Dzimšanas dienas akcents – Saldū 0
Protams, Rozentāla nozīmīgo gadskārtu svinēsim visu šo gadu, tomēr saprotama ir vēlme nākt pie jubilāra tieši viņa dzimšanas dienā.
Var jautāt, kādēļ vērienīgākā, konceptuāli labāko Jaņa Rozentāla gleznu izstāde no LNMM krājuma, kā arī deponētiem darbiem no privātkolekcijām, Mūkusalas mākslas salona, iespējams, ne vien Latvijas, bet arī Somijas muzejiem, tostarp Akseli Gallena-Kallelas muzeja, tiks atvērta tikai 12. augustā? Protams, martā LNMM vēl nebūs vēris durvis apmeklētājiem, taču, piemēram, pirms kāda laika vērienīga Jūlija Federa darbu izstāde bija aplūkojama mākslas muzejā “Rīgas birža”. Māra Lāce lēmumu pamato ar to, ka telpas biržā ir tieši divreiz mazākas nekā LNMM zālē, kur vasaras beigās būs skatāma jubilejas izstāde. Līdzko LNMM vērs durvis pēc rekonstrukcijas, Rozentāla darbi būs apskatāmi tā pastāvīgajā ekspozīcijā, kurā atradās arī līdz tam. Savukārt 4. maijā nolemts muzeju atklāt ar Miervalža Poļa personālizstādi. Māra Lāce teic, ka šādi iecerēts uzsvērt, ka muzejs nav domāts tikai klasiskajam mākslas mantojumam, bet arī dzīvajam procesam.
Simboliski, ka Jaņa Rozentāla dzimšanas dienā visa uzmanība tiks veltīta viņa dzimtajai pusei Saldum. Parīt, 17. martā, mākslinieka vārdā nosauktajā Saldus vēstures un mākslas muzejā atklās ekspozīciju “Jaņa Rozentāla sapņu tornis”, kas tapusi sadarbībā ar LNMM un Rakstniecības un mūzikas muzeju, un nākamajā dienā kopā sanāks arī Rozentāla dzimta. Iecerēta izglītojoša pastaiga pa Rozentāla gleznošanas vietām, “dzīvās gleznas – diplomdarba” iestudējums un citas saistošas norises. 18. martā Druvas vidusskolā pasniegs Jaņa Rozentāla prēmiju, piedaloties autorei Intai Pujātei, tiks atvērta grāmata “No Saldus līdz Romai”, kurā Rozentāla darbi no Saldus muzeja kolekcijas saistīti kontekstā ar mākslinieka biogrāfiju un daiļradi.
