parādīja, ka sievas paraksts uz pilnvaras bija viltots, taču šī pilnvara mistiskā veidā pazuda no Ogres zemesgrāmatu nodaļas. Vērsos Ģenerālprokuratūrā ar protestu. Augstākā tiesa nolēma, ka jautājums jāskata Ogres tiesā. Taču tiesas visu laiku tiek pārliktas dažādu iemeslu dēļ. Līdz 2015. gada februārim jau bija noteiktas 17 tiesas sēdes, kas nav nesušas rezultātu. Lūdzu, paskaidrojiet, cik ilgi var turpināties tiesas procesi bez reāla iznākuma! A. KREGŽDE
Kā sadala lietas
Izrādās, šis gadījums jau ir sīki izanalizēts arī Tieslietu ministrijā. Sazinājāmies ar Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas preses sekretāri Kseniju Vītolu. Viņa informē, ka sākotnēji civillietas izskatīšana tiesas sēdēs atlikta dažādu iemeslu dēļ – pēc pušu lūguma, pēc atbildētājas pārstāves lūgumiem, sakarā ar lietas dalībnieka neierašanos uz tiesas sēdēm u.c., bet vēlāk tas noticis sakarā ar tiesnešu maiņu vai viņu nespēju veikt savus pienākumus.
[wrapintext][/wrapintext]
Der atcerēties, ka likuma “Par tiesu varu” 28.1 pantā noteikts – tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendārā gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu. Tiesas priekšsēdētājs var grozīt šo plānu kalendārā gada laikā tiesneša pārslodzes vai nepietiekama noslogojuma dēļ, sakarā ar tiesnešu maiņu vai tiesneša nespēju veikt savus pienākumus.
Ogres rajona tiesā ienākošās lietas tiek sadalītas starp tiesnešiem elektroniski pēc nejaušības principa, izmantojot tiesu informācijas sistēmas lietu sadales moduli. Savukārt tās lietas, kurās tiesnesis jau atstatīts no izskatīšanas, pārņem cits tiesas sastāvs, un šo sadali veic tiesas priekšsēdētājs, kam ir tiesības veikt lietu pārdali tiesneša slimības, komandējuma, atvaļinājuma, atstatīšanas, pieņemta noraidījuma, vairāku tiesnešu vienlaicīgas atrašanās atvaļinājumā, ievērojama un neprognozēta vienas kategorijas vai viena veida lietu skaita saņemšanas un tamlīdzīgos gadījumos.
Tātad tiesas priekšsēdētājam, sadalot vai pārdalot lietas starp tiesnešiem, jārīkojas saskaņā ar lietu sadales plānu, jāņem vērā tiesnešu noslodze un specializācija, bet nav pienākuma pirms tam izvērtēt pārdalāmās lietas, lai konstatētu, vai kādam no tiesnešiem nepastāv likumā noteiktais pamats sevis atstatīšanai vai noraidīšanai konkrētās lietas izskatīšanā. Līdz ar to civillietas nodošana izskatīšanai konkrētiem tiesnešiem nav uzskatāma par Ogres rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja apzinātu rīcību, lai apgrūtinātu tiesvedības procesu.
