Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ēkas augšstāvā apmeklētājiem ir iespēja viesoties īstā gleznotāja darbnīcā. J. Rozentāls kopā ar sievu, somu dziedātāju Elliju Forseli un trim bērniem Alberta ielas 12. namā dzīvoja no 1904. līdz 1915. gadam.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ēkas augšstāvā apmeklētājiem ir iespēja viesoties īstā gleznotāja darbnīcā. J. Rozentāls kopā ar sievu, somu dziedātāju Elliju Forseli un trim bērniem Alberta ielas 12. namā dzīvoja no 1904. līdz 1915. gadam.
Foto – Timurs Subhankulovs

Gribētos salikt trīs “Princeses ar pērtiķi” līdzās 0

Līdz ar to arī Latvijas mākslas tirgū Rozentāla darbi parādījušies samērā daudz, taču ir arī tādi, par kuriem LNMM ziņu nav. Muzeja direktore Māra Lāce gan teic – mākslas tirgū līdz šim nav parādījies nekas tāds, kas liktu nožēlot, ka nevaram šo darbu iegādāties. Mākslas zinātniece Aija Brasliņa atzīst, ka visnotaļ pilnīgajā LNMM kolekcijā tomēr nav neviena no Rozentāla radītajām lielajām Itālijas ainavām, piemēram, ar Kapri attēlojumu. Tostarp Tukuma muzejs var lepoties ar Monte Pinčo attēlojumu. LNMM interesi raisītu arī, ja mākslas tirgū parādītos, piemēram, vēl kāds variants no slavenajām “Princesēm ar pērtiķi” (1913). Zināms, ka Rozentāls savulaik šai gleznai radījis vairākus variantus – labākais glabājas muzejā, par vienu zināms, ka tas atrodas privātkolekcijā, trešais – kaut kur reproducēts, bet par grafisko zīmējumu dzirdēti tikai nostāsti… “Būtu jau skaisti, ja visas trīs gleznas varētu nolikt blakus, taču šobrīd tādas iespējas nav,” teic Māra Lāce.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Interesanti, ka jaunākajā, mākslas zinātnieces Edvardes Šmites noskaidrotajā, versijā princeses prototips bijusi Baltijas vācbaltu dzimtas atvase Goto Betge. Savukārt par pērtiķi zināms, ka to kāds čigāns (pēc Rozentāla dēla Miķeļa atmiņām, kas izmantotas Kārļa Dziļlejas romānā par mākslinieku) atnesis uz mākslinieka darbnīcu, un dzīvnieciņš pelnījis honorāru par pozēšanu.

Rozentālam bijusi sava ienākumu klade, kur viņš reģistrējis, kādus darbus pārdevis un cik par tiem saņēmis. Cik viņa darbi maksātu tagad? “Ja runa ir par kanonisku, izvērstu, mākslinieciski augstvērtīgu gleznu, cena varētu svārstīties no dažiem tūkstošiem līdz pat simt tūkstošiem eiro,” neslēpj Māra Lāce, “tomēr jāatceras, ka arī Rozentāls ir ļoti dažāds.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Klasiskās mākslas galerijas “Antonija” vadītājs Nor­berts Sarmulis stāsta, ka piecu gadu laikā pasaulē zināmo izsoļu namu katalogos Rozentāls parādījies labi ja pāris reizes. Tāda pati situācija esot arī mākslas tirgū Latvijā. “Šajos gados Rozentāla mākslas darbi jau ir atraduši savus saimniekus un tagad tirgū parādās reti. Ja uzpeld liela izmēra glezna, vērtīga, tās cena var svārstīties no 2 līdz 80 tūkstošiem eiro. Taču Rozentāls ir darinājis arī nelielākus zīmējumus, litogrāfijas, kurus var nopirkt arī par 150 eiro.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.