Kā pilsētu vadītāji vērtē Romānu Naudiņu kā iespējamo ministru? 0
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs: ”Es Naudiņa kandidatūru vērtēju pozitīvi, jo viņam ir darba pieredze gan pašvaldībā, gan Saeimā, gan ministrijās. Viņš ir enerģisks un mērķtiecīgs. Zinot viņa ieinteresētību uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanā, domāju, ka viņa vadībā notiks šīs jomas likumdošanas sakārtošana saistībā ar pašvaldībām.”
Juris Šulcs, Tukuma novada domes priekšsēdētājs: ”Apstiprināšanas gadījumā novēlu Romānam Naudiņam novadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz vēlēšanām, jo neko vairāk jau no viņa vairs nevar gaidīt. Laika atlicis maz, un pa vidu politiku iespaidos Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Man nav pietiekama priekšstata par Naudiņu, lai viņu vērtētu, jo līdz šim tiešas sadarbības nav bijis.”
Uldis Sesks, Liepājas mērs: ”Man pagaidām nav viedokļa. Tā kā Liepāja pašlaik ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidējošā pilsēta, es kā tās vadītājs rosināšu uzaicināt Naudiņu uz tikšanos ar lielo pilsētu vadītājiem, lai noskaidrotu viņa redzējumu par aktuālākajiem darbiem un uzdevumiem, kļūstot par ministru. Darbu un ļoti steidzami risināmu uzdevumu ministram būs daudz, viens no tiem ir Eiropas Savienības fondu sadale nākamajā plānošanas periodā. Šāda strauja ministru nomaiņa nav vērtējama pozitīvi – pašvaldības vēl tikai nesen iepazinās ar iepriekšējā ministra plāniem, bet nu jau situācija būs cita.”
Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs: ”Ar Naudiņu līdz šim esmu ticies tikai divās sanāksmēs, līdz ar to viņu pazīstu maz un negribu pārsteigties ar savu vērtējumu. Bet man patika, ka Naudiņš vienā sanāksmē skaidri pauda viedokli, ka Latvija nav tikai Rīga, bet arī pārējās pašvaldības. Ja tā ir politika, tad tas ir labi.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: ”No Naudiņa, līdzīgi kā no iepriekšējā, kā arī jebkura cita ministra, gaidām, lai viņš ieklausītos pašvaldību vajadzībās un aizstāvētu tās. Patlaban galvenā uzmanība būtu jāsakoncentrē uz jautājumiem, kas saistīti ar ES fondu sadalījumu, lai Briselē dialogā ar Eiropas Komisiju netiktu pazaudētas Latvijas intereses. Pašvaldības pašas nevar katru nedēļu izbraukāt uz Briseli un aizstāvēt tur savas intereses, ministram tas būs jādara mūsu vietā. Pašvaldības ir arī viens no galvenajiem virzītājspēkiem visādu labumu un darbavietu radīšanai, kas ir galvenais pašvaldību mērķis, tādēļ būtu nepieciešama savstarpēja izpalīdzība. Tā kā nepazīstu Naudiņu pietiekami labi, pagaidām nekomentēšu to, cik labs ministrs viņš varētu būt.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja: ”Es par viņa līdzšinējo darbību nezinu gandrīz neko. Līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām palicis ļoti maz laika, tādēļ vietā ir jautājums – cik daudz šajā laikā jaunais ministrs vispār vēl var pagūt izdarīt. Einārs Cilinskis nepaguva sevi parādīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, tomēr viņš parādīja savu mugurkaulu, neatkāpās no saviem principiem karjeras dēļ, un par to es viņu kā cilvēku ļoti cienu. Man nav izprotams lēmums atbrīvot Cilinski no ministra amata tikai tāpēc, ka viņš piedalījās leģionāru piemiņas gājienā un vēlējās to darīt kā privātpersona, nevis kā ministrs. Tas rada jautājumus par to, kādā valstī mēs dzīvojam.”
Uzziņa
Nacionālā apvienība pagājšnedēļ nolēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam virzīt Saeimas deputātu Romānu Naudiņu.
R. Naudiņš patlaban ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts, bet iepriekš bijis Valmieras domes deputāts.
Līdzšinējais ministrs Einārs Cilinskis varētu kļūt par VARAM parlamentāro sekretāru.
Ja Saeima apstiprinās R. Naudiņu ministra amatā, viņa galvenās prioritātes būšot sadarbība ar pašvaldībām un uzņēmējdarbības veicināšana reģionos. Ar līdzšinējo ministru E. Cilinski viņš kopā apmeklējis vairāk nekā 30 pašvaldības, apzinot pašvaldību problēmjautājumus un vajadzības. Tāpat ļoti būtiska ir Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamība reģionos.