Cik iespējams ir Trešais pasaules karš: pasauli brīdina par briesmīgām sekām 132
Mūsu laikmetā ir bijuši asas spriedzes brīži, taču reti kad ir bijis tāds karsto punktu kopums kā 2024. gadā, kad gan Tuvajos Austrumos, gan Austrumeiropā ir izcēlušies asiņaini kari. Šis ir arī apvērsumu, masu slepkavību, klaju manipulāciju ar vēlēšanām, kā arī galēji labējo uzplaukuma ugads. Tas viss liek uzdot jautājumu, vai šis gads būs gads, kad sāksies Trešais pasaules karš, laikrakstā The Times raksta britu žurnālists Rodžers Boiss.
Tiek norādīts, ka joprojām ir pārāk daudz neskaidrību: par pašreizējo konfliktu sekām, par vadības kvalitāti pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kas notiks šī gada novembrī, par politisko kultūru, kas kļūst arvien rupjāka un autoritāro varu ļaunajiem nodomiem, iespējamo kodolieroču izplatīšanas pieaugumu un nacionālo valstu sabrukumu.
“Var teikt, ka šis jau ir bijis bīstamas dzīves gads. Tik ļoti, ka Donalda Trampa slepkavības mēģinājums zaudēja savu šokējošo vērtību pusgada laikā un nedēļas laikā pārstāja būt sarunu temats,” raksta žurnālists.
Līdz ar Krievijas vērienīgo iebrukumu Ukrainā 2022. gadā publiskajā apspriešanā ir parādījusies taktisko kodolieroču izmantošanas iespēja.
“Rietumi noraidīja šos komentārus kā nenopietnus, taču pat runas par apmainīšanos ar kodoltriecieniem ir paaugstinājušas temperatūru. Kodolieroču draudi kļūst par normu. Kims Čenuns ir draudējis ASV un Dienvidkorejai, ka tās maksās “briesmīgu cenu”, ja mēģinās iejaukties viņa kodolprogrammā. Iespējamais iznākums: ja Ziemeļkoreja parādīs iebrukuma pazīmes dienvidos, ASV atgādinās Kimam un viņa patroniem Pekinā, ka dienvidkorejiešus aizsargās ASV kodollietussargs. Katrā ziņā tāds bija Baidena administrācijas tonis. Joprojām nav zināms, vai Trampa administrācija būs līdzīga.” – teikts publikācijā. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem pasaule ir mainījusies, kļūstot sarežģītāka un bīstamāka, norāda žurnālists.
“2002. gadā Irānas prezidents Rafsandžani nosauca Izraēlu par “vienas bumbas” valsti, norādot, ka ar vienu Irānas kodolbumbu pietiktu, lai iznīcinātu “cionistu vienību”. Tagad pie varas ir jauns reformistu prezidents, kurš tikko tika pazemots, kad Izraēla nogalināja “Hamās” politisko līderi Ismailu Haniju un “Hezbollah” līderi Fuadu Šukru. Izraēlas vēstījums ir tāds, ka Irāna vairs nevar aizstāvēt savus pilnvarotos vadītājus… Tas ir scenārijs, kas tiek izmantots Tuvajos Austrumos. Tā ir etiķete “zobs pret zobu”, kuras mērķis ir kontrolēt eskalācijas kāpņu virzību. Taču tas darbojas tikai tik ilgi, kamēr Irānai nav kodolbumbas. Tad likmes kļūst augstākas,” raksta The Times.
Tiek norādīts, ka pagaidām pasaule turas 60. gados noteiktās starptautisko attiecību “sliedēs”, taču kolektīvā atmiņa par to, cik tuvu pasaule šajā desmitgadē bija nonākusi līdz katastrofai, zūd, un tas var radīt smagas sekas visiem.
