Cik garas rokas Krievijai 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas aviācijas un raķešu triecienu zona pamazām ievirzās Rietumukrainā, kas pastiprina bažas, ka apšaudīta var tikt arī NATO teritorija ar visām no tā izrietošām sekām. Uzskata, ka svētdien dotais raķešu trieciens Javorivas poligonam 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Ļvivas un ap desmit kilometrus no Polijas robežas, ir Kremļa mājiens Rietumiem. Oficiāli noliegtas, taču iespējamas un bīstamas tāpat ir Kremļa kuluāru spēles ar Ķīnu, mēģinot iegūt no Pekinas kādu taustāmu atbalstu.
Javorivas militārais poligons nav parasts objekts. Ne tikai ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Rietumvalstu militārie instruktori no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Polijas un Lietuvas šajā bāzē pirms kara trenēja ukraiņu karavīrus no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem un apmācīja Ukrainas armijas speciālistus. Svētdien pret Javorivu no Krievijas kara lidmašīnām virs Azovas un Melnās jūras tika raidītas vairāk nekā 30 raķetes. Daļu notrieca, daļa sasniedza mērķi, nogalinot 35 un ievainojot 134 cilvēkus. Maskavas propaganda apgalvo, ka Javorivā pulcējoties “ārvalstu algotņi”, tas ir, brīvprātīgie no ārvalstīm, taču Kijiva to noliedz kā viltus ziņu. Bāze šajā brīdī netiek aktīvi izmantota. Novērotāji uzsver, ka, dodot raķeštriecienu, krievi uzsvērti demonstrējuši vienaldzību, vai tur uzturas vai neuzturas kāds ārzemnieks.
Zīmīgi tāpat, ka pavisam netālu pāri robežai, Polijā atrodas Žešuvas lidlauks, kas kļuvis par galveno loģistikas centru, no kura rietumvalstu piegādātie ieroči plūst uz Ļvivu un tālāk Ukrainas teritorijā. Dienu pirms uzlidojuma Javorivai Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs Kremlim pietuvinātajai ziņu aģentūrai “RIA Novosti” pauda: “Kolonnas ar ārvalstu ieročiem, kas nedomājot tiek nodoti Ukrainai, kļūs par Krievijas Federācijas bruņoto spēku likumīgu mērķi.”
Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko notikušo raksturojis kā brīdinājumu NATO par Rietumu ieroču piegādes ķēdes iznīcināšanu. Tāpat Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzlidojumu Javorivai nekavējoties izmantoja, lai atkārtotu pieprasījumu par lidojumu aizlieguma zonu Ukrainas gaisa telpā. Ja NATO to neieviesīs, tas esot tikai “laika jautājums”, kad Krievijas raķetes sākšot krist arī alianses dalībvalstu teritorijā. Rietumnieki gan ir ļoti skeptiski, vai Krievija atļautos ko tādu.
Turklāt jau sperti konkrēti soļi, lai nodrošinātu NATO telpu. ASV viceprezidente Kamala Harisa pirms nedēļas atklāja, ka Polijas teritorijā pie Žešuvas tiek izvietotas divas pārtvērējraķešu “Patriot” baterijas. Tāpat drīzumā tur jāparādās britu līdziniekam – vidējā darbības rādiusa raķešsistēmām “Sky Sabre”. Bez tā visa “Patriot” jau ir Rumānijas rīcībā, un Vācija un Nīderlande katra solījusi vai jau uzstādījusi šo sistēmu Ukrainas kaimiņzemē Slovākijā. Rietumu militāro ekspertu vērtējumā, Krievijai nemaz nav iespējams pārcirst karamateriālu piegādes Rietumukrainas teritorijā. To nevar izdarīt ar dažiem gaisa triecieniem, jo Ukraina ir plaša un Polijas un Ukrainas robeža gandrīz 500 km gara.
Nerunīgā Ķīna
Taču militārās piegādes ir ne tikai Ukrainas problēma. Virkne ASV mediju, atsaucoties uz amatpersonu sniegto informāciju, pagājušās nedēļas beigās vēstīja, ka Krievija lūgusi Ķīnai gan militāru, gan ekonomisku palīdzību, lai varētu turpināt sākto iebrukumu Ukrainā un mazinātu Rietumu saimniecisko sankciju ietekmi.
Avoti nav izpauduši, ne kāda bijusi Ķīnas atbilde, ne arī, ko tieši Maskava lūgusi Pekinai. Viena no tādām lietām varētu būt bezpilota lidaparāti. Ķīnas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis telekanālam CNN apgalvoja, ka neko par tādām sarunām nezina, taču Ķīna uzskatot konfliktu Ukrainā par “patiešām satraucošu” un sniedzot Ukrainai humāno palīdzību, jo “galvenā prioritāte ir nepieļaut saspringtās situācijas saasināšanos vai pat iziešanu ārpus no kontroles”.
Novērotāji norāda, ja Ķīna nolemtu nostāties Krievijas pusē, tas būtu svarīgs pavērsiens ne par labu Maskavas savaldīšanai un ukraiņu cīņai. ASV prezidenta Džo Baidena palīgs nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans, kuram vakar Romā bija ieplānotas sarunas ar augsta ranga Ķīnas diplomātu Janu Dzječi, tajā skaitā arī Ukrainas jautājumā, svētdien brīdināja Pekinu, ka ASV “nepaliks malā”, ja tā mēģinās Krievijai kompensēt sankciju radīto spiedienu.
Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrija pirmdien reaģēja ar paziņojumu, ka ASV “izplata dezinformāciju”, gan neminot, kādā kontekstā. Pekina līdz šim tā arī nav nosaukusi Krievijas “operāciju” par iebrukumu un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pagājušajā nedēļā, videoformātā runājot ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu, aicināja ievērot “maksimālu atturību”.
Sji neslēpa, ka Ķīnai nepatīk, ka Rietumu sankcijas apgrūtina tai naftas iegādi no Krievijas, atstāj negatīvu iespaidu uz globālajiem finanšu tirgiem un piegāžu ķēdēm. Karš Ukrainā neļauj Ķīnai īstenot tās ambiciozos ekonomiskās attīstības plānus. “Ja Džeiks Salivans domā, ka piespiedīs Ķīnu līdzdarboties sankcijās pret Krieviju, tad viņš piedzīvos vilšanos,” izteicies bijušais valdības laikraksta “Global Times” galvenais redaktors Hu Sjidzins, kuru uzskata par vienu no ietekmīgākajiem Ķīnas propagandistiem.
