Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Ieva Lūka

Cik godīga ir konkurence publiskajā un privātajā sektorā, atklāj Biznesa indekss 0

Publiskā un privātā sektora uzņēmumu godīgas konkurences vērtējums ir ļoti slikts vai drīzāk slikts – tā norāda 40,6% uzņēmēju, bet 26,1% konkurences godīgumu vērtē kā drīzāk labu, bet 1,3% – kā ļoti labu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas
Lielai daļai uzņēmēju (31,9%) ir grūti atbildēt uz šādu jautājumu, liecina “Turības” Biznesa indeksa dati.

Vispozitīvāk konkurences apstākļus vērtē lielie uzņēmumi, kuros ir 250 un vairāk darbinieki. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -10,5).

CITI ŠOBRĪD LASA

Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka publiskā un privātā sektora konkurences godīgumu visaugstāk vērtē Vidzemes reģiona un Rīgas uzņēmēji.

Proti, abos gadījumos 30% norādījuši, ka konkurences apstākļi ir ļoti labi vai drīzāk labi, lai gan lielāks skaits – 38% (gan Rīgā, gan Vidzemē) norādījuši, ka konkurences apstākļi ir drīzāk slikti vai ļoti slikti.

Negatīvāk noskaņoti ir Kurzemes uzņēmēji – 51% norādījis, ka konkurences godīgumu vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu. Viņiem seko Latgales uzņēmēji (48% – ļoti slikts vai drīzāk slikts) un Zemgales uzņēmēji (46% – ļoti slikts vai drīzāk slikts).

Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka vislabāk situāciju vērtē ražošanas nozares pārstāvji – 33% norādījuši, ka publiskā un privātā sektora uzņēmumu godīgas konkurences vērtējums, viņuprāt, ir ļoti labs vai drīzāk labs.

Tirdzniecības nozarē šādu vērtējumu snieguši 27% uzņēmēju, bet būvniecības un pakalpojumu nozarēs – 25%.

Uzņēmēju vērtējums publiskā un privātā sektora konkurencei skaidri parāda, ka vienā laukumā ir dažādi spēles nosacījumi. No kopējā uzņēmumu loka izceļas lielie uzņēmumi, jo tie ir pašpietiekami, savukārt mazie ir vairāk atkarīgi no valsts ierēdņu labvēlības.

“Viens no iemesliem, kādēļ būvniecības sektora uzņēmēji situāciju vērtē sliktāk, ir fakts, ka nozarē ir pietiekami liela ēnu ekonomika un koruptīvie riski,” skaidro biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Pētījums veikts no 2018. gada decembra sākuma līdz 2019. gada janvāra beigām, un tajā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. “Turības” Biznesa indekss tika prezentēts arī 2018. gadā.

Tas veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par to. Maksimālais indeksa rādītājs ir +100, bet minimālais -100.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.