Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns? 9
Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Aptiekās var nopirkt C vitamīnu dažādās devās. Kāda būtu maksimālā drošā deva, no kuras būtu arī kāds labums?” – jautā Ināra Rīgā.
“Neraugoties uz pareizu ēšanu un D vitamīna lietošanu, ziemā ieteicams papildus lietot arī C vitamīnu. Ļoti labs un kuņģim saudzīgs ir no citrusu bioflavonoīdiem izdalītais, mikrokapsulās fasētais C vitamīns. Taču tas nav lēts – izmaksā ap 12 eiro mēnesī, deva – 1 grams dienā. Tāpēc var izvēlēties arī citu – maciņam draudzīgāku un mazāku devu,” stāsta diētas ārsts Atis Tupiņš.
Uzskata, ka maksimālā C vitamīna deva ir ap 2000 mg dienā, tiesa – tikai īpašos gadījumos, nevis ikdienā, tomēr parasti neiesaka lietot vairāk par gramu askorbīnskābes jeb C vitamīna un arī tad situācijās, ja organismam ilgstoši jāiztur liela slodze, piemēram, slimības, operācijas vai stresa dēļ. Pētījumos pierādīts, ka organisms neizmanto devas virs 200 mg un liekais C vitamīns izdalās ar urīnu.
Bet diētas ārsts uzskata, ka ir droši lietot gramu C vitamīna dienā, turklāt jau pēc neilga laika būs redzams rezultāts: gan stiprāka imunitāte, gan stingrāki nagi. “Parasti cilvēki domā, ka šāda dienas deva – 1 grams C vitamīna – ir liela, tomēr es tam negribētu piekrist.
Piemēram, vasarā taču pavisam viegli varam apēst kilogramu zemeņu, un tas nozīmē, ka tikai ar šīm dārza ogām esam uzņēmuši 600 mg C vitamīna. Turklāt ēdam arī sezonas dārzeņus, salātus, dilles, lociņus, rezultātā uzņemot 1200–1500 mg vitamīna dienā. Arī ar C vitamīnu tik bagātīgas ogas kā upenes, kas nogatavojušās saulē, vienā piegājienā varam apēst 200–300 gramu. Vai ar mūsu organismu notiek kas slikts? Nenotiek. ”
Turklāt, lietojot gramu C vitamīna dienā, ziemā var īpaši nepiedomāt pie tā, vai ar uzturu tas tiek uzņemts pietiekamā daudzumā, uzsver speciālists.
Protams, var lietot arī mazāku devu šā uztura bagātinātāja, bet tad laba alternatīva ir augļi: kivi, greipfrūti, apelsīni, pomelo, kur 100 gramos produkta ir 60 mg C vitamīna, un dārzeņi: paprika (120–160 mg 100 gramos), kāposti (45 mg), ziedkāposti (73 mg svaigos, 49 mg vārītos), sīpolloki (30 mg) un citi.
“Mūsdienās ir pareizi nevis dzīvot pēc principa: ēdu tikai to, kas ir dabīgs, bet gan – viss, kas palīdz manai veselībai, ir labs. Pat ja vitamīns ir mākslīgi radīts, taču palīdz dzīvot ilgāk, tas jau ir labs.
Turklāt mūsdienās ražo ļoti labas kvalitātes C vitamīnu, par ko nav jābaidās, ka izraisīs alerģiju jeb izsitumus – blakni, kas bija raksturīga padomju gados lietotajiem populārajiem vitamīniem. Vienlaikus piesardzība nekaitēs, ja ir kādas hroniskas gremošanas sistēmas slimības,” paskaidro Atis Tupiņš.
Der zināt
Askorbīnskābei jeb C vitamīnam, kas ir ūdenī šķīstošs, ir liela nozīme organisma imunitātes stiprināšanā, lai tas labāk tiktu galā ar saaukstēšanos un arī nopietnākām ziemas sezonas slimībām, piemēram, gripu. Vitamīnu ierasti lieto gan profilaktiski, gan lielākās devās, sajūtot pirmos augšējo elpceļu infekcijas simptomus.
Pozitīvā darbība saistāma ne tikai ar imunitāti, patiesībā tā ir daudz plašāka, jo darbojas arī pret onkoloģiju, palīdz sadziedēt brūces, nodrošina kolagēna šķiedru izturību un kvalitāti – kļūst stiprāki zemādas audi, skrimšļi, kauli, zobi.
Cilvēka organisms nespēj ne ražot, ne uzglabāt C vitamīnu, tāpēc tas jāuzņem ar pārtiku.
Padoms
Saldētās ogās ir neliels C vitamīna zudums, tāpēc kā labu tā avotu ziemā ogas vērts baudīt sablendētas, piemēram, upenēm, neaizmirstot pievienot arī smiltsērkšķus. Ja šķiet par skābu, saldumam var pievienot banānu.
