Cik ilgam laikam jāpaiet, lai dienesti saprastu, ka meklē jau mirušo? “Pastāv īpaša analītika un blakus nosacījumi” 24
Kāds TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājs vaicā: “Cik ilgam laikam jāpaiet, lai visi iesaistītie, policija un arī “Bezvēsts” organizācijas, saprastu, ka dzīvu cilvēku atrast ir principā vairs neiespējami?”
Katrā konkrētajā gadījumā ir savādāk, tā atzīst biedrības “Bezvēsts.lv” pārstāve, kinologu grupas vadītāja, juriste Irina Brūniņa, – prakse Latvijā liecina par to, ka cilvēku var atrast mirušu jau tajā pašā pašā dienā, bet var būt, ka šī persona tiek atrasta pēc nedēļas dzīva.
Līdz ar to mēs nevaram runāt par kaut kādu vidējo praksi, jo katrā atsevišķā gadījumā katram pazudušajam cilvēkam ir savs veselības stāvoklis, ir dažādi laikapstākļi, kuros pazudis cilvēks var izdzīvot, – tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tā nozares specifiku skaidro Brūniņa.
Uzzinot pazušanas apstākļus, ir jau izstrādājusies kāda priekšnojauta vai intuīcija par to, kāds būs rezultāts, vaicā raidījuma vadītājs?
“Mūsu vadītājiem ir ļoti laba intuīcija meklēšanas darbos, es uz to bieži paļaujos,” atzīst juriste, norādot, ka pašai tādas intuīcijas diemžēl nav.
Pastāv analītika, kad mēs saprotam, ka, ja cilvēks ar noteiktām problēmām ir pazudis pie noteiktiem laikapstākļiem, noteiktā siltumā vai aukstumā, tad, visticamāk, ka šo cilvēku dzīvu mēs vairs neatradīsim.
“Ja, piemēram, cilvēks visu laiku bija sazvanāms pa telefonu un pēkšņi vairs nav, tad mums ir analītiskā domāšana kad nojaušam, vai mēs to cilvēku varam atrast dzīvu vai vairs ne,” atzīst Brūniņa.
