Cik gados Latvijā pārsvarā uzsāk dzimumdzīvi? 3
Latvijā gan meitenes, gan puiši pirmo reizi tuvību piedzīvo vidēji 17 gadu vecumā – liecina Zandas Ākules veiktais pētījums, kas tapis sadarbībā ar farmācijas kompāniju Gedeon Richter. Vidējais dzimumdzīves uzsākšanas vecums, piemēram, Zviedrijā ir 16 gadi, Islandē – 15,6 gadi, Polijā – 19,1 gads. Tas liecina, ka vidējais dzimumdzīves uzsākšanas vecums Latvijā krasi neatšķiras no citām Eiropas valstīm.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, jaunieši Latvijā ir seksuāli aktīvi, un lielākajai daļai jeb 55% dzimumdzīve ir vismaz reizi nedēļā, turklāt 70% jauniešu atzinuši, ka ir stabilās partnerattiecībās. Interesanti, ka 38% jauniešu, kuriem nav stabilu partnerattiecību, atzinuši, ka dod priekšroku gadījuma sakariem, savukārt 5% norādījuši, ka viņiem ir pat vairāki seksuālie partneri.
Lai izvairītos no neplānotas grūtniecības, jaunieši visbiežāk lieto prezervatīvus (95%) un hormonālās kontracepcijas metodes (35%). Savukārt situācijās, kad izvēlētās kontracepcijas metodes pievīlušas vai nav lietotas, daudzi jaunieši lietojuši avārijas kontracepciju. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā pēc avārijas kontracepcijas aptiekā vērsušies vairāk jauniešu. Šo kontracepcijas medodi Latvijā lietojuši 29% jauniešu, kamēr ASV – 16,9%, bet Polijā – 13%. Piektā daļa (23%) atjautājo atzīmējuši, ka dzīves laikā kā kontracepcijas metodi lietojuši arī pārtraukto dzimumaktu, kas nav ļoti efektīva kontracepcijas metode un rezultātā nereti ir iemesls avārijas kontracpecijas lietošanai.
Lai gan lielākā daļa aptaujāto jauniešu zina, ka avārijas kontracepcija ir bezrecepšu medikaments, kas jālieto 72 stundu laikā pēc tuvības bez izsargāšanās, kopējais zināšanu līmenis par avārijas kontracepciju ir viduvējs. 75% meiteņu un tikai 45% puišu zina, ka AK ir efektīva kontracepcijas metode, un 65% meiteņu un 27% puiši zina, ka AK lietošanas laika limits ir 72 stundas. Vissliktākās zināšanas jaunieši uzrādīja jautājumā par kontracepcijas lietošanas biežumu – tikai 11% meiteņu un 8% puišu zina, ka to var lietot bez ierobežojuma, taču Zanda Ākule uzsver, ka viņiem ir jāsaprot, – tā nav ikdienas regulārā kontracepcijas metode. Vislabākās zināšanas jauniešiem ir par to, ka medikaments ir bezrecepšu. Viduvējās zināšanas Zanda Ākule saista ar pārlieku lielajiem aizspriedumiem par šiem medikamentiem, kas rezultējas ar neplānotu grūtniecību un mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu.
Interesanti, ka informācijas avotu izvēlē starp dzimumiem vērojamas atšķirības. Meitenes biežāk atbildes uz jautājumiem, kas skar kontracepciju, meklē internetā, savukārt puiši zināšanas lielākoties ieguvuši skolā vai augstskolā. Diemžēl tikai neliela daļa aptaujāto jauniešu informāciju ieguvuši no medicīnas speciālistiem – ģimenes ārstiem, farmaceitiem vai ginekologa, kas liecina par vājo medicīnas darbinieku iesaisti jauniešu reproduktīvajā izglītībā. Ņemot vērā, ka jauniešu zināšanas par avārijas kontracepciju ir nepilnīgas un bieži balstās maldīgos priekšstatos, kas aizgūti internetā vai no draugiem, neplānotas grūtniecības un tās mākslīgās pārtraukšanas jeb aborta risks ir salīdzinoši augsts.
Avārijas kontracepcijas lietotāju pilotpētījums veikts 2015. gada pavasarī, Latvijas Universitātē aptaujājot 250 studentu lielu jauniešu fokusgrupu. Aptaujāto jauniešu vidējais vecums – 22 gadi.
