Cik gan ilgi mēs tūristiem “pārdosim” Vecrīgu un Rīgas jūgendstilu? 0
Lai gan mobilitātes potenciāls galvaspilsētā ir liels, tas netiek pilnvērtīgi izmantots. Mums ir Daugava, pa kuru ūdens satiksme nenotiek. Tāpat ir nozīmīgas celtnes, kurām piekļūt ar velosipēdu, elektronisko skrejriteni vai citiem moderniem transportlīdzekļiem praktiski nav iespējams. Tā vietā tiek plānots būvēt milzīgas maģistrāles un koncertzāles, taču eksperti norāda – tas ir novecojis un nemoderns ceļš, kuru ejam, jo pilsētvide jāpadara par platformu, kas paredzēta cilvēkiem, kuri vēlas labi un ērti dzīvot.
Izvandītais drēbju skapis
“Palūkosimies uz Daugavas kreiso krastu, kas no malas izskatās kā izvandīts drēbju skapis. Mums ir fantastiska bibliotēka – Gaismas pils. Vai līdz tai no centra vai galvenajām augstskolām ir ērti aiziet kājām, ar riteni vai elektronisko skuteri? Ja kādreiz esat mēģinājuši to darīt, tad zināsiet, ka tas ir sarežģīti un pat bīstami,” problemātiku apraksta pilsētplānotājs, uzņēmumu “Grupa93” un “Mad City” dibinātājs Neils Balgalis. Piebilstot, ka arī par autostāvvietām šajā apkaimē neesot īsti padomāts un, braucot ar taksi, apstāties nav kur.
“Savukārt pie augstceltnes, ko dēvējam par “Z-torņiem”, mēs braucam pa sešām joslām, bet kur atduramies? Uzvaras bulvārī vai uz Vanšu tilta. Šādas mākslīgi paplašinātas joslas pilsētā nav vajadzīgas, jo maģistrāļu sabūvēšana centrā absolūti neatbilst mūsdienu redzējumam par pilsētu attīstību. Tas vienkārši nav moderni! Kreisais krasts būtu jāpadara par ērti pieejamu inovāciju centru, kur viss vēlamais ir viegli un ātri sasniedzams. Ir jāizveido pamatsavienojumi starp nozīmīgām pulcēšanās vietām. Piemēram, lai students bez problēmām no Rīgas Tehniskās universitātes var nokļūt līdz bibliotēkai un pēc tam atpakaļ uz kopmītnēm,” klāsta pilsētplānotājs.
Eksperts arī norāda, ka patiesībā Rīgā ir labi attīstīta dzelzceļa infrastruktūra, taču tikai desmit procenti rīdzinieku ikdienā brauc ar vilcienu.
“Ir jāpanāk, lai tieši dzelzceļš kļūst par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. Un tas uzlabotu gan Pierīgas, gan pašas galvaspilsētas mobilitāti. Prieks, ka arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits domā līdzīgi un šo jautājumu ir iekļāvis savas ministrijas turpmākajos darba plānos. Vienlaikus, lai to varētu izdarīt, jāatrisina trīs būtiskas lietas. Pirmkārt, jāiegādājas jauni vilcieni. Otrkārt, jāizveido vienota biļešu sistēma un, treškārt, jāparūpējas, lai stacijas ir pieejamas un iedzīvotājiem līdz tām ir ērti nokļūt. Un te mēs atduramies pret transporta iespējām, kas pasaules pilsētvidē kļūst arvien populārākas, – skuteri un velosipēdi, kas darbināmi elektroniski, koplietošanas automašīnas u. tml. Taču, lai to panāktu, mums ir jāmaina domāšana.”
Garšīga rasola recepte
Pieredze rāda, ka Rīga nav tā pilsēta, kurā pirmajā parādās jauni transporta risinājumi. Soli priekšā mums ir Londona, Parīze, Amsterdama, Milāna, Stokholma un citas Eiropas pilsētas. Arī N. Balgalis atzīst, ka, samērojot ar Rietumeiropu un ASV, Latvijā jaunas lietas un inovatīvi risinājumi ienāk krietni vien vēlāk – ar divu līdz piecu gadu nobīdi.
“Kopumā neesam ļoti atvērti pret jauno, jo latvieši ir gana introverta tauta. Taču, dzīvojot pilsētā, ir jāmācās sadarboties un dalīties. Ja pilsētā dzīvo 500 tūkstoši vai miljons iedzīvotāju, ir skaidrs, ka visi ar privāto automašīnu pārvietoties nevarēs. Tādēļ mobilitāte ir jāpadara par pakalpojumu, kas ir ērti lietojams, samērā lēts, dabai draudzīgs un spēj aizvietot privāto auto. Ikviens vēlas dzīvot pievilcīgā pilsētvidē, un to var panākt, ja rīkojas pārdomāti un kopā. Es nesaku, ka ir jāatsakās no privātajām automašīnām. Nē, taču mēs varam savā ikdienā iekļaut no visa pa drusciņai – kādu ceļa posmu veikt ar auto, citu ar skrejriteni, velosipēdu, vilcienu un arī kājām. To var salīdzināt ar garšīgu rasolu latviešu gaumē. To gatavojot, kas ir pats galvenais? Lai tajā ir mazliet no visa – garšīga gaļa, svaigs krējums, pirmās kvalitātes dārzeņi, labs gatavotājs un apmierināti cilvēki, kas ar to mielojas. Tāpat ir arī ar mobilitāti pilsētvidē, lai ir dažādība, bet kopējā sajūta – garšīga,” tēlaini izsakās pilsētplānotājs.
Ar transportlīdzekļiem jādalās
Pirms diviem gadiem Rīgā sāka darboties pirmais automašīnu koplietošanas pakalpojums “Carguru”, kas kalpo kā alternatīva privātajam auto. “Taču arī šeit Rietumeiropa mums ir soli priekšā – kamēr mēs tikai taustāmies un iepazīstam šo pakalpojumu, tur dalīšanās ar mašīnām jau ir kļuvusi par normālu praksi un nišā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri konkurē savā starpā. Savukārt pērn lielo uzplaukumu viscaur pasaulē piedzīvoja elektroskuteri, un tie ir kļuvuši par ļoti ienesīgu biznesu. Rīgā punktu, kur šos skuterus var izīrēt, pagaidām vēl ir ļoti maz. Taču šomēnes trīs jaunas skuteru kompānijas plāno uzsākt darbu mūsu galvaspilsētā,” pastāsta nozares eksperts.
Uzņēmēji neguļ, piemēram, arī igauņu kopbraukšanas uzņēmums “Bolt” (kādreiz “Taxify”) samērā nesen savam transportlīdzekļu klāstam pievienoja elektroniskos skuterus, kurus šobrīd piedāvā saviem klientiem Parīzē. “Taču pakalpojums ir jauns un šobrīd vēl ir daudz neatrisinātu lietu, kādēļ rodas konflikti gan ar riteņbraucējiem, gan gājējiem, gan šoferiem. Ar elektrisko skuteri drīkst braukt pa ietvi, bet ne lielo ceļu vai veloceļiem. Šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai sakārtotu noteikumus un arī tiem cilvēkiem, kas izvēlas elektroniskos skuterus, tiktu atrasta sava vieta. Normāli būtu, ja tiktu nodalīta josla, kas paredzēta tieši šim transportlīdzeklim, kas drīkst braukt ar ātrumu 15–20 kilometri stundā. Ne ātrāk, jo tad tas var kļūt bīstami!”
Nevar “pārdot” tikai Vecrīgu
Tāpat kā dzelzceļa infrastruktūra, arī tramvaju sistēma, pēc pilsētplānotāja domām, ir laba. “Sliedes ir, tikai jauno tramvaju trūkst. Lielāko sāpi rada korupcija, kas savilkusi tumšus mākoņus virs “Rīgas satiksmes” ēkas jumta. Ja mums ir sliedes un potenciāls tās izmantot, vai Rīgā ir jābūvē jauns simts miljonus vērts savienojums, milzīga maģistrāle, pa kuru brauks automašīnas? Vai tomēr labāk šo naudu izmantot, lai nopirktu jaunus tramvajus un uzlabotu sabiedriskā transporta iespējas?” jautā N. Balgalis.
“Tagad ir īstais laiks, lai sakārtotu lietas, kas būtiski uzlabotu rīdzinieku un galvaspilsētas viesu ikdienu. Cik gan ilgi mēs tūristiem “pārdosim” Vecrīgu un Rīgas jūgendstilu? Jārada foršas, jaunas lietas un vietas, lai arī mūsu ciemiņiem ir vēlme Rīgu izzināt un iepazīt pilnībā. Tāpat ir jārunā par Daugavas jeb ūdens telpas izmantošanas potenciālu, kas Rīgā netiek izmantots. Pārceļot daļu satiksmes no ielas uz ūdeni, iedzīvotāji būtu lieli ieguvēji. Parocīgi tas būtu ne tikai Bolderājā un Vecmīlgrāvī dzīvojošajiem, bet arī tiem, kas ikdienā apgrozās Āgenskalna rajonā, Rīgas centrā, mācās Rīgas Tehniskajā universitātē vai lasa grāmatas un apmeklē lekcijas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Piemēram, Oslo ūdens fronte tiek plaši izmantota, un arī mums tas ir jādara. Nav mazsvarīgs fakts, ka kuģīši arī piesaista tūristu uzmanību,” pauž Balgalis.
Par šiem un citiem aktuāliem pilsētvides jautājumiem nākamnedēļ tiks diskutēts trešajā starptautiska mēroga pilsētplānošanas pasākumā “Mad City” Rīgā, kas galvaspilsētā notiks divas dienas – 30. un 31. maijā. Šogad centrā tiek izvirzīta tēma “Zināšanas un pilsēta”. Pasākumā tiksies pasaules līmeņa eksperti, kuri spriedīs par inovāciju rajonu nepieciešamību pilsētā, mikromobilitāti, labākiem gājēju un velosipēdu savienojumiem, ūdens satiksmi un citām tēmām, kas aktuālas mūsu galvaspilsētai.
