Ieva Alberte: Cik droša patlaban ir Latvija, raugoties no Vācijas jaunās valdības pozīcijām? 9
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Berlīne nav tālu no Rīgas un tomēr situācija Eiropas Savienības austrumu pierobežā, tātad Baltijā, vāciešus praktiski nenodarbina nemaz.
“Nevajag iedomāties, ka kādu te baigi interesē Latvijas drošība un pie Baltkrievijas robežas notiekošais,” saka Jenss no Diseldorfas, viņam ir četrdesmit gadi un viņš strādā starptautiskā uzņēmumā, seko politikai. Savulaik arī darbojies jauniešu valdē partijā. Viņš uzskata, ka ierindas vācieti interesē tikai fakts, vai migranti nonāks Vācijā vai ne.
Jāpiekrīt Jensam. Baltijas valstu drošība nav vāciešu dienaskārtībā: visu vasaru bija jādomā par to, ko ievēlēt parlamentā. Nobalsoja 76,6%, tātad liela daļa vāciešu bija aizņemti. Angelas Merkeles ēras beigas un jaunās valdības vēlēšanas absolūti aizēno to, kas notiek pie Baltkrievijas–Polijas robežas.
Krietni dziļāk uz notiekošo raugās profesors Andreass Heinemans-Grūders, kurš ir konfliktu pētnieks ar ievirzi Austrumeiropas politikā. Baltijas valstīs, protams, arī bijis. Heinemans-Grūders pasniedz Bonnas universitātē, darbojas “International Centre for Conflict Studies”.
Intervijas sākumā viņš ir piesardzīgs: “Es nevaru pateikt, vai Baltija šobrīd ir drošībā. Varu tikai paraudzīties uz to, kas notiek, lai arī man nav vairāk informācijas kā tiem, kas lasa ziņas. Manuprāt, konflikts saasināsies, jo tuvojas ziema un mīnus grādi, bēgļi to izjutīs.”
Kad augustā pie robežas parādījās pirmie migranti, profesors pie sevis nodomājis, ka ir radies alternatīvs veids, kā iekļūt Eiropas Savienībā. “Skaidrs, ka tajā būtiska loma ir turku un kurdu organizācijām, kas ar to nopelna. Kad šo plūsmu pamanīja Lukašenko, viņš nolēma situāciju izmantot savā labā. Kas viņam ir prātā, kā tas turpināsies – to mēs neviens nezinām. Ir bailes, neziņa, jo tā ir ārējā Eiropas robeža.”
Profesors uzskata, ka ir bezatbildīgi doties ceļā ar maziem bērniem, zinot, kam viņus pakļauj, taču tā esot vienīgā drošā ieejas biļete Eiropā, jo ar bērniem humānu apsvērumu dēļ uzņem. “Es sliecos domāt, ka daļa bēgļu ir naivi, aizgājuši vienkārši līdzi, daudz nedomājot, kādi ir laika apstākļi pie Polijas, un ir ļoti vīlušies, ka netiek ielaisti un jāsalst.”
Vācijai aizsardzības budžets gadiem nav bijusi prioritāte, neskatoties uz to, ka visi iespējamie politiskie spēki spiež, lai tie būtu 2% no IKP. “Tagad būs jāgāzē ar tā palielināšanu,” saka Heinemans-Grūders. Kāds ir jaunās valdības skatījums uz drošību? Profesors izlasījis 177 lapu koalīcijas līgumu, kur pamanījis pieminētu arī Baltiju un drošību. “Cik no tā īstenosies, to redzēsim.
Ir skaidras norādes par NATO spēku palielināšanu.” Visādi citādi līgums esot viena vienīga klimata glābšana un digitalizācija, šķietot, ka to sarakstījuši tikai zaļie un brīvie demokrāti. “Ja salīdzina Šolcu ar Merkeli, tad izskatās, ka viņš koalīcijas sarunās ir vājš. Merkele mācēja pārliecināt par savu.”.
