Cik droša ir mūsu nauda? 0
LA lasītāji jautā, cik drošas ir eiro naudas zīmes un vai ikdienā, maksājot par pirkumiem skaidrā naudā un saņemot naudas atlikumu, esam pietiekami pasargāti pret viltojumiem. Ikdienā izņemot naudu no bankomāta, kā šķiet, nekāda riska nav. Bet vai varam būt droši, iepērkoties tirgū vai kādās ielu tirdzniecības vietās? Diezin vai daudz būs tādu, kuri pēta naudas zīmes pret gaismu, cenšoties saskatīt visas tajās iezīmētās daudztoņu ūdenszīmes.
Latvijas Bankas valdes loceklis Jānis Blūms apgalvo, ka iedzīvotāju bažām un uztraukumam tomēr neesot iemesla. Latvija esot starp tām piecām eirozonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais eiro naudas zīmju viltojumu skaits – gan absolūtajos skaitļos, gan attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un apgrozībā laisto skaidro naudu. Gan monētas, gan naudas zīmes esot pietiekami labi aizsargātas pret viltojumiem.
Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Laiku pa laikam gan esot bijuši mēģinājumi viltot naudu Latvijā un kaimiņvalstī Lietuvā. Bet ap 80% viltoto naudas zīmju tiekot izgatavoti Itālijā. Viltojumu kvalitāte, īpaši monētām, pārsvarā gan esot tik vāja, ka pietiekot aptaustīt vai pagrozīt banknoti rokās vai rūpīgāk aplūkot monētu, lai atpazītu viltojumu. Tādējādi cilvēki paši sevi var pasargāt no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Uz jautājumu, ko iesākt, ja, iepērkoties tirgū vai kādā ielu tirdzniecības vietā, rodas aizdomas, ka saņemtā naudas zīme vai monēta nav īsta, Latvijas Bankas pārstāvis atbild, ka viltojumu nevajag atdot tam, kurš to devis. Par viņu nekavējoties jāpaziņo policijai. Vēlams iegaumēt arī naudas devēja izskatu, pierakstīt naudas zīmju numurus un, ja iespējams, arī viltojuma devēja automašīnas numuru. Viltotās naudas zīmes jānodod policijai.
Aizdomīgu naudas zīmi pārbaudei var nogādāt Latvijas Bankas kasēs (Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B un Liepājā, Teātra ielā 3) vai tuvākajā policijas iecirknī.
Kā stāsta Jānis Blūms, visas viltotās vai aizdomīgās naudas zīmes galu galā nonāk Latvijas Bankā. Vai naudas zīmes ir īstas vai viltotas, to var pateikt tikai Latvijas Bankas speciālisti. Bieži pārbaudēs atklājās, ka nauda ir nevis viltota, bet sabojāta. Piemēram, banknotes var bojāt, netīšām izmazgājot veļas mašīnā, kā rezultātā tās zaudē ārējo izskatu un tiek apgrūtināta atsevišķu drošības pazīmju pārbaude. Tad iesniedzējam tā tiek samainīta pret kvalitatīvu naudas zīmi.
Ja cilvēkam tomēr bijusi iesmērēta viltota naudas zīme vai monēta, ne Latvijas Bankā, ne citās valsts iestādēs to neapmaina pret īstu. Tiek uzskatīts, ka, nododot viltojumu varasiestādēm, cilvēks izdara pakalpojumu pārējiem likumīgajiem naudas lietotājiem, neslēpjot un neveicinot noziegumu un palīdzot to atklāt.
Ar plašāku informāciju par eiro naudas drošību un pretviltošanas pazīmēm var iepazīties interneta vietnē www.jaunas-eiro-banknotes.eu.
Pēc Eiropas Centrālās bankas bankas datiem, 2017. gada 2. pusgadā no apgrozības tika izņemti 363 000 viltotu eiro banknošu. Apmēram 85% viltojumu veido 20 eiro un 50 eiro banknotes. Lielākā daļa viltojumu (97.8%) atklāti eiro zonas valstīs. Aptuveni 1.7% atklāti ārpus eiro zonas esošajās ES dalībvalstīs un 0.5% – citās pasaules valstīs. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 21 mljrd. eiro banknošu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1.1 trlj. eiro.
