Cik daudz jūs zināt par kvantiem? Eiropa kvantu tehnoloģiju jomā joprojām būtiski atpaliek no Ķīnas un ASV 5
Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība (ES) ir iekļāvusi kvantu tehnoloģiju attīstības jautājumus savā aktuālajā dienas kārtībā, tomēr lielākā daļa eiropiešu par kvantiem joprojām neko īsti nezin, tā liecina jauns pētījums, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Cik daudz jūs zināt par kvantiem? Kā liecina nesen veikts pētījums par Eiropas sabiedrības attieksmi pret kvantu zinātni un tehnoloģijām, vairums aptaujāto cilvēku ir dzirdējuši par šiem jautājumiem, bet sīkāk par tiem neko paskaidrot nevar.
Pētījums liecina, ka lielākā daļa pieaugušo Francijā un Vācijā (78 procenti) ir informēti par kvantu tehnoloģijām, un daudzi arī zina, kā tās varētu palīdzēt risināt lielus sociālus problēmjautājumus, tomēr tikai trešajai daļai respondentu ir pietiekama izpratne par to, kas ir kvanti. Savukārt 49 procenti aptaujāto bija dzirdējuši par kvantu tehnoloģijām, taču neko par tām vairāk pateikt nevarēja.
Kvantu fizikas pētījumu objekts ir matērijas un enerģijas pamatelementu – kvantu daļiņas, kas darbojas saskaņā ar kvantu mehāniku, nevis klasisko fiziku. Šīs daļiņas ir svarīgas tādās tehnoloģijās kā GPS, pusvadītāji un MRI skeneri.
Pētījumu veica “YouGov” un tas ticis publicēts īsi pirms Pasaules kvantu dienas, kuru atzīmēja pirmdien, 14.aprīlī. Būtu jāpiemin, ka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 2025.gadu ir noteikusi par kvantu zinātnes un tehnoloģijas starptautisko gadu. Šis gads arī iezīmē 100 gadus kopš kvantu mehānikas attīstības pirmsākumiem.
Pētījums arī atklāja, ka kopumā 47 procenti aptaujāto respondentu uzskata, ka kvantu tehnoloģijas pozitīvi ietekmēs viņu valsts attīstību nākamo piecu gadu laikā. Gandrīz puse respondentu pauda optimismu par kvantu tehnoloģiju ietekmi uz veselību, enerģiju, kiberdrošību un klimata pārmaiņām. Tās var palīdzēt tādās jomās kā veselības aprūpe, kur kvantu sensoru izmantošana varētu nodrošinot precīzāku medicīnisko attēlu iegūšanu, vai arī simulējot molekulāro mijiedarbību, paātrināt laiku, kas nepieciešams jaunu zāļu formulu izstrādei, raksta “Euronews”.
Kvantu fizika ļauj zinātniekiem izstrādāt nākamās paaudzes sensorus ar pielietojumu vides uzraudzības jomā, līdz ar to uzlabojot cīņu ar klimata pārmaiņu izraisītajām sekām. Kvantu šifrēšanas attīstīšana nodrošinās svarīgu komunikācijas kanālu aizsardzību pret datu noplūdi, savukārt kvantu datori varēs atrisināt sarežģītas problēmas, ko parastie datori šobrīd nespēj.
Pērnā gada novembrī ES tehnoloģiju komisāre Henna Virkunena (Henna Virkkunen) paziņoja, ka kvantu tehnoloģija ir joma, kurā Eiropai vajadzētu būt optimistiskākai, un iezīmēja kvantu stratēģijas izstrādi, kas ietvertu Eiropas kvantu mikroshēmas izstrādi un iespējamo Kvantu likumu. ES arī aicinājusi piešķirt finansējumu 65 miljonu eiro apmērā kvantu mikroshēmas izstrādes paātrināšanai, kas ir daļa no plašāka 200 miljonu eiro finansējuma plāna, kas saskaņā ar ES Mikroshēmu likumu būtu jāiegulda šajā nozarē tuvāko trīs gadu laikā.
ES nav vienīgā, kas iegulda apjomīgus līdzekļus kvantu tehnoloģijās. Tuvojoties dienai, kad visā Pasaulē atzīmēja kvantu dienu, arī Apvienotā Karaliste paziņoja par 121 miljonu sterliņu mārciņu (140 miljonu eiro) vērtam investīcijām kvantu tehnoloģijās, kas palīdzēs risināt konkrētas sabiedrības problēmas, tostarp uzlabos cīņu pret krāpšanu internetā un naudas atmazgāšanu.
Tomēr neskatoties uz to, ka tieši Nobela prēmijas laureāts no Eiropas Antons Ceilingers (Anton Zeilinger) ir ielicis kvantu zinātnes pamatus, Eiropa kvantu tehnoloģiju jomā joprojām būtiski atpaliek no Ķīnas un ASV. Tai trūkst gan nepieciešamā infrastruktūra, gan arī investīcijas.
“Salīdzinot Eiropu ar citām valstīm var konstatēt, ka tieši Eiropa ļoti cieš no ierobežotām privātajām investīcijām kvantu tehnoloģijās,” tā savā ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni teica bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi (Mario Draghi), piebilstot, ka ES būtu jāattīsta starptautiski konkurētspējīga kvantu tehnoloģiju attīstības ekosistēma.
